ĪSUMĀ:
Saglabājot iespēju saņemt termiņuzturēšanās atļauju apmaiņā pret investīcijām, Saeima šodien galīgajā lasījumā atbalstījusi jauno Imigrācijas likumu.
Likums paredz stingrāku migrācijas kontroli, plašāku trešo valstu pilsoņu uzraudzību un jaunas prasības viņu integrācijai. Likumprojektu sāka skatīt jau 13. Saeimā, un tā vētīšanas gaitā pārskatīta visa imigrācijas politika.
Jaunā Imigrācijas likuma mērķis ir ieviest skaidru, caurspīdīgu un efektīvu imigrācijas sistēmu, aptverot trešo valstu pilsoņu ieceļošanu, uzturēšanos, nodarbinātību, integrāciju un izraidīšanas procedūras, kā arī mazināt fiktīvas imigrācijas un nelikumīgas nodarbinātības riskus.
Vienlaikus likumprojektā precizēta vīzu un uzturēšanās atļauju piešķiršanas kārtība, ieviešot skaidrākus termiņus un procedūras, kā arī paplašinot atteikuma un anulēšanas nosacījumus gadījumos, kad konstatēts sabiedriskās kārtības vai drošības apdraudējums. Paredzēta arī stingrāka kontrole jau pirms ieceļošanas valstī, nosakot pienākumu sniegt informāciju par ieceļošanas mērķi un uzturēšanās apstākļiem.
Iebilda prezidents
Pirmo reizi skatot likumu, izvērsās plašas debates par termiņuzturēšanās atļauju izmaksām. Respektīvi, pašreizējais premjers Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”) laikā, kad bija vēl deputāts, bija rosinājis izsniegt tā saucamās “zelta vīzas” uz pieciem gadiem par 10 000 eiro iemaksu valsts budžetā līdz ar gatavību ieguldīt 50 000 eiro uzņēmumā, kas nodarbina ne vairāk kā 50 darbinieku un kura gada apgrozījums vai bilance nepārsniedz 10 miljonus eiro.
Šo rosinājumu neatbalstīja, tā vietā pieņemot normu izsniegt termiņuzturēšanās atļaujas uz laiku līdz pieciem gadiem, ja ir noslēgts līgums un pārskaitīti vismaz 150 000 eiro investīcijām uz vismaz pieciem gadiem valsts izveidotā Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekā un valsts budžetā samaksāti 10 000 eiro. Atļauja būtu spēkā, ja tās derīguma termiņa laikā valsts izveidotā fonda pārvaldnieks apliecina, ka investīciju līgums nav izbeigts un investīciju atlikums nav mazāks par 150 000 eiro.
Tieši šīs normas dēļ Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtīja Imigrācijas likumu otrreizējai caurlūkošanai.
Viņš aicināja likumdevēju pārliecināties, ka konkrētais regulējums ir pilnīgs un pietiekams. Papildus viņš aicināja izvērtēt, vai stingri likumā regulētos gadījumos Latvijai draudzīgu valstu pilsoņiem termiņuzturēšanās atļauju varētu piešķirt, ja ir iegādāts nekustamais īpašums.
Vai tirgot “zelta vīzas”?
Tieši par šādu ekonomikas ministra Viktora Valaiņa priekšlikumu (Zaļo un Zemnieku savienība) parlamentā izvērsās plašākās debates. Tas paredzēja piešķirt TUA uz pieciem gadiem, ja Latvijā iegādāts nekustamais īpašums vismaz 300 000 eiro vērtībā. Vēl vienā priekšlikumā precizēts, ka šie nosacījumi neattiektos uz Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. Neskatoties uz to, vairāki priekšlikuma pretinieki to saistīja ar drošības riskiem.
“Tā ir bēdīgi slavenās Šlesera idejas reinkarnācija. Šo iespēju savulaik izmantoja Krievijas oligarhi un ar Kremli saistītā elite.
