Nākamgad valsts parāda procentu maksājumos vien Latvijai būs jāmaksā aptuveni 681 miljons eiro, tā liecina Finanšu ministrijas prognozes. Taču tie nebūt nav vienīgie izdevumi, kas rada papildu slogu budžetam.
Piemēram, ievērojami pieauguši izdevumi aizsardzībai, bet sabiedrības novecošanās dēļ arvien vairāk naudas nepieciešams arī pensijām.
Pēc Finanšu ministrijas jaunākajiem aprēķiniem, nākamgad valsts budžetā būs jāatrod vēl gandrīz 118 miljoni eiro. Turklāt šajā summā nav iekļauti gandrīz 426 miljoni eiro iepriekš pieņemtu lēmumu īstenošanai, kuriem nav nodrošināts finansējums. Turpmākajos gados naudas iztrūkums varētu pieaugt vēl vairāk.
Pie tam šajos aprēķinos vēl nav ņemti vērā visi iespējamie papildu izdevumi, piemēram, saistībā ar “airBaltic” finanšu problēmām, valsts izsniegtajiem aizdevumiem un galvojumiem vai riskiem enerģētikas nozarē. Lai gan situācija valsts finansēs pašlaik vēl nav kritiska, pieaugošie izdevumi un iespējamie papildu tēriņi liek domāt arī par nākotnes riskiem, uzsver Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Viņaprāt, valsts finanses jāsakārto laikus, negaidot krīzi: “Atceramies astotā gada krīzi, kad Latvijas parāds bija apmēram 10 % no IKP. Trīs gadu laikā tas pieauga līdz 40. Līdz ar to gudrāka jau esošo valsts resursu pārvaldīšana ir nepieciešama, lai mazinātu valsts lomu ekonomikā un palielinātu to efektivitāti, palīdzot ekonomikai straujāk noturēt.
Tās vajadzības valsts budžetā būs milzīgas.”
Finanšu ministrijas vadītā darba grupa apzinājusi gandrīz 285 miljonus eiro, ko iespējams pārdalīt citām vajadzībām. Taču tiešie izdevumu samazināšanas priekšlikumi veido tikai aptuveni pusmiljonu eiro. Ministrijā gan izvērtētas arī citas taupības iespējas, par kurām lēmumi vēl nav pieņemti.
Finanšu ministrs Māris Kučinskis (AS) norādīja: “Finanšu ministrija ir, teiksim tā, kā grāmatvedis, kas aiznes šefam izvēlēties, pa kuru ceļu iesim. Es apliecinu, ka tā izvēle šobrīd stāv politiskajā dienaskārtībā. Tika apskatīts līdz 400 dažādi [varianti,] arī samazinājumi, bet
es nedomāju, ka tas būtu prātīgi šobrīd Finanšu ministrijai uzlikt šo ēdienkarti, jo tā izvēle ir politiķu ziņā.”
Ministru prezidents Andris Kulbergs uzsvēris, ka budžeta tēriņu mazināšanai būs vajadzīgi arī nepopulāri lēmumi. Konkrētu taupības plānu viņš vēl nav izklāstījis, taču pieļauj samazināt ministriju un valsts pārvaldē strādājošo skaitu, centralizēt iepirkumus un apvienot līdzīgus iestāžu pienākumus.
Kulbergs rosina pārskatīt arī dažādus atvieglojumus un izņēmumus: “Tur ir daudz vairāk piemēru, kur mēs tērējam ļoti daudz naudu uz visiem, bet, iespējams, tas noteiktais sabiedrības grupai nemaz tā nauda neko nemaina.
To naudu vajadzētu dot tiem, kam tiešām to vajadzētu, un viņi to novērtētu. Un tādā veidā mēs tērētu mērķtiecīgāk, nevis izkaisīti.”
Daļa premjera ieceru sakrīt ar Valsts kontroles revīzijās konstatētajām taupības iespējām. Balstoties uz tām, Valsts kontrole pirmo reizi valdības veidošanas laikā iesniegusi savus reformu priekšlikumus. Iespējamie ietaupījumi un papildu ieņēmumi, pēc Valsts kontroles aplēsēm, sasniedz desmitiem miljonu eiro.
Piemēram, pārskatot atlaišanas pabalstus cilvēkiem, kuri dodas pensijā, ik gadu varētu ietaupīt vismaz desmit miljonus eiro. Rosināts arī apvienot līdzīgus valsts uzņēmumus un sakārtot nekustamo īpašumu pārvaldību.
Valsts kontrolieris Edgars Korčagins norādīja: “Valsts kontroles resurss tādā ziņā ir ļoti labs, jo te ir apakšā revīzijas darbs. Te ir savākta informācija, tā informācija ir izvērtēta kopā ar valsts pārvaldi.
Līdz ar to tiešām ir iespēja pieņemt izsvērtus, pārdomātus lēmumus. Vienīgi atliek, kā saka, politiski par tiem vienoties.”
Pēc finanšu ministra teiktā, nākamgad paredzēts pārskatīt valsts iestāžu pienākumus un izvērtēt, kur darbs pārklājas un ko iespējams organizēt citādi. Savukārt lielāku reformu finansiālo ieguvumu ministrs sagaida 2028. gadā.
