ĪSUMĀ:
Aleksejs Rosļikovs drīkst kandidēt, jo viņš ir apsūdzēts, bet nav notiesāts.
Pat ievēlēšanas gadījumā deputāta pilnvaras viņš iegūtu tikai pēc zvēresta došanas Saeimas sēdē un mandāta apstiprināšanas.
Ja Rosļikovs atgrieztos pirms zvēresta, spēkā esošo apcietinājuma lēmumu varētu izpildīt jau uz robežas.
Ja viņš pirmo Saeimas sēdi sagaidītu apcietinājumā, nebūtu skaidrs, kā viņš varētu nokļūt parlamentā, lai dotu zvērestu.
Arī pēc mandāta iegūšanas atbrīvošana nebūtu automātiska. Par kriminālprocesa un apcietinājuma turpināšanu lemtu Saeima.
Rosļikova “vienīgā biļete mājup”
Aleksejs Rosļikovs pašlaik atrodas Baltkrievijā, bet 15. Saeimas vēlēšanās kandidē no partijas “Stabilitātei!” Rīgas saraksta ar otro numuru, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas informācija.
Rosļikovs sociālajos medijos norādījis, ka viņa atgriešanās mājās paredzēta 3. oktobrī: “Es atgriežos mājās neatkarīgi no visa. Jā, ieliks cietumā, bet tas būs ne vairāk kā daži mēneši, jo viņi lieliski saprot, ka ar deputāta mandātu, ar cilvēku uzticības mandātu mani ilgi cietumā turēt nevarēs.”
Vēlēšanu rezultāts ir biļete uz Saeimu. Taču ar biļeti kabatā vien vēl nepietiek, lai kļūtu par pilntiesīgu deputātu un iegūtu Satversmē paredzēto neaizskaramību. Arī apgalvojumam par “ne vairāk kā dažiem mēnešiem” likumā nav atrodams pamats.
Deputāta mandāts nenosaka termiņu, pēc kura apcietināta persona būtu automātiski jāatbrīvo.
Pēdējie tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS partiju reitingi liecināja par partijas “Stabilitātei!” atbalsta pieaugumu – no 1,9 % jūlijā līdz 2,7 % augustā, ierindojoties 8. vietā. Vērtējot aptaujas datus, 5 % barjeru pārvarētu seši politiskie spēki, kuru vidū “Stabilitātei!” nav.
2:37
Kāpēc meklēšanā esošs cilvēks drīkst kandidēt?
Rosļikovs ir apsūdzēts par darbībām, kas, prokuratūras ieskatā, bijušas vērstas uz nacionālā un etniskā naida un nesaticības izraisīšanu starp krievvalodīgajiem Latvijas iedzīvotājiem un latviešiem.
Viņš apsūdzību noliedz un krimināllietu sauc par politiski motivētu. Kamēr nav stājies spēkā notiesājošs spriedums, Rosļikovs nav uzskatāms par vainīgu.
2026. gada 9. aprīlī Rīgas pilsētas tiesa nolēma viņam piemērot apcietinājumu un izsludināt meklēšanā. Iepriekš Rosļikovam bija aizliegts izbraukt no Latvijas un mainīt dzīvesvietu. Viņam tika atļauts uz trim dienām doties uz Ženēvu, taču Latvijā viņš neatgriezās. Tiesa nolēma, ka pēc atrašanas viņš jāapcietina un jānogādā ieslodzījuma vietā.
Arī 18. augustā tiesa atteicās apcietinājumu mainīt, liecina Tiesu administrācijas informācija. Tomēr apcietinājums ir drošības līdzeklis, nevis sods.
Saeimas vēlēšanu likuma 5. pants liedz kandidēt, piemēram, personai, kura izcieš brīvības atņemšanas sodu, vai personai ar spēkā esošu sodāmību par tīšu noziedzīgu nodarījumu. Apsūdzība, atrašanās meklēšanā un piemērots apcietinājums šajā sarakstā nav minēti.
