“Latvijas robežu kā hibrīdkara elementu izmanto Krievija, caur Baltkrieviju uzbrūkot mūsu infrastruktūrai,” sacīja premjers, norādot, ka šis ir jautājums arī par Eiropas ārējās robežas drošību.
ĪSUMĀ:
Robežas apsardzībai palielinās tehnoloģiju izmantošanu
Operāciju “Vilkatis” koordinē Valsts kancelejas Krīzes vadības centrs, bet tās īstenošanā galvenokārt iesaistās Valsts robežsardze, Valsts policija un Nacionālie bruņotie spēki (NBS). Krīzes vadības centra vadītājs pulkvedis Arvis Zīle sacīja, ka nelegālās migrācijas spiediens tiek uztverts kā hibrīdapdraudējums valstī, tāpēc nepieciešams iesaistīt vairākas nozares šo draudu mazināšanai.
Aizsardzības ministrs Raivis Melnis sacīja, ka tikai karavīru izvietošana uz robežas nenodrošinās aizsardzību, – problēma jārisina, izmantojot jaunākās tehnoloģijas.
Aizsardzības ministrija nodrošinās NBS turpmāku iesaisti Valsts robežsardzes atbalstā, palielinot personāla skaitu un materiāltehnisko nodrošinājumu, tajā skaitā jauno tehnoloģiju – dronu, helikopteru un lidmašīnu – izmantošanu.
Sadarbība ar Baltijas valstīm un Poliju
Valsts robežsardze, Valsts policija, Militārās izlūkošanas un drošības dienests, Valsts drošības dienests un NBS nodrošinās operatīvās informācijas apmaiņu par robežas nelikumīgas šķērsošanas mēģinājumiem un tajos iesaistītajām personām, tostarp par iespējamu personu iesaistīšanu nelegālās migrācijas organizēšanā.
Ārlietu ministrija nodrošinās sadarbību un koordināciju ar Lietuvu, Igauniju un Poliju attiecībā uz robežas nelikumīgas šķērsošanas un sekundārās migrācijas plūsmas ierobežošanu.
Vērtēs sodu samērīgumu nelegālajā migrācijā iesaistītajiem
Tieslietu ministrija vērtēs, vai ir pietiekamas Krimināllikumā noteiktās sankcijas par personu robežas šķērsošanas organizēšanu, nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijā un ļaunprātīgu nodrošināšanu ar iespēju iegūt likumīgas uzturēšanās tiesības.
Zīle uzsvēra, ka problēmas risināšanai nepieciešama arī ļoti plaša komunikācija – gan vērsta uz mūsu sabiedrību, gan ārēji uz migrantu mītnes zemēm, pastāstot, ka šeit nav viegli tikt pāri robežai un nonākt Eiropā. Tāpat nepieciešams vērtēt, vai esošie sodi migrācijas organizētājiem un pārvadātājiem ir piemēroti – vai tie attur no iesaistīšanās.
Premjers sacīja: “Zinām, ka arī mūsu starpā ir cilvēki, kas iesaistās šajā nelegālajā biznesā. Iespējams, jāpārskata atbildības līmenis, jo tas ir apdraudējums valsts drošībai. Ir jābūt pietiekami bargam sodam, lai nebūtu interese iesaistīties šajā nelegālajā biznesā.”
Iedzīvotāji aicināti nekādā veidā migrantiem nepalīdzēt, viņus neslēpt un nepārvadāt. Par novērojumiem iedzīvotājus lūdz ziņot tiesībsargājošajām iestādēm.
Operācijas mērķis – samazināt nelegālo robežšķērsošanas gadījumu skaitu, pauda Zīle.
Meklēs risinājumus robežsardzes kapacitātes stiprināšanai
Tāpat operācijā “Vilkatis” būtiski veicināt robežsardzes kapacitāti, sniegt priekšlikumus robežsardzes uzlabošanai, lai nākotnē robežsardze varētu tikt galā ar šādiem gadījumiem un nebūtu vajadzība iesaistīt citus dienestus.
Zīle norādīja, ka operācijas mērķis ir arī saprast, kas nav strādājis pietiekami veiksmīgi līdz šim, novērst trūkumus un ilgtermiņā stiprināt valsts robežsardzes spējas.
“Nekad nenonāksim situācijā, kad nelegālā migrācija būs nulle, to nav tehniski iespējams izdarīt, bet darīsim visu, lai mūsu robeža būtu droša,” sacīja Kulbergs.
5:03
Viens no operācijas mērķiem ir arī celt Valsts robežsardzes spējas atturēt nelegālos migrantus no robežas šķērsošanas. To, ka atrasts pirmais tunelis, pa kuru migranti var iekļūt Latvijā, militārais eksperts Mārtiņš Vērdiņš vērtē kā satraucošu ziņu.
“Jāsaprot, ka pa tiem pašiem kanāliem, pa kādiem Latvijā un Lietuvā iekļūst migranti,
var iekļūt arī bruņoti nemiernieki vai sauksim viņus par diversantiem un tamlīdzīgi,”
pauda Vērdiņš.
“Arī vairāki specdienesti un eksperti ir brīdinājuši, ka šogad un it īpaši līdz ziemas sākumam pieaugs hibrīdkara intensitāte un notiks hibrīdkara eskalācija. Nav runas par konvencionālo iebrukumu vismaz pagaidām, bet par to, ka
hibrīdkarš ir saasinājies, par to nav šaubu un faktiski šī operācija ir sekas tam, kas notiek ģeopolitiski,”
viņš turpināja.
