Sarunas ieraksts ticis pārraidīts vien dažas stundas pēc tam, kad Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu noraidījis ASV atbalstīto 15 punktu miera plānu.
Svētdien notikušajā valdības sēdē valdības vadītājs paziņojis, ka Izraēlas armija nepametīšot Gazas joslu tik ilgi, kamēr “Hamās” neesot patiešām nolicis ieročus.
Televīzijas intervijā Mladenovs uzsvēra, ka netiekot sagaidīts, ka Izraēlas bruņotie spēki atkāptos no savām esošajām pozīcijām. Diplomāts atgādināja, ka tam priekšnosacījums ir taustāms apliecinājums ieroču nolikšanai, kā arī to atņemšanai no grupējumiem.
Mladenovs arī norādīja, ka Izraēlas spēkiem lūgts neizvietot savus karavīrus tālāk par pagājušā gada oktobrī panāktā pamiera ietvaros nosprausto līniju, kas sadala Gazas joslu Izraēlas spēku un “Hamās” kontrolētajās daļās. Kopš tā laika Izraēlas spēki ir guvuši kontroli pār daļu teritorijas ārpus šīs līnijas, tādējādi patlaban Izraēlas kontrolē ir trīs piektdaļas no visas Gazas joslas.
Kā zināms, piedāvātais Gazas miera plāns nav populārs lielā daļā labēji noskaņoto Izraēlas vēlētāju, kas ir esošās Netanjahu valdības atbalsta kodols. Galēji labēji noskaņotie valdības ministri aicinājuši Izraēlas premjeru noraidīt miera plānu.
12. kanāls svētdien arī vēstīja, ka Netanjahu paziņojums valdībai par Izraēlas karavīru atrašanos Gazā būtībā pārvilcis svītru paša iepriekš apstiprinātajam plānam. Saskaņā ar to Izraēlas spēki atkāptos no trim nelielām teritorijām Rafahas tuvumā. Netanjahu svētdien ministru kabinetam paziņotais lēmums pārsteidzis par valsts aizsardzību atbildīgās amatpersonas, vienai no tām raidsabiedrībai atzīstot, ka par to uzzinājis no medijiem.
Izraēlas sabiedriskais medijs svētdienas vakarā ziņojis, ka pagaidām par valsts drošību atbildīgās iestādes neesot saņēmušas norādes iesaldēt sagatavošanos miera plāna otrā posma ieviešanai.
Raidsabiedrības avots teicis, ka šī mēneša beigās plānots sākt darbus, lai Rafahā varētu izveidot pirmo daudznacionālo spēku spēku bāzi. Turklāt medija avots norāda – sarunu vidutāji sagaida, ka ASV pastiprinās spiedienu uz Izraēlu miera plāna prasību ievērošanai.
KONTEKSTS:
2023. gada 7. oktobrī “Hamās” sarīkoja slaktiņu Izraēlā, noslepkavojot ap 1200 cilvēku, no kuriem absolūtais vairākums bija civilpersonas. Vēl aptuveni 250 cilvēkus, tajā skaitā sievietes, bērnus un sirmgalvjus, teroristi sagrāba par ķīlniekiem un aizveda uz Gazas joslu.
Izraēla atbildēja ar militāro operāciju Gazas joslā, kā arī pastiprināja klātbūtni Jordānas Rietumkrastā, solot iznīcināt teroristu grupējumu “Hamās”. Starptautiskā sabiedrība, tostarp arī vairāki Izraēlas sabiedrotie, vairākkārt norādījuši uz nesamērīgu Telavivas atbildi teroristu uzbrukumam.
2025. gada oktobra sākumā ASV prezidents Donalds Tramps piedāvāja Izraēlai un “Hamās” savu 20 punktu pamiera plānu, uzsverot, ka abām pusēm tas jāpieņem. Pēc vairākas dienas ilgām netiešām sarunām Ēģiptē “Hamās” un Izraēla plānam piekrita. Drīz pēc tam Izraēla sāka daļēji atvilkt savus spēkus no Gazas joslas.
Pirmajā pamiera posmā bija paredzēta “Hamās” sagrābto ķīlnieku un Izraēlā ieslodzīto palestīniešu atbrīvošana, kā arī cilvēku apmaiņa, tostarp bojāgājušo mirstīgo atlieku nodošana. Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu 2025. gada 8. decembrī pavēstīja, ka pamiera otrais posms, kurā paredzēta “Hamās” atbruņošana un Izraēlas karaspēka izvešana no Gazas joslas, varētu sākties jau drīzumā.
Savukārt ASV prezidents Donalds Tramps pamiera otro fāzi izziņoja 2026. gada sākumā, kad viņš pasauli iepazīstināja ar jauno “Gazas miera padomi”, kas gan drīz tika pārveidota par Miera padomi. Starptautiskā sabiedrība šo organizāciju vērtējusi pretrunīgi, jo uzaicinājumu tai pievienoties saņēmuši gan Netanjahu un Krievijas vadonis Vladimirs Putins, pret kuru Starptautiskā krimināltiesa (SKT) izdevusi aresta orderi, gan Baltkrievijas vadonis Aleksandrs Lukašenko un virkne noziegumos apsūdzētu monarhu no Persijas līča valstīm.
