ĪSUMĀ:
Zādzības 100 000 eiro vērtībā
Jānis Vinters ir viens no lauksaimniekiem, kuram 2020. gada pavasarī no traktortehnikas tika izzagtas GPS iekārtas, antenas un monitori, bez kuriem mūsdienu lauksaimniecība vairs nav iedomājama. Šīs sistēmas ļauj strādāt precīzāk un ekonomiski izdevīgāk.
“Vienkārši tika izrauts ārā, nogriezti vadi nost, arī no citām iekārtām bija [nozagti] monitori. Tādēļ ar apdrošinātājiem pilnīgi visus zaudējumus piedzīt nekādi nevarējām,” stāstīja Vinters.
Kopējie zaudējumi, kas nodarīti Vinteriem, vēl vairākiem kaimiņu saimniekiem, kā arī uzņēmējiem un apdrošinātājiem pārsniedza 100 tūkstošus eiro.
Signija Vintere ir viena no galvenajām lieciniecēm, kura vēl pirms zādzības bija nofilmējusi aizdomīgu auto, kas bija iebraucis saimniecības teritorijā. Tas sekmēja šo cilvēku atrašanu.
Taču viņus joprojām nav izdevies saukt pie atbildības, toties cietušie vienu apsūdzēto ikdienā mēdz satikt, piemēram, degvielas uzpildes stacijās.
“Neomulīgi. Tu esi viņu atpazinis, viņš zina, kur mēs dzīvojam,” komentēja lieciniece.
Cietušajiem jau 17 pavēstes, apsūdzētie neierodas
Kopš 2023. gada, kad sākās tiesvedība, cietušie saņēmuši 17 tiesas pavēstes. Tiesas sēdes vairākkārt atliktas, septiņas no tām tāpēc, ka viens no apsūdzētajiem nav ieradies. Bijuši pat lēmumi par apsūdzētā piespiedu atvešanu, taču bez rezultāta.
“Dzīvoju visu laiku tādā neziņā. Vai tiešām kādreiz beigsies? Ja mēs pastāvīgi tiekam tramdīti ar tiesas pavēsti, kādu no mums ik pa laikam izsauc uz sēdēm… Tā kā mana sieva ir viena no galvenajām lieciniecēm, tad vai nu viņu tramda, vai mani tramda, vai mūsu darbiniekus tramda. Un tas viss ir traucējoši,” norādīja Vinters.
“Visu mūsu laiks tiek tērēts tam, lai kādi var atļauties nebūt [tiesas sēdē]. Tas man liekas nepareizi, jo mēs strādājam un galu galā gādājam tos nodokļus, lai tas viss process atkal varētu notikt,” sacīja vēl viens cietušais, SIA “Lielvircava Agro” valdes loceklis Kaspars Antīpins.
“Acīmredzot mūsu likumdošana pieļauj. Ir iestrādāti mehānismi, kas pieļauj vilcināšanu,” vērtēja “Terratech Solutions” speciālists, cietušais Māris Kanderāns.
Strupišs norāda uz problēmu likumā
Tiesu administrācijas datu portālā redzams, ka krimināllietas, kuras tiek izskatītas 1. instancē, apsūdzēto tiesājot pēc 175. panta, vidēji tiek iztiesātas aptuveni desmit mēnešu laikā.
Šajā gadījumā kopš pirmās tiesas sēdes pagājuši vairāk nekā 36 mēneši.
Zemgales rajona tiesas tiesnesis Andris Škutāns rakstiskā atbildē norādīja, ka iztiesāšanas termiņš ir atkarīgs no kriminālprocesā iesaistītajām personām.
Skarbākus vārdus situācijai veltīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs, kurš ir arī Tieslietu padomes priekšsēdētājs:
“Jā, nu trīs gadi ir ļoti ilgs laiks šādai lietai. Tam es pilnīgi piekrītu. Tā nav tiesas vaina. Tā ir tiešām likuma problēma.”
Strupišs norādīja, ka šis ir viens no retajiem gadījumiem, kad lietu nevar skatīt bez apsūdzētā klātbūtnes – tā ir gadījumos, kad maksimālais soda mērs pārsniedz astoņus gadus ieslodzījumā.
Lai to mainītu, Tieslietu padome ir gatava izstrādāt priekšlikumus.
“Šis noteikti būs viens no jautājumiem, ko mēs skatīsim, ka principā šāds likuma ierobežojums praktiski stimulē apsūdzētos izvairīties no procesa un tādā veidā kavēt lietu,” vērtēja Strupišs.
Sagatavoto priekšlikumu Tieslietu padome plāno gada nogalē iesniegt likumdevējam, lai novērstu šo trūkumu likumā.