Meklēs arī citus tuneļus
Iekšlietu ministrs sola pārbaudīt, vai nav vēl citu tuneļu.
“Skatīsimies, kas ir tie precīzie preventīvie mehānismi, ko varētu īstenot. Es esmu jau šobrīd valsts sekretāram devis uzdevumu sazināties par iespējām veikt zemes skenēšanu gar mūsu ārējo sauszemes robežu,” teica Dombrava.
Lielākā pieredze šajā ziņā ir Latvijas Universitātes speciālistiem. Viņuprāt, ideja ir īstenojama, lai gan process darbietilpīgs.
“Nav tādas iekārtas kā pazemes tuneļu meklētājs, tādas vienkārši fiziski neeksistē. To neatļauj fizika kā tāda. Ir būtiski saprast, ka grunts zem kājām ir ļoti dažāda, sarežģīta. Apstākļi ir mainīgi – gruntsūdens līmenis, mālainums, smilšainums,” pauda Latvijas Universitātes doktorants ģeoloģijas Matīss Brants.
Šādi, velkot ģeoradaru pa pārbadāmo teritoriju, tiek iegūti dati, kas rāda izmaiņas zemes slāņos. Ja apakšā būtu tunelis, aparatūra parādītu lielāku zemes sablīvējumu.
“Man patīk tādu piemēru izmantot – meklēt sienā iebūvētu seifu. Kā mēs varētu meklēt? Piemēram, klauvējot pa sienu un klausoties, kur ir tāda dobja skaņa, varbūt kas mums liecinātu, ka tur, iespējams, ir caurums. Tas nenozīmē, ka tur uzreiz tas seifs ir un attiecīgā analoģija nenozīmē, ka tur ir pazemes tunelis,” stāstīja eksperts.
Un tad katrā aizdomīgajā vietā būtu jāizdara urbums, lai droši pārliecinātos, ka tunelis ir. Taču jāskenē būtu tikai daļa teritorijas, jo daudzviet pierobežā ir purvi, kur tuneļus izbūvēt nav iespējams. Speciālists gan atzīst – ja robeža netiek pietiekami apsargāta, skenēšanai maza jēga, jo noskenētajā daļā jau drīz var tikt izrakti atkal jauni tuneļi.
Biežāk pārbaudīs transportlīdzekļus un novēros ar droniem
Iedzīvotājiem Latvijas austrumu pierobežā jārēķinās, ka nelegālās migrācijas ierobežošanas nolūkā mūsu valsts drošības sargi uz ceļiem biežāk pārbaudīs transportlīdzekļus un arī biežāk ar droniem tiks veikta kontrole no gaisa. Par to pēc otrdien notikušās preses konferences mediju pārstāvjus informēja Kulbergs un Melnis, norādot, ka novērošana ar droniem tiks izmantota arī Aglonas svētkos, lai gādātu par šo svētku drošu norisi.
Premjers un aizsardzības ministrs arī atgādināja, ka brīdinājumi iedzīvotājiem tiks izsūtīti tikai par svešajiem droniem. Tomēr iedzīvotāji tiek aicināti ziņot Valsts policijai par jebkura veida pamanītiem droniem, arī par Latvijas pusei piederošajiem, zvanot pa tālruni 112 un norādot pēc iespējas precīzu laiku un vietu, kur drons pamanīts.
Politologs: Labāk vēlāk, nekā vēl atlikt
Vai valdības tagad pieteikto cīņu ar nelegālajiem robežpārkāpējiem veicina priekšvēlēšanu gaisotne? Politologs Jānis Ikstens no Latvijas Universitātes uzskata, ka nē, jo nelegālā migrācija radot pietiekami lielu spriedzi gan daļā sabiedrības, gan politiķos. Tuneļa atklāšana pierādot, ka bažām ir skaidrs pamats.
“Tas nav gluži priekšvēlēšanu gaisotnē radies. Atcerēsimies, ka Latvija lūgusi palīdzību nelegālās imigrācijas ierobežošanā arī kaimiņvalstīm. Ļoti daudz jau vajadzēja darīt agrāk, bet tas nav iemesls to nedarīt tagad. Labāk sākt to darīt nedaudz vēlāk, bet nevis pilnīgi nesaprotamu iemeslu dēļ atlikt. Tas ir jautājums vēlētājiem, kuriem būt jāvērtē šī situācija – vai saskata labi sazīmējamu vainu, un kam tā ir jāuzņemas,” komentēja politologs.
KONTEKSTS:
Latvijā pāri Baltkrievijas robežai pastiprināti turpina nelegāli ieceļot imigranti. Līdzīga situācija ir Lietuvas un Polijas teritorijā. Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.
Šogad no Latvijas–Baltkrievijas robežas nelikumīgas šķērsošanas kopumā ir atturēts 9521 cilvēks.
Valdība līdz šī gada beigām pagarinājusi pastiprinātās robežapsardzības režīmu Baltkrievijas pierobežā Ludzā un Ludzas novada pagastos, Krāslavā un novada pagastos, Augšdaugavas novadā, Daugavpilī un Rēzeknes novada Kaunatas pagastā. Šī režīma laikā ir spēkā arī ievērojami bargāks Krimināllikumā paredzētais sods par nelikumīgu personas pārvietošanu pāri valsts robežai un par apzinātu personas nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijā.
Pērn kopumā Valsts robežsardze novērsa 12 046 cilvēku mēģinājumus nelikumīgi šķērsot Baltkrievijas–Latvijas robežu. 2024. gadā no Baltkrievijas–Latvijas robežas nelikumīgas šķērsošanas tika atturēti 5388 cilvēki.
