Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” viņš norādīja, ka prezidentam un valdībai ir iespēja kvalitatīvi pārbaudīt potenciālā pilsonības saņēmēja sasniegumus un norādītos datus. Pašlaik šādu likumprojektu var iesniegt arī Saeimas deputāti. Diskusija par pilsonības piešķiršanu kļuva aktuāla, kad Saeima steidzamības kārtā vispirms lēma piešķirt Indijas zinātniecei Divjai Višvanatai Latvijas pilsonību, bet pēc tam šo lēmumu atcēla, jo bija bažas, ka viņa, iespējams, sniegusi nepatiesu informāciju par sevi.
Nacionālās apvienības deputāts Artūrs Butāns nebija tik kritisks par Saeimas deputātu spējām izvērtēt pilsonības jautājumus. Viņaprāt, pilsonības piešķiršanai ar likumu ir jānoņem slepenības plīvurs. Proti, gan dokumentiem, gan komisijas sēdēm vajadzētu būt atklātām. Butāns ir arī Saeimas pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā. Viņš uzskata, ka vajadzētu publiskot komisijas sēdes ierakstu par Divjas Višvanatas pilsonības piešķiršanas gadījumu. Pēc viņa domām, tikai tā var atgūt sabiedrības uzticību.
Butāns gan atzina, ka individuāli komisijas deputāti neizvērtēja Višvanatas dokumentus, uzticoties Latvijas Zinātņu akadēmijai un komisijas vadībai. Batņa uzsvēra, ka ierobežojums ar šādām iniciatīvām klajā nākt deputātiem būtu labs, jo tad deputātiem nevajadzētu pārbaudīt katru dokumentu.
Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele raidījumā uzsvēra, ka pati pilsonības piešķiršana ārpus naturalizācijas kārtības ir normāla parādība arī starptautiski. Kā problēmu viņa izcēla to, ka Latvijā trūkst politikas pilsonības piešķiršanas jautājumā. Viņa vairāk runāja par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem, bet tas skar arī pilsonības piešķiršanu ar likumu. Valstij vajadzētu noteikt, kas ir tās jomas, kurās varētu piesaistīt cilvēkus par viņu īpašajiem nopelniem. Ziemele kā piemēru izcēla, piemēram, inovācijas, ka, ja valstī ir virzība uz inovācijām, tad arī varētu pilsonībā uzaicināt atbilstošus cilvēkus.
KONTEKSTS:
Aizdomās par Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidenta Ivara Kalviņa un LZA ģenerālsekretāres Baibas Rivžas saistību ar Latvijas pilsonību saņēmušo Kananu Višvanatu VID pārbauda viņu deklarācijas.
Kanans Višvanats ir Latvijas pilsonis kopš 2023. gada un ir Indijas pilsones Divjas Kananas Višvanatas vīrs. Saeima 15. oktobrī steidzamības kārtā atbalstīja Latvijas pilsonības piešķiršanu Divjai Kananai Višvanatai, tomēr vēlāk sociālajos medijos parādījās publikācijas, ka zinātniece, iespējams, sniegusi nepatiesu informāciju par sevi. Ieteikuma vēstuli pilsonības piešķiršanai Saeimā bija iesniegusi Latvijas Zinātņu akadēmija. Atbildīgajā komisijā tika saņemts iesniegums ar lūgumu šo lēmumu pārskatīt.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicināja vēl 14. Saeimu novērst jebkuras šaubas, kas saistītas ar Latvijas pilsonības piešķiršanu Višvanatai.
Pēc publiski izskanējušajām šaubām Saeima 22. oktobrī steidzamības kārtā pieņēma likumu, kas par spēkā neesošu no pieņemšanas brīža atzina pirms nedēļas pašu deputātu pieņemto likumu par Latvijas pilsonības piešķiršanu Višvanatai.
Pati Višvanata iepriekš noraidījusi pārmetumus, apgalvojot, ka Saeimai iesniegtie dokumenti ir patiesi un pārbaudīti. Višvanata arī vērsusies policijā par iespējamiem draudiem un vajāšanu.
