“Man absolūti kā liepājniekam tas netraucē. Es te nāku pēc joda smaržas, paelpot. Domāju, ka tūristiem tas varētu būt svarīgi, lai būtu tīra pludmale un nebūtu smakas, bet man tas netraucē.” Tā savas domas pauž kāds liepājnieks, kurš izvēlējies sēdvietu pie jūras tieši iepretim savestajām aļģu kaudzēm.
Pludmalē sakrautās kaudzes ar izskalotājām aļģēm tām izteikto aromātu tikai pastiprina. Dienā, kad Latvijas Radio viesojās pludmalē, bija redzams, kā mazi bērni, kuri no Lietuvas atbraukuši kopā ar vecākiem atpūsties uz Liepājas pludmali, staigā gar krastu ar aizspiestiem deguniem. Taču ne visus aromāts atbaida.
Šogad izvestas jau trīs reizes
Šajā vasarā aļģes Liepājā vāktas un izvestas no pludmales jau trīs reizes, tas noticis jūnija beigās, jūlija nogalē pirms festivāla “Summer Sound” un augusta sākumā jau trešo reizi.
Šogad no pludmales Liepājā izvesti jau ap 11 000 kubikmetru jūras aļģu, tas ir tik daudz, cik parasti visas sezonas laikā.
Liepājas Komunālās pārvaldes pārstāvis Aigars Štāls stāstīja, ka daļu novietos pie Dienvidu mola, daļu izvedīs uz pilsētas nomali.
“Izstumjam no ūdens ārā, sastumjam kaudzēs, ļaujam, lai ūdens nodrenējas. Atstājam kaudzes, lai notek ūdens, līdz ar to mazāks daudzums ir jātransportē,” viņš paskaidroja.
Foto: Inga Ozola / Latvijas RadioFoto: Inga Ozola / Latvijas RadioFoto: Inga Ozola / Latvijas Radio
Pašvaldība mudina iedzīvotājus izmantot vērtīgās aļģes mēslojumam. Pagājušā gadā ievērojami pieaugusi iedzīvotāju interese, jo divu gadu laikā noslēgto līgumu skaits privātpersonām dubultojies – pērn noslēgti 235 līgumi. Īpašs lūgums apkārtnes lauksaimniekiem izmantot tā dēvētos jūras mēslus.
“Tā kā jūras zāļu ir ļoti daudz, mēs uzrunājam arī lauksaimniecības uzņēmumus, zemniekus, kuri teorētiski ved uz ostu graudus vai kādu citu ražu, un tad pie reizes, braucot atpakaļ, var atbraukt šeit un aizvest mēslojumu laukiem,” informēja Štāls.
Šobrīd vairāk interesējas nevis lielie, bet mazie lauksaimnieki, bet viņi domā, ka pašvaldība nodrošina transportu, kas tā neesot. “Jābrauc ar pašu transportu, jāsavāc un jāved,” piebilst Štāls.
Upju saimniekošanas plāni ir, bet tos neievēro
Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Ingrīda Andersone pastāstīja, ka krastā redzamas gan viengadīgās aļģes, gan dabai labvēlīgās furcelārijas. Pārbarotā jūra veicina viengadīgo aļģu vairošanos, bet vērtīgās furcelārijas sākušas augt tuvāk krastam, tāpēc tās vairāk izskalo.
“Aug tuvāk pie krasta, kur tās ir vieglāk noraujamas. Ja būtu normāli, labi apstākļi, tās augtu gandrīz līdz pat 20 metru dziļumam. Kādreiz, senākos laikos, atradām aļģes 18–19 metru dziļumā, tagad tās nāk tuvāk pie krasta un aug kādos 8–10 metros, jo ūdens caurredzamība samazinās,” paskaidroja Andersone.
Foto: Inga Ozola / Latvijas Radio
Eitrofikācijas procesi Baltijas jūrā ir lielākā problēma, kas nav nekāds jaunums. Kaut arī valstī tiek izstrādāti upju baseinu apsaimniekošanas plāni, kas piedāvā dažādus risinājumus, situāciju realitātē tas būtiski neuzlabo.
“Nevienam upju baseinu apsaimniekošanas plāni nav saistoši, un tas ir tik šausmīgi bēdīgi, ka valsts maksā naudu par šo plānu izstrādi un tie ir lieliski. Bet, no otras puses, valsts nekādā veidā neuzliek par pienākumu tos ievērot – ne zemniekiem, ne kādā citā līmenī. Eitrofikācija turpinās un tikai pieaugs tāpēc, ka zemes ir noplicinātas un barības vielu izskalošanās no augsnēm klimata pārmaiņu dēļ paliek arvien stiprāka, un minerālmēslus vajadzēs lietot arvien vairāk.
Nekas jau nemainīsies, ja nemainīsies domāšana šajā virzienā,” uzsvēra pētniece.
Andersone norādīja, ka jūras aļģu izskalošana ir dabiska parādība. Piemēram, furcelārijas uzlabo reņģu nārsta vietas un ir labvēlīgas arī citām zivju sugām, taču viengadīgās sārtaļģes liecina par jūras pārbarošanu un tās nekad nevarēs aizstāt furcelārijas. Tagad ir svarīgi izskaloto lietderīgi apsaimniekot, izmantot dārzos un lauksaimniecībā.
Foto: Inga Ozola / Latvijas Radio Liepājas pludmale
