Tālruņa sarunā ar portāla “Axios” žurnālistu Baraku Ravidu Baltā nama saimnieks arī neesot izrādījis dusmas vai sašutumu, ka Irāna aizkavē paziņojumu par vienošanos ar Omānu, kas paredzētu kuģošanas atjaunošanu Hormuza šaurumā. Sestdien Teherāna izvirzīja jaunas prasības, lai šis stratēģiskais kuģošanas ceļš tiktu atvērts.
Svētdien Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči žurnālistiem paziņojis, ka vienošanās ar Omānu par Hormuza šaurumu šobrīd esot noslēguma posmos.
Taču viņš atkārtoja iepriekš pausto nostāju, ka kuģošanas ceļa atjaunošana būšot atkarīga arī no ASV kompensācijām par kara radītajiem zaudējumiem.
Iepriekš Teherāna arī izvirzīja prasību Vašingtonai atcelt tās jūras spēku īstenoto Irānas ostu blokādi un pret valsti noteiktās sankcijas. Aragči uzsvēra, ka patlaban abas karojošās puses sazinās tikai ar starpniekiem.
Svētdienas vakarā (pēc Latvijas laika) publicētajā intervijā amerikāņu portālam Tramps apgalvoja, ka pie naftas cenas 75 dolāri par barelu ASV patērētāji izjūtot mazākas kara radītās ciešanas.
Pagājušajā nedēļā publicētajā Marketas Universitātes rīkotajā sabiedriskās domas aptaujā inflācija un dzīves dārdzība ir svarīgākie jautājumi, kas satrauc amerikāņus – tā domā 35 % aptaujāto. Savukārt karš Irānā kā vislielākās bažas raisošais ir tikai desmitajai daļai iedzīvotāju.
Turklāt Trampa sniegumu ekonomikas un dzīves dārdzības jautājumos atzinīgi vērtē 24–30 % aptaujāto.
KONTEKSTS:
Tuvo Austrumu reģionā karadarbība sākās 28. februārī, kad ASV un Izraēla deva triecienus Irānai. Bruņotais konflikts skāris lielu daļu reģiona valstu, jo Irāna devusi atbildes triecienus ASV sabiedrotajiem.
Šis konflikts satricinājis arī pasaules ekonomiku: nācies atcelt tūkstošiem lidojumu, naftas cenas strauji pieauga, jo Irāna bloķēja Hormuza šaurumu, kas ievērojami apgrūtinājis starptautisko tirdzniecību.
Naktī uz 8. aprīli Tramps paziņoja, ka ASV un Irāna vienojušās par divas nedēļas ilgu pamieru, un vairākas nedēļas ar Pakistānas starpniecību notika ASV un Irānas netiešās sarunas par kara izbeigšanu.
15. jūnijā ASV un Irāna panāca vienošanos par karadarbības izbeigšanu, tostarp Libānā, un dažas dienas vēlāk ASV un Irānas prezidenti ir fiziski parakstījuši pagaidu vienošanos, kuras mērķis ir izbeigt karu starp abām valstīm. Lai gan memorands paredzēja Hormuza šauruma atbloķēšanu, Irāna 20. jūnijā paziņoja, ka atkal to slēdz, jo uzskata, ka Izraēlas atbildes triecieni grupējumam “Hizbullāh” Libānā pārkāpj vienošanos.
12. jūlijā ASV bruņotie spēki deva triecienus vairāk nekā 140 militārajiem mērķiem Irānā. Teherāna paziņoja, ka Hormuza šaurums tirdzniecības kuģu satiksmei atkal slēgts, taču Vašingtona to noraidīja. Bruņoto spēku Centrālā pavēlniecība paziņoja, ka kuģu satiksme joprojām notiek. Reaģējot uz karadarbības pastiprināšanos, atkal pieaugušas naftas cenas.
