ĪSUMĀ:
Atkāpes Latvijā ir pieļaujamas pirmajā klasē, kad var būt divas sporta stundas nedēļā, taču netrūkst arī skolu, kas ieviesušas sporta klases, un tām sporta stundas ir katru dienu.
Lietuvā 9. un 10. klašu skolēniem ir divas sporta stundas nedēļā, bet pārējiem vecumiem – trīs. Savukārt Igaunijā dalījums ir trīs gadu nogriežņos, tāpēc no 1. līdz 6. klasei sportu stundu skaits nedēļā variē no divām līdz trim, bet vēlāk tas kļūst mazāks. Vidusskolas vecumā igauņiem ir viena vai divas sporta stundas nedēļā, turklāt 12. klases otrajā semestrī sporta stundu vairs nav vispār, un to pamato ar gatavošanos eksāmeniem.
Foto: LTV ekrānattēls
“Tomēr tas nav labi, jo, ja domājam par mūsu armiju un valsts aizsardzības dienestu, un to, ka viņiem [skolēniem] nav sporta stundu sešus mēnešus pirms dienesta, jaunieši tajā nokļūst, taču nav gatavi pildīt uzdevumus,” atzina Tartu Universitātes sporta pētnieks Haso Pāps.
Arī Igaunijā, līdzīgi kā Latvijā, atbrīvojumi no sporta stundām ir atcelti.
Filozofija esot vienkārša: ja bērnam ir pietiekami laba veselība, lai ierastos skolā, tad viņš ir arī pietiekami vesels, lai piedalītos sporta stundā. Tāpat kā Latvijā, visiem skolēniem sportā ir jāsaņem vērtējums.
“Piemēram, kad skolēnam ir kādi ar veselību saistīti ierobežojumi, cenšamies viņu atbalstīt, tomēr šie skolēni joprojām ir sporta stundā,” paskaidroja Tartu Universitātes sporta pētnieks Pāps. “Varbūt viņi kaut ko dara mazāk, iespējams, intensitāte ir zemāka. Varbūt šie skolēni veic pašnovērtēšanas uzdevumus, kuri ir saistīti ar pārējo skolēnu aplūkoto tematu.”
Igaunijā līdzīgas fizisko aktivitāšu un to slodzes intensitātes noteikšanas rekomendācijas kā Latvijā ģimenes ārstiem un ārstiem speciālistiem pagaidām nav,
taču tā esot laba ideja, ko varētu īstenot, pauda Pāps. Pētnieks norādīja, ka jauno kārtību sporta stundā piedalīties visiem skolotāji nevērtē viennozīmīgi.
“Saorganizēt visus skolēnus vienlaicīgi un vēl paveikt ko kopīgu dažkārt ir diezgan grūti, kad klasē ir skolēni, kuriem vajag papildu rūpes un uzmanību. Tas itin bieži ir visai stresaini skolotājiem,” teica Pāps.
Lietuvā sporta stundu skaits ir nedaudz mazāks kā Latvijā, jo 9. un 10. klašu skolēniem ir tikai divas sporta stundas nedēļā. Iemesls tam ir prozaisks – naudas trūkums. Lietuvas Izglītības, zinātnes un sporta ministrija rakstiskā atbildē Latvijas Televīzijai norāda, ka “tiek veikti pasākumi, lai arī šiem skolēniem stundu skaitu palielinātu līdz trim stundām nedēļā”.
Ārstu noteikti atbrīvojumi no sporta Lietuvā nav aizliegti, taču tos neesot viegli iegūt.
“Tas nav viegli, jo, saskaņā ar Lietuvas Veselības ministrijas noteikumiem, ārsts var sniegt rekomendācijas, lai limitētu skolēna fiziskās aktivitātes. Taču šajā gadījumā skolēni joprojām piedalās sporta stundās, bet skolotājs pielāgo fiziskās aktivitātes,” norādīja Lietuvas Sporta skolotāju asociācijas prezidente Aida Vengale.
Lietuvas Sporta skolotāju asociācija vēlētos četras līdz piecas sporta stundas nedēļā. Piemēram, kā Ungārijā, kur skolēni sporto piecas reizes nedēļā. Pētījumi Lietuvā parāda, ka pašreizējie skolēni ir fiziski būtiski vājāki nekā skolas vecumā bija viņu vecāki. Turklāt
skolēnu vidū esot vērojama ļoti liela nevēlēšanās piedalīties sporta stundās, kas skaidrojama gan ar bērnu slinkumu, gan sporta stundu saturu.
“Dažkārt skolēni atnes skolotājiem vecāku zīmes un lūdz nepiedalīties sporta stundā, jo šodien jūtas ļoti slikti: “Esmu ļoti slims šobrīd un nevaru piedalīties stundā.” Bet pēc stundas var redzēt, kā šis bērns aizdodas sportot uz sporta laukumu ļoti labā kondīcijā,” teica Vengale.
Tāpat kā Latvijā, arī Lietuvā katram skolēnam jābūt atzīmēm sporta stundās. Skolotājiem jāpielāgo uzdevumi, bet atzīmei jābūt. Ilglaicīgu ārsta zīmju, kas atbrīvo no sporta pilnībā uz semestri vai visu mācību gadu, nav arī Lietuvā.