Tādēļ Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) nav pamata svītrot Rosļikovu tikai pašreizējā kriminālprocesuālā statusa dēļ.
Pirmais scenārijs: atgriešanās pirms zvēresta
Ja “Stabilitātei!” pārvarētu 5 % barjeru iekļūšanai Saeimā un Rosļikovs iegūtu pietiekami daudz balsu, lai tiktu ievēlēts, vai viņš jau nākamajā dienā kļūtu neaizskarams? Nē!
Satversmes 18. pants nosaka, ka ievēlēta persona Saeimas deputāta pilnvaras iegūst tad, ja Saeimas sēdē dod svinīgo solījumu. Savukārt Saeimas kārtības rullis paredz, ka pēc zvēresta došanas parlaments lemj par deputāta pilnvaru apstiprināšanu.
Jaunievēlētā Saeima uz pirmo sēdi sanāks 3. novembrī. Līdz zvēresta došanai Rosļikovs būtu Saeimā ievēlēta persona, bet vēl ne pilntiesīgs deputāts ar Satversmes 29. un 30. pantā paredzēto aizsardzību.
Ja viņš Latvijā atgrieztos pirms tam un apcietinājuma lēmums joprojām būtu spēkā, tiesībsargi to varētu izpildīt.
Latvijas pilsonim nevar liegt atgriezties savā valstī. Tas nozīmē, ka Rosļikovu nevarētu vienkārši neielaist Latvijā un nosūtīt atpakaļ uz Baltkrieviju. Taču pēc ieceļošanas viņu varētu aizturēt. Ja viņš izmantotu oficiālu robežšķērsošanas vietu, tas varētu notikt jau dokumentu pārbaudes laikā.
Praktiski viņa ceļš no robežas tad vestu nevis uz Saeimas namu, bet uz ieslodzījuma vietu.
Otrais scenārijs: ievēlēts, bet atrodas apcietinājumā
Te sākas juridiski sarežģītākā daļa, ja Rosļikovs būtu ievēlēts, bet vēl nebūtu devis zvērestu. Savukārt zvērestu nevar nodot ar vēstuli, videoierakstu vai attālinātu pieslēgšanos no Baltkrievijas.
Kārtības rullis paredz, ka svinīgais solījums jādod Saeimas sēdē latviešu valodā un jāapliecina ar parakstu. Parasti to dara no parlamenta tribīnes. Ja personai ir apgrūtināta pārvietošanās, solījumu var dot no vietas sēžu zālē. Iespēja zvērēt no cietuma kameras likumā nav paredzēta.
Vai ieslodzījuma vietai būtu pienākums Rosļikovu nogādāt uz Saeimu? Spēkā esošie normatīvie akti uz šo jautājumu tieši neatbild. Nav arī atrasts mūsdienu precedents, kurā apcietināta, bet vēl zvērestu nedevusi persona būtu jānogādā jaunās Saeimas pirmajā sēdē.
Vēlēšanās iegūtais mandāts ir tautas izvēle, kuru valsts nevar vienkārši ignorēt. Tomēr apcietinātās personas pārvietošana notiek procesuālā kārtībā, un likums neparedz automātisku braucienu no ieslodzījuma vietas uz parlamentu.
Tādēļ būtu vajadzīgi atsevišķi procesa virzītāja, tiesas, ieslodzījuma vietas un, iespējams, Saeimas lēmumi.
Tieši šis Rosļikova situācijā varētu kļūt par līdz šim nebijušu juridisku mezglu. Ja viņš sēdē nenonāktu un zvērestu nedotu, deputāta pilnvaras viņš neiegūtu. Līdz ar to nerastos arī deputāta imunitāte.
Trešais scenārijs: zvērests ir dots
Ja Rosļikovs tomēr tiktu nogādāts Saeimā, dotu svinīgo solījumu un viņa pilnvaras tiktu apstiprinātas, no tā brīža situācija mainītos.
