ĪSUMĀ:
Latvijas Republikas Satversmē ir noteikts, ka Saeima sastāv no simts tautas priekšstāvjiem. Šāds skaits izvēlēts, veidojot parlamentu pēc Latvijas valsts dibināšanas, un tas nav mainīts vairāk nekā gadsimtu, lai gan iedzīvotāju skaits šajā laikā ir gan audzis, gan sarucis.
Mūsdienās viens deputāts vidēji pārstāv aptuveni 9–10 tūkstošus balsstiesīgo pilsoņu.
Portāla “ManaBalss.lv” iniciatīvā rosināts to mainīt, samazinot deputātu skaitu no 100 līdz 70. Priekšlikums pamatots ar to, ka Latvijā tagad ir mazāk iedzīvotāju nekā 1993. gadā, kad Saeimā bija tikpat deputātu, cik šodien. Iniciatīvas iesniedzēja ieskatā mazākā parlamentā deputāti būtu redzamāki un atbildīgāki, Saeima strādātu raitāk un valsts ietaupītu naudu.
Tikai deputātu pamatalgās vien iespējamais ietaupījums lēsts ap pusotru miljonu eiro gadā.
Tiesību eksperts: Šobrīd šāda reforma nebūtu atbilstoša
Konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars akcentēja, ka Latvijas parlaments ir viens no mazākajiem Eiropā, un, piemēram, Igaunijā un Lietuvā deputātu ir vairāk. Viņaprāt, svarīgākais ir jautājums, vai pēc deputātu skaita samazināšanas Saeimā tikpat labi būtu pārstāvēti visu reģionu vēlētāji. Mazāk vietu varētu iegūt partijas, par kurām balso visā Latvijā, bet kurām nevienā apgabalā nav ļoti liela atbalsta.
Pastars atzina, ka mazākā Saeimā katrs deputāts būtu redzamāks. Taču nāktos grozīt Satversmi, mainīt vēlēšanu kārtību un pārkārtot Saeimas komisiju darbu. Viņaprāt, iespējamais ietaupījums neatsvērtu risku, ka daļa vēlētāju zaudētu pārstāvniecību un lēmumus pieņemtu pārāk maz deputātu, piebilstot, ka demokrātija maksā:
“Pie mazāka deputātu skaita, piemēram, 50, – tas prasītu diezgan būtiski pārbūvēt visu parlamenta iekšējo darbību. Es teiktu, ka Latvijas iedzīvotājs no tā neko neiegūs. [..]
Es, piemēram, negribētu, ka kvorums Saeimas sēdē būtu 25 deputāti, un vismaz 13 jānobalso par. Vai mēs esam gatavi likumam, kuru ir pieņēmuši 13 Saeimas deputāti?
[..] Līdz ar to pie esošā Latvijas reģionu sadalījuma un plus mīnus esošā iedzīvotāju skaita šī reforma nebūtu atbilstoša. Tad ir jāmainās kādam no šiem rādītājiem un diez vai kāds no mums pieļauj domu, ka Latvijai būtu jākļūst mazākai, vai ne?”
Līdzšinējie deputāti par šādu ieceri skeptiski
Vairākas Saeimas frakcijas uz deputātu skaita samazināšanu raugās skeptiski. Tās norāda, ka Latvijā jau tagad ir mazāk deputātu nekā citās valstīs. Ja deputātu kļūtu vēl mazāk, saruktu arī reģionu pārstāvniecība un vēlētājiem varētu būt grūtāk panākt, lai viņu intereses Saeimā sadzird. Frakciju ieskatā svarīgāk būtu vērtēt, cik aktīvi pašreizējie deputāti strādā – piedalās komisiju sēdēs un debatēs, iesniedz priekšlikumus. Vairākas šo pārmaiņu neuzskata par šī brīža prioritāti un šaubās, vai tā dotu būtisku ietaupījumu.
Foto: Reinis Inkēns, Saeima Darbs Saeimas sēdē
Nacionālās apvienības frakcijas vadītāja vietnieks Artūrs Butāns uzskata, ka svarīgāk par deputātu skaita samazināšanu būtu vērtēt, cik aktīvi katrs no viņiem piedalās debatēs un iesniedz priekšlikumus.
“Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics norādīja, ka, samazinot deputātu skaitu, saruktu reģionu pārstāvniecība, bet ietaupījums valsts pārvaldes kopējos izdevumos nebūtu liels.
“Latvija pirmajā vietā” frakcijas vadītājas vietnieks Kristaps Krištopans arī šaubās par būtisku ietaupījumu. Viņaprāt, šādu jautājumu labāk apspriest pēc vēlēšanām, kad tas nebūtu daļa no priekšvēlēšanu debatēm.
Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis pret deputātu skaita samazināšanu iebilst: viņaprāt, deputātiem jau tagad pietrūkst laika tikties ar vēlētājiem, un mazākā Saeimā šī saikne kļūtu vēl vājāka.
“Progresīvo” Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs atšķirībā no pārējiem pieļāva, ka mazāks deputātu skaits varētu pat uzlabot Saeimas darbu. Tomēr viņš neuzskata šādas pārmaiņas par prioritāti nākamajos četros gados.
“Apvienotā saraksta” Saeimas frakcijas vadītājs Juris Viļums uzskata, ka deputātu skaita samazināšana neatrisinātu jautājumu par Saeimas darba kvalitāti. Viņaprāt, tā drīzāk radītu jaunas problēmas ar vēlētāju pārstāvniecību:
“Pavisam vienkāršs piemērs – šobrīd no Latgales vēlēšanu apgabala ir 12 Saeimas deputāti. Ja būtu mazāk, piemēram, 70, tātad tie būtu vairs tikai astoņi Saeimas deputāti. Ja iebalsojam septiņus politiskos spēkus aptuveni, tas nozīmē – kāda vairs tur kampaņa? Vienkārši septiņas politiskās partijas, kas startē vēlēšanās, faktiski katra dabū pa vienam deputātam no Latgales vēlēšanu apgabala vai no kāda cita vēlēšanu apgabala, kas ir šie mazie [vēlēšanu apgabali], it sevišķi Kurzeme un Zemgale.”
Politologs: Katram deputātam būtu lielāka darba slodze
Arī politologs Romāns Gagunovs norādīja, ka mazāks deputātu skaits negarantē efektīvāku parlamentu. Viņaprāt, pašlaik deputātu skaita samazināšanai nav pietiekama pamata – šo iespēju varētu apsvērt, ja iedzīvotāju skaits nākotnē strauji saruktu. Turklāt, samazinot deputātu skaitu, Saeimas darāmā nekļūtu mazāk.
Gagunovs pieļāva, ka deputātiem ar laiku varētu vajadzēt vairāk palīgu, tāpēc arī solītais ietaupījums varētu izrādīties mazāks:
“70 deputāti var nozīmēt lielāku individuālo atbildību, bet vienlaikus katram deputātam būtu arī jāuzņemas lielāka darba slodze.
Parlamentam ir gana daudz šo funkciju – gan likumdošana, gan parlamentārā uzraudzība. Un tad tiešām būtu jautājums par darba organizāciju. Ja pat mēs ietu uz to, tad būtu jāver arī plašāka diskusija kopumā arī attiecībā uz mūsu valsts pārvaldi.”
Kolektīvo iesniegumu par deputātu skaita samazināšanu vēl skatīs Saeimā.
