Vienam no šiem pacientiem, kuru slimnīcā ieveda skolēnu rudens brīvlaika nedēļā, bija 12 gadi. Tikmēr iespējas saņemt palīdzību tiem bērniem, kuriem jau izveidojušās atkarības arvien nav pietiekamas.
Skolēnu rudens brīvlaika nedēļā Bērnu slimnīcā ievesti 15 jaunieši alkohola vai citu apreibinošu vielu reibumā. BKUS Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centra vadītāja Karīna Beinerte atklāja: “Ja mēs salīdzinām vienu brīvlaika nedēļu ar pagājušā gada un šī gada, tie dati tiešām ir dubultojušies. Bet tas, ko mēs redzam, ka kopējie dati, vispār mūsu slimnīcas dati nav dubultojušies.
Tas pieaugums ir neliels, konstants, bet tas ir.”
Apmēram puse jauniešu slimnīcā nogādāti pārdozēšanas stāvoklī. Joprojām visizplatītākā ir tieši alkohola lietošana, bet tendence vielas jaukt apgrūtina to iedarbības prognozēšanu. Beinerte skaidroja: “Šogad lielākā daļa bērni, absolūts vairākums, kas nonāca šajā brīvlaika nedēļā pie mums, viņi bija jauni, mums nezināmi pacienti. Kurpretim pagājušogad visi bērni, kas nonāca, izņemot vienu, bija tādi, kurus mēs zinājām, kuri nāk regulāri un kuri ir vielu lietotāji.”
Vienlaikus, šie dati neļauj izdarīt secinājumus, ka jaunieši kopumā apreibinās vairāk. To gan novērojušas organizācijas, kas strādā ar bērniem un jauniešiem, tostarp biedrības “Laiks jauniešiem” vadītājs Gints Jankovskis: “Diemžēl mēs esam nonākuši tādā sabiedrībā, ka lietot narkotikas vienā burbulī ir [ļoti] trendīgi.
Kas ir pats bēdīgākais – tie jaunieši, kas to negrib un nevēlas, [bet] viņi vairāk nespēj turēties pretī.”
“OPEN Radošā centra” izveidotājs Edijs Klaišis uzsver, ka jaunieši – apreibinošu vielu lietotāji – ir ļoti atšķirīgi: “Ir jaunieši no ļoti nabadzīgām ģimenēm, ir jaunieši no ļoti turīgām ģimenēm.” Un viņi ne tikai lieto paši, bet arī izplata tālāk. Gan elektroniskās cigaretes, gan narkotiskās vielas.
Klaišis atklāja: “Jaunākie izplatītāji, ko esmu saticis, ir astoņgadīgi.
Tā bija kompānija, kurā bija bērni, tur nevar teikt jaunieši, no 8 līdz 14 gadiem. Astoņgadnieki bija trīs. Divi puiši un viena meitene. Un viņi ne tikai izplata elektroniskās cigaretes, bet arī “izmētā” narkotikas [pa to slēpņiem].”
Edijs Klaišis stāsta, ka viņam ik pa laikam ir iespēja ielūkoties slēgtās “Snapchat” un “Telegram” grupās, kur jaunieši savā starpā sazinās: “Tas, ko es redzēju, ir īstenībā, tas sit “korķus ārā”, ka, ja faktiski
bērni, kuriem ir zemie padsmit gadi, sacenšas, kurš vairāk var amfetamīnu iešņaukt. Tas ir biedējoši, tas ir reāli biedējoši.”
Biedrības “Laiks jauniešiem” vadītājs Gints Jankovskis uzskata, ka reālo situāciju daudzi līdz galam neaptver: “Es pats personīgi esmu runājis gan ar lēmumu pieņēmējiem, gan ar deputātiem, gan cilvēkiem, gan ar speciālistiem, visi uzskata: “Nu nav jau tā, nav jau tā.” Nu tad redzam reālo situāciju. Pie mums vēršas daudz jauniešu. Mēs esam daudziem piedāvājuši speciālistus ārpus rindas kārtībā. Pie mums ir vērsušies jaunieši, kuri vēlas tikt ārā no šī visa, kas galīgi nav viegli.”
Klaišis atzīmēja, ka ir arī vietas, kur meklēt palīdzību, bet tām trūkst finansējuma: “Bērnu slimnīcā īstenībā ir fantastiska programma. Tiešām tā ir ļoti laba, bet diemžēl viņiem trūkst finansējums.
Atkarīgais jaunietis nevar gaidīt rindā. Tas nav tā: “Nu labi, man pēc diviem mēnešiem būs. Es vēl tagad divus mēnešus palietošu un tad es iešu uz programmu.” Tā nenotiek.”
Vienkārša risinājuma šai problēmai nav. Jau tagad nav iespējams nodrošināt palīdzību visiem, kuriem tā nepieciešama. Beinerte pastāstīja: “Pakalpojumu pārklājums ir liela problēma Latvijā. Tas, ka mēs esam uztaisījuši fantastisku pakalpojumu šeit, Bērnu slimnīcā, nenozīmē, ka tagad Latvijā mums ir metode pieejama vai pakalpojums pieejams.”
Bet, ja atkarību no vielām profilakses un ārstēšanas problēma netiks risināta visā valstī, arī Bērnu slimnīcā sniegtie pakalpojumi atkarību ārstēšanā būs kā piliens jūrā – ekskluzīvs pakalpojums tikai dažiem. Tā Karīna Beinerte norādīja vēl šī gada sākumā.
