Tiešos datus sniedz vien 207 urbumi
Latvijā zinātnieki turpina pētīt zemi, kas ir zem mūsu kājām, un ģeologi turpina meklēt, kādas rūdas atrodamas pamatklintāja slānī jeb Latvijas senākajos iežos, taču nezināmā vēl ir gana daudz. “Varam iztēloties visu Latvijas teritoriju – aptuveni 64 tūkstošus kvadrātkilometrus. Tajā visā ir 207 urbumi. Urbuma serdes diametrs ir no pieciem līdz desmit centimetriem,” sacīja Stinkulis.
Pie tam urbuma serdes vietām var būt zudušas un neiet nemaz tik dziļi. Tās sniedzas līdz maksimums 450 metriem iekšā pamatklintājā, bet vairumā urbumu – tikai līdz aptuveni 30 metru dziļumam. Līdz ar to par Latvijas zemes dzīlēm mēs patiesībā zinām ļoti maz, atzina Zandersons, jo tas faktiskais materiāls, kas iegūts no paša pamatklintāja, ir neliels. “Pamatklintājs ir senākie kristāliskie ieži, kas Latvijā ir atrodami. Tie atrodas dziļi un nekur neatsedzas zemes virspusē Latvijā – to dziļums mainās no apmēram 300 metriem līdz pat diviem kilometriem,” viņš skaidroja.
Virs šī pamatklintāja tādās kā kūkas kārtās atrodami nogulumiežu slāņi. Līdz ar to, lai tiktu līdz kristāliskajiem iežiem, kuros Latvijā konstatētas rūdas, vispirms jātiek cauri gan smiltij, gan dolomītam un smilšakmenim. Tāpēc nepieciešami urbumi.
Netiešos datus iegūst no anomālijām
Protams, zinātnieki iegūst informāciju arī netiešā veidā, un ar šiem netiešajiem datiem situācija ir mazliet labāka. “Netiešie dati ir dažādas magnētiskās un gravitācijas anomālijas. Dzirdot šo vārdu “anomālija”, uzreiz gribas domāt par kaut ko kosmisku vai pārdabisku, bet nē – patiesībā tie ir fizikāli lauki, ko varam nomērīt. Piemēram, tās vietas, kur ir tās dzelzs rūdas, ir magnētiskākas,” norādīja Zandersons.
Pētnieki ar gana precīzu instrumentu, ko sauc par magnetometru, spēj izmērīt, cik ļoti magnētisks ir konkrētais lauks. Ja tas ir magnētiskāks nekā apkārtējā teritorija un pārsniedz konkrētus rādījumu līmeņus, tur potenciāli varētu būt atrodamas dzelzs rūdas. Tās sauc par magnētiskām anomālijām.
Otrs netiešo datu veids ir gravitācijas anomālijas. Arī tās iespējams izmērīt, neveicot urbumus. “Tās varētu iztēloties tā, ka mums rokās ir viens objekts, kurš ir viegls, un viens objekts, kurš ir smags. Mēs noteikti varam just šo atšķirību. Izrādās, varam ne tikai fiziski to sajust, bet pēc teorijas – šis smagākais objekts mūs patiesībā it kā pievelk un pievelk drusku vairāk nekā otrs. Kā izrādās, arī daudzas no rūdām mēdz būt smagākas nekā tas, kas atrodas tām apkārt. Tāpēc varam izmērīt, cik ļoti vairāk tās mūs pievelk, pat tad ja esam vairāku kilometru attālumā no tām,” paskaidroja pētnieks.
Bagātīga dzelzs rūda atrasta tikai Staicelē un Gārsenē
Šie netiešie dati, kas laika gaitā iegūti visā Latvijas teritorijā, ļauj zinātniekiem un pētniekiem nojaust, kas, iespējams, varētu būt atrodams mūsu pamatklintājā. Tieši tie vispār lika aizdomāties par to, ka Latvijas teritorijā varētu būt rūdas.
Vienlaikus Zandersons atzina, ka šo datu varētu būt vairāk un tie varētu būt kvalitatīvāki. Turklāt vienmēr pastāv varbūtība, ka tad, ja pētnieki sekos šiem datiem un veiks urbumus, tur atklāsies pavisam cits iemesls, kāpēc dati bijuši tieši šādi, nevis gaidītā rūda. “Tāpēc mēs nebalstāmies tīri uz šiem netiešajiem datiem, jo mēs ar šiem instrumentiem nevaram nomērīt ekonomisko vērtību, ko izraksim ārā no zemes. Mēs varam izmērīt tikai fizikālus parametrus – kur ir lielāks blīvums, kur ir lielāka magnētiskā uzņēmība, kas rada šo anomāliju, un tā ne vienmēr var būt rūda,” norādīja pētnieks.
Tajā pašā laikā ir reizes, kad šīs anomālijas tiešām saistītas ar rūdu, un to ar urbumiem izdevies apstiprināt arī atsevišķās vietās Latvijas teritorijā. “Vislabāk zināmās vietas ir divas – Staicele un Gārsene. Gārsenes urbumus mēdz saukt arī par Subates urbumiem. Tā ir Sēlija būtībā un Ziemeļvidzeme. Tās ir vienīgās vietas, kur mēs reāli runājam par dzelzs rūdām – gan pēc ģeofizikālajiem datiem, gan urbumu datiem,” norādīja Stinkulis.
Nepieciešami tālāki pētījumi
Protams, dzelzs oksīda minerāls magnetīts kaut cik nopietnā daudzumā Latvijas teritorijā konstatēts kopumā 15 urbumos – tātad arī citās vietās, turpināja profesors, bet tik tiešām kaut kas bagātīgs ir tikai šajās divās lokācijās – Staicelē un Gārsenē, kurās veikti jau vairāki urbumi. “Šajās vietās ar visiem jēdzieniem un parametriem iespējams apstiprināt, ka pamatklintājā ir rūda un pie tam tā ir diezgan bagātīga, ja runājam tieši par dzelzi,” viņš secināja.
Vienlaikus arī šajās vietās nepieciešami turpmāki pētījumi, jo vēl nav gluži skaidrs, cik daudz šīs rūdas tur ir vai potenciāli vispār varētu būt šajā pusotra kilometra dziļumā.
“Tas noteikti vēl ir jāpēta. Problemātika rodas tajā, ka patiesībā šie rūdu ķermeņi var nebūt nemaz tik lieli. Pat tad, ja mums ir ļoti spēcīgas šīs anomālijas, var būt tā, ka konkrētais rūdu ķermenis ir tikai metru, divus vai 10 metrus liels. Telpās sēžot, 10 metri varbūt liekas daudz, bet, ja mums ir jāurbjas pusotra kilometra dziļumā, pastāv ļoti liela iespēja netrāpīt tieši uz tā rūdas ķermeņa vai ieurbt tam pavisam blakus,” skaidroja Zandersons.