Satversmes 29. pants nosaka, ka deputātu bez Saeimas piekrišanas nevar apcietināt vai citādi ierobežot viņa personas brīvību. Satversmes 30. pants paredz, ka bez Saeimas piekrišanas pret deputātu nevar uzsākt kriminālvajāšanu.
Kārtības ruļļa 17. pants kopš 2025. gada skaidri pasaka vēl ko: Saeimas piekrišana vajadzīga arī tāda kriminālprocesa turpināšanai, kurā kriminālvajāšana sākta pirms deputāta pilnvaru apstiprināšanas.
Tātad ar iepriekš pieņemto tiesas lēmumu vien vairs nepietiktu. Jautājums vispirms nonāktu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, bet pēc tam par to balsotu Saeima.
Ja Saeima piekrīt
Ja deputātu vairākums atļautu gan kriminālprocesa, gan apcietinājuma turpināšanu, Rosļikovs varētu palikt apcietinājumā arī ar deputāta mandātu.
Kārtības ruļļa 17. pants nosaka, ka apcietināts deputāts zaudē tiesības piedalīties Saeimas un komisiju sēdēs. Savukārt 19. pants paredz, ka uz šo laiku viņam pārtrauc deputāta algas un kompensāciju izmaksu.
Viņš saglabātu mandātu, bet nevarētu to praktiski izmantot.
Mandātu viņš automātiski zaudētu tikai tad, ja stātos spēkā notiesājošs spriedums vai prokurora priekšraksts par sodu. To paredz Kārtības ruļļa 18. pants.
Ja Saeima nepiekrīt
Ja Saeima neļautu turpināt pirms mandāta iegūšanas sākto kriminālprocesu, procesa virzītājs pret deputātu nevarētu turpināt tās darbības, kurām nepieciešama parlamenta piekrišana.
Ja Saeima nepiekristu arī apcietinājuma turpināšanai, deputāta brīvības ierobežošanu nevarētu turpināt, jo to aizliedz Satversmes 29. pants.
Taču likumā nav detalizēti aprakstīts, kā šādā bezprecedenta situācijā būtu tehniski izpildāma jau apcietinājumā esoša deputāta atbrīvošana un kāds tieši lēmums būtu jāpieņem tiesai. Tas būtu jāatrisina konkrētajā kriminālprocesā.
Skaidrs ir viens: ne atbrīvošana, ne palikšana apcietinājumā nenotiktu automātiski tikai vēlēšanu rezultātu dēļ. Izšķirošs būtu jaunās Saeimas balsojums.
Rubika gadījums: mandāts bija, brīvības nebija
Latvijas vēsturē jau ir bijis gadījums, kad Saeimā ievēl cilvēku, kurš vēlēšanu laikā atrodas apcietinājumā. Alfrēdu Rubiku apcietināja 1991. gada augustā. Atrodoties apcietinājumā, viņš kandidēja 5. Saeimas vēlēšanās un tika ievēlēts.
1993. gada 6. jūlijā jaunās Saeimas pirmajā sēdē sākās strīds, kas pēc būtības atgādina šodienas jautājumus par Rosļikovu.
Viena deputātu daļa uzskatīja, ka vēlētāju izvēle ir jārespektē: vispirms jāapstiprina Rubika mandāts, pēc tam Saeima var viņu izdot tiesāšanai.
Vairākums izvēlējās citu ceļu. Ar 80 balsīm par, septiņām pret un deviņiem deputātiem atturoties, Saeima Rubika pilnvaru apstiprināšanu atlika līdz tiesas spriedumam un atļāva turpināt tiesvedību, liecina 5. Saeimas pirmās sēdes stenogramma.
