Grava gaitas sportā sāka futbolā kādreizējā “Skonto” kluba jauniešu sistēmā, vieglatlētikai pievēršoties 12 gadu vecumā. Pēcāk, iestājoties vidusskolā Rīgas 2. ģimnāzijā, vieglatlētika tika nolikta nedaudz malā, koncentrējoties lietām ārpus sporta. Pēc vidusskolas pabeigšanas viņš nopietnāk atsāka trenēties, kā arī nonāca tagadējā trenera Viktora Lāča paspārnē.
“Pirmos divus, trīs gadus es dragāju, bet rezultātu nebija, bet tagad tas vilnītis ir aizgājis,” Latvijas Radio raidījumā “Piespēle” teica Grava.
Vieglatlētikas faniem un arī pašiem sportistiem spilgtā atmiņā joprojām ir Eiropas čempionāts. Ārpus stadiona notikumiem bijuši dažādi komentāri par dzīvošanas apstākļiem Birmingemā, ko lielā mērā ietekmējis karstums. “Nebija tie ideālākie apstākļi. Tās istabiņas bijušas dažādas – kādā strādāja kondicionieris, kādā nē. Lielākajai daļai mūsu pārstāvju nestrādāja, arī mēs – abi ar [kārtslēcēju Valteru] Kreišu – istabiņā ģībām,” smejot atceras Grava.
Viņš specializējas tieši 200 metru sprintā, kur Eiropas čempionātā izdevās sevi parādīt ļoti labi, gan pusfinālā, gan finālā skrienot ātrāk par Latvijas rekordu, ko 1996. gadā uzrādīja Sergejs Inšakovs (20,41). Arī šeit ceļā stājās Birmingemas laikapstākļi, jo blakus karstumam bija arī pavējš, kas bijis virs normas, lai Grava būtu jauna valsts rekorda īpašnieks. Pusfinālā viņš uzrādīja rezultātu 20,27 sekundes, bet finālā skrēja sekundes simtdaļu lēnāk.
“Es par to nesatraucos. Mans mērķis Birmingemā bija nostartēt labi un tikt finālā.
Protams, ieraugot priekšskrējienā to rezultātu, tajā brīdī uz tablo tie ir tikai skaitļi, bet patiesībā tas rezultāts ir ļoti, ļoti ātrs. Pavējš bija 2,5 metri sekundē, bet atļautais rādītājs ir 2 metri/sekundē.
Ir arī tāds [speciāls] kalkulators, kas aprēķina tavu rezultātu, ja vējš būtu bijis “legāls”, un tas uzrādīja 20,30, tā kā atšķirība ir ļoti minimāla. Tāpēc par to nesatraucos, jo ir ļoti tāls ceļš ejams – pēc diviem gadiem olimpiskās spēlēs. Lai Inšakovs pagaida,” smej Grava.
Pirms jebkura starta viņš īpašu uzmanību pievērš pirmajiem 20 distances metriem: “Pirms kāpju blokos, es izeju pa solīšiem cauri, kas man skrējiena laikā jāizdara. Kad iesēžos blokos, domāju par pirmo soli un tad nākamo, un nākamo, bet dažreiz tās domas kaut kur aizplūst. Protams, ja kāds ir blakus, tad skrienu uz 110 %. Domāju par soli, kājām, ritmu un relaksāciju – tās ir tās lietas, ko atkārto un atkārto, un skrien līdz galam.”
Gravam 200 metru sprints ir tuvāks, jo ar to sākās viņa vieglatlētikas ceļš. “Kvalificējos U-18 Eiropas čempionātam, pēc tam U-23 – visur bija tie 200 metri. Man tas ātrums dabiski nav tik liels, bet lai noskrietu ātri 200 metrus, ir jāiegulda lielāks darbs tieši ātruma izturībā, ko mēs, baltie, varam trenēt bezgalīgi. Tāpēc daudzi sprinteri neizvēlas šo distanci, jo fiziski tas ir grūtāks pasākums,” paskaidroja skrējējs.
Rudenī un ziemā, kad vieglatlētikas sezona beigusies un treniņu ir mazāk, Grava darbojas pavisam citā sfērā. “Man ir paveicies ar draugu Kārli. Viņam ir uzņēmums, kas darbojas ar [ēku] jumtiem – viņi tos renovē un ziemā sniegu šķūrē nost, un tad es ik pa laikam ielecu pie viņiem pastrādāt. Tur arī diezgan labi var galvu izvēdināt. Kaut kas ir jādara un tā naudiņa jāpelna. Vieglatlētikā vidējā līmenī tā nenāk ne no kurienes.
Uz komercsacensībām braukājot, man tā situācija mainās, bet lai nonāktu līdz tam līmenim, man bija kaut kas jādara. Pirms vairākiem gadiem arī piegādāju ēdienu.
Tas bija ļoti parocīgi, jo varēja strādāt, kad un cik gribu. Protams, treneris un ģimene ir palīdzējuši pa visiem kopā, un tagad, cerams, situācija uzlabosies.”
Sportists nākotnē negrib sev uzlikt panākumu griestus, jo uzskata, ka tādu nav. Taču tuvākie mērķi ir pasaules čempionāts, kas nākamgad norisināsies Pekinā. Tiesa, izpildāmais normatīvs ir ļoti augsts – 20,07 sekundes.
“Pašlaik Eiropas un pasaules rangā esmu ļoti augstu, kas ir liels sasniegums. Būs ļoti atkarīgs no tā, kā citi noskrien, lai varētu skatīties pēc rezultāta. 20,25 varētu derēt pasaules čempionāta pusfinālam. Protams, jāskatās uz ceļavēju, cik daudz sportistu notraumējušies – ļoti daudz mainīgo,” paskaidroja Grava.
Starpsezonā Gravam ieplānotas treniņnometnes Tenerifē un Portugālē, kur paredzēts darbs ne tikai skriešanā, bet arī ar ķermeni un fizioterapija.