“Jaunā Vienotība” jau tolaik bija pret. Esam kategoriski pret to arī šodien. Tā bija viltus ilūzija par investīcijām. Mūsu sabiedrotajiem jau šobrīd nav nekādu šķēršļu ieguldīt Latvijas ekonomikā,” norādīja deputāte Agnese Krasta (“Jaunā Vienotība”).
Iebilda arī Nacionālā apvienība, norādot, ka Latvijai ar šāda veida politiku bijusi slikta pieredze, jo lielākoties šādā veidā termiņuzturēšanās atļaujas izsniegtas Krievijas pilsoņiem.
“Es atgādināšu, ka 13 000 Krievijas pilsoņu ieradās šeit, apmetās uz dzīvi šīs programmas ietvaros, un arī ekonomiskais ieguvums bija ļoti pieticīgs. Mums gan solīja zelta kalnus, bet rezultāts bija diezgan apšaubāms un nekas neliecina, ka turpmāk būs kaut kas labāks. Tāpēc aicinu balsot pret to,” sacīja Nacionālās apvienības deputāts Edvīns Šnore.
Arī “Progresīvie” pauda iebildumus.
“Mēs kopumā esam pret “zelta vīzu” tirgošanu. Cenšamies iekāpt tajā pašā upē, kas saucās “gāzi grīdā”. Tas ir drošības apdraudējums,” teica bijušais aizsardzības ministrs, deputāts Andris Sprūds (“Progresīvie”).
Savukārt partijas “Latvija pirmajā vietā” deputāts Kristaps Krištopans, balsojot pret likumu kopumā, sacīja: “Mēs vienkārši izvēlamies atteikties no dzīvas naudas, bet vienlaikus, teiksim, visa Rīga ir pilna ar šiem trešo valstu pilsoņiem, kuriem naudas nav. Kāpēc tā? Kāpēc mēs neizvēlamies tos, kuriem ir nauda, bet izvēlamies tos, kuriem nav naudas? Man liekas, tas nav pareizi. Aicinu apdomāties un tāpat aicinu iepazīties ar šo nozares vēsturi.”
Otrreizējā caurlūkošanā tika iesniegts 21 priekšlikums – iesniegt bija ļauts tikai priekšlikumus, kuri attiecās uz konkrēto normu.
Lielākā daļa no deputātu priekšlikumiem nebija izskatāmi, jo neskāra konkrēto normu – tie būtu jāskata standarta likumdošanas procesā.
Proti, vētot pašu likumprojektu, nevis skatot to otrreizējā caurlūkošanā.
Atkārtoti pieņemot likumu, pastiprināta drošība
Būtiskākā izmaiņa, otrreiz caurskatot, ir nedaudz pastiprināta drošība.
Proti, Ministru kabineta izstrādātā kārtībā pārbaudīs arī tos ārvalstniekus, kuri īpašā fondā ieskaitīs vismaz 150 000 eiro investīcijām Latvijā un prasīs termiņuzturēšanās atļauju.
Kopumā likumprojektā precizēta vīzu un uzturēšanās atļauju piešķiršanas kārtība, ieviešot skaidrākus termiņus un procedūras. Arī paplašinot to atteikuma un anulēšanas nosacījumus gadījumos, kad konstatēts sabiedriskās kārtības vai drošības apdraudējums. Tāpat paredzēta arī stingrāka kontrole jau pirms ieceļošanas valstī.
Par likumprojektu balsoja 60 deputāti, pret – 26.
KONTEKSTS:
Saeima 11. jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Imigrācijas likumu, kas paredz būtiski pastiprināt migrācijas kontroli, pārskatīt trešo valstu pilsoņu ieceļošanas un uzturēšanās kārtību, kā arī paredz iespējas ārzemniekiem saņemt termiņuzturēšanās atļaujas uz laiku līdz pieciem gadiem apmaiņā pret investīcijām.
Savukārt Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 19. jūnijā nosūtīja Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Imigrācijas likumu, rosinot pārskatīt normu par termiņuzturēšanās atļaujām apmaiņā pret investīcijām Latvijā.
