Aglonas ekonomikas profils ir tūrisms
Kad tuvojas 15. augusts, Aglonas ciemā valda īpaša rosība – darba dienas vidū tiek pļauti mauriņi, koptas un ravētas puķu dobes, sakārtota ielu infrastruktūra un parādās arvien vairāk cilvēku, it īpaši – tūristu.
“Ja paskatās statistiku, tad pagājušogad 14. un 15. augustā [Aglonu] apmeklēja 17 000 [cilvēku], bet, skatoties statistiku atpakaļ, piemēram, 2000. gadā, Aglonu apmeklēja 450 000 svētceļotāju.
Šogad mēs arī gaidām svētceļotājus, jo šogad 14. augusts ir piektdiena, bet 15. – sestdiena. Tas viss notiks brīvdienās, tāpēc, iespējams, cilvēku būs vairāk,” norādīja Aglonas pagasta pārvaldes vadītājs Aivars Rivars.
Ciemā ir vairāk nekā 20 viesu māju, un tūrismam šeit ir divas sejas – ikdienas ceļotājs un svētceļnieks.
“Atbraucām no Rīgas uz Daugavpili, tad uz Rēzekni. Pēc tam uz Krāslavu. Šodien atbraucām uz Aglonu un brauksim tālāk uz Leļļu muzeju Preiļos. Apskatījām baziliku un Kristus karaļa kalnu. Ļoti skaisti un sakopti. Mums patika,” atzina Valentīna, kura kopā ar draudzeni apceļo Latgali, izmantojot sabiedrisko transportu.
Informatīvais stends Aglonas centrā Foto: Santa Kļaviņa / LSM Latgales redakcijaAglonas Bazilika Foto: Santa Kļaviņa / LSM Latgales redakcijaAglonas Bazilika Foto: Santa Kļaviņa / LSM Latgales redakcija
Savukārt vietējā agloniete Elizabete gaidīja autobusu uz Preiļiem, lai tiktu uz autoskolas nodarbību. Viņa norādīja, ka autobusu maršruti ir salāgoti pietiekami ērti, taču Aglonā trūkst jauniešu brīvā laika pavadīšanas iespēju.
“Tuvākie reisi ir plus mīnus normāli. Ja vēlies aizbraukt tālāk, tad ir tā kā ir, nav daudz to maršrutu, bet principā ir normāli. Man ir diezgan ērti. Mums ir “Strops”, kur ir bērnu un jauniešu atpūtas centrs, jaunieši tur var daudz laika pavadīt. Ļoti domas dalās – ir tā, ka daļēji vasarā ir vairāk, ko darīt,” atzina jauniete Elizabete.
Aglonā dzīvo pusotrs tūkstotis iedzīvotāju, ir divas skolas – Aglonas vidusskola un Aglonas Katoļu ģimnāzija, Kora skola, viens bērnudārzs, trīs veikali, divas kafejnīcas un četri muzeji. Plašu atpazīstamību ieguvis Aglonas Maizes muzejs, kas ir vienīgais maizes muzejs visa Baltijā. Tomēr šī vasara tam nav visai iepriecinoša.
“Ir atceltas lielas tūrisma firmu grupas un ir viennozīmīga atbilde uz jautājumu “kāpēc?”. Tieši tāpēc, ka baidās braukt.
Tā informācija, kas izskan masu medijos, cilvēkus tomēr arī biedē mazliet. Sakarā ar to, ka mēs vasarā ceram likt spilvenu ziemai, tā vasariņa ir tāda bēdīgāka,” atzina Maizes muzeja darbiniece un pasākumu vadītāja Iveta.