Foto: Arhīva foto. Pievienots 10.12.2016. LETA, Ieva ČīkaAlfrēds Rubiks
Tomēr ar to stāsts nebeidzās. 1994. gada 2. jūnijā Saeima savu iepriekšējo lēmumu mainīja. Ar 42 balsīm par, 11 pret un septiņiem deputātiem atturoties, parlaments Rubika mandātu apstiprināja un vienlaikus izdeva viņu tiesāšanai. Par to liecina gan Saeimas sēdes stenogramma, gan Saeimas priekšsēdētāja oficiālais paziņojums.
Rubiks un viņa aizstāvji pēc tam prasīja viņu nekavējoties atbrīvot, jo mandāts bija apstiprināts. Tiesa atteicās.
Augstākās tiesas Krimināllietu tiesas kolēģija secināja, ka Saeima Rubiku ir izdevusi tiesāšanai, tāpēc pret viņu drīkst turpināt piemērot visus kriminālprocesuālos piespiedu līdzekļus, tostarp apcietinājumu. Mandāta apstiprināšana pati par sevi nebija pamats cietuma durvju atvēršanai, liecina publicētais tiesas lēmums.
Rubika gadījums labi parāda, kāpēc Rosļikova solījums par “maksimums dažiem mēnešiem” ir maldinošs. Arī deputāts var palikt apcietinājumā, ja parlaments ir atļāvis kriminālprocesa un brīvības ierobežojuma turpināšanu.
Tomēr abus gadījumus nevar pilnībā salīdzināt. 1993. gadā Satversme vēl neprasīja ievēlētajai personai Saeimas sēdē dot svinīgo solījumu. Deputāta zvērests Satversmes 18. pantā tika ieviests 2002. gadā.
Rubikam parlaments varēja apstiprināt mandātu, kamēr viņš atradās apcietinājumā un sēdē nepiedalījās. Rosļikovam vispirms pašam būtu jānonāk Saeimas sēžu zālē un jādod zvērests. Tā ir galvenā atšķirība un arī lielākā neatbildētā juridiskā problēma.
Balsis neatceļ tiesas lēmumu
Rosļikovam ir taisnība vienā daļā: ja viņu ievēlētu un viņš iegūtu deputāta pilnvaras, viņa juridiskais stāvoklis mainītos. Tad par kriminālprocesa un apcietinājuma turpināšanu būtu jālemj Saeimai.
Taču vēlētāju atbalsts pats par sevi nav imunitāte. Ievēlēšana nav zvērests. Savukārt deputāta mandāts nav garantija, ka pēc dažiem mēnešiem cilvēks jāatbrīvo.
Vēlētāju balsis var cilvēku ievest Saeimā, tomēr tās nevar atcelt tiesas lēmumu vai atvērt cietuma durvis.
KONTEKSTS:
Rīgas dome 21. maijā ārkārtas sēdē nolēma anulēt deputāta pilnvaras uz Baltkrieviju aizbēgušajam domniekam, partijas “Stabilitātei!” bijušajam vadītājam Aleksejam Rosļikovam.
Rosļikovs vērsās Administratīvajā rajona tiesā, norādot, ka domei neesot bijušas tiesības viņam anulēt deputāta pilnvaras.
Rosļikovu apsūdz par nacionālā un etniskā naida izraisīšanu laikā, kad viņš bija Saeimas deputāts. Viņš aizbēdzis no valsts, tāpēc, ņemot vērā tiesas piešķirto drošības līdzekli – apcietinājumu –, no kura viņš izvairās, Rosļikovs izsludināts meklēšanā.
Aprīlī Rosļikovs pameta partijas “Stabilitātei!” valdes priekšsēdētāja amatu. Vienlaikus viņš Latvijas Sabiedriskajam medijam sacīja, ka neplāno aiziet no politikas un negrasās “pamest” Latviju un savus atbalstītājus.
Rosļikovs kandidē 15. Saeimas vēlēšanās no partijas “Stabilitātei!” saraksta.