Ceptuve Aglonas Maizes muzejā Foto: Santa Kļaviņa / LSM Latgales redakcijaAglonas Maizes muzejs Foto: Santa Kļaviņa / LSM Latgales redakcijaAglonas Maizes muzejs Foto: Santa Kļaviņa / LSM Latgales redakcija
Aglona nav pilsēta, bet lielciems
Līdz 2021. gada administratīvi teritoriālajai reformai pastāvēja Aglonas novads, taču vēl pirms vairāk nekā 20 gadiem tika diskutēts par Aglonas pilsētas statusu, taču toreiz iedzīvotājiem nebija vienprātības, jo pilsētai būtu savas priekšrocības, bet laukiem – savas. Tā Aglona palika lielciema statusā, kur viena no būtiskām problēmām ir mājokļu pieejamība. Sludinājumu portālā SS.lv pārdošanā Aglonā pieejamas četras privātmājas cenu amplitūdā no 16 līdz 40 tūkstošiem eiro, tāpat arī trīs dzīvokļi no 13 līdz 28 tūkstošiem eiro. Lielākā daļa mājokļu ir bez remonta.
“Aglonā praktiski brīvu mājokļu nav. Ja kaut kas parādās, tad tas diezgan ātri tiek nopirkts.
Pašvaldības dzīvokļi ir minimāli un faktiski visi, kas ir, ir izīrēti,” apstiprināja pagasta pārvaldnieks Aivars Rivars.
Viņš arī minēja, ka Aglonā ir vairākas jaunās ģimenes, kas pārcēlušās un sākušas savu uzņēmējdarbību, piemēram, ēdināšanas jomā. Lai arī ciemā dominē individuālā uzņēmējdarbība, lielākie darba devēji ir izglītības iestādes.
Aglonas vidusskolas direktors Guntars Ratenieks norādīja, ka aptuveni 30 kilometru rādiusā no Aglonas vairs nav neviens sākumskolas – tuvākās alternatīvas ir Preiļos, Dagdā un Krāslavā. Vidusskolā šobrīd mācās 217 bērni, tostarp no apkārtējiem novadiem, un vairāk nekā 30 skolēnu dzīvo bezmaksas internātā.
” 12. klasi pabeidza 12 un 9. klasi pabeidza 20 absolventi, līdz ar to tas pagaidām ir pietiekams skaits. Mums klasēs šobrīd ir apmēram 15 līdz 18 bērnu, arī turpmāk vismaz kādu laiku skaits turēsies. Liela daļa ir izrādījuši [vēlmi] tomēr turpināt vidējo izglītību, tāpēc es saprotu, ka bērni novērtē vidējās izglītības nozīmi,” stāstīja direktors Ratenieks.
Aglonas vidusskola Foto: Santa Kļaviņa / LSM Latgales redakcija
Aglonā ir arī otra izglītības iestāde – Katoļu ģimnāzija, kas līdzinās privātskolai ar 2 līdz 8 bērniem klasē, kuriem pieejams tikai pamatskolas līmenis. To finansiāli nodrošina arī Aglonas Bazilika.
Aglonā šobrīd notiek pedagogu kolektīva paaudžu nomaiņa. Arī Aglonas vidusskolas direktors Guntars Ratenieks šeit aizvadījis pirmo mācību gadu direktora statusā. Konkurence par pedagogiem ir ne tikai starp skolām, bet arī starp valsts struktūrām – tās piedāvā labāku atalgojumu un sociālās garantijas, tāpēc skolotāji izvēlas arī citu darbu.
“Neslēpšu to, ka pedagogi izvēlas, piemēram, darbu Nacionālajos bruņotajos spēkos vai robežsardzē, jo tur ir labākas sociālās garantijas un arī atalgojuma jautājums.
Skolotāji ir viena no tām profesijām, kas ir kvalificēta un apzinīga publika, un viņus labprāt pieņem arī valsts struktūrās. Tāpēc mums arī jākonkurē, jāpiedāvā kaut kas tāds, lai nevarētu aizvilināt projām,” atzina Ratenieks.
Lai gan Aglonā ir nodrošināti pamatpakalpojumi, iedzīvotāji pēc specializētākām vajadzībām, piemēram, rūpniecības preču veikaliem un valsts iestāžu pakalpojumiem dodas uz blakus pilsētām – Preiļiem, Krāslavu vai Dagdu. Aglonā arī trūkst tādu pakalpojumu sniedzēju kā santehniķi, elektriķi un citi palīgi sadzīves jautājumos.
