Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) apgalvoja, ka vismaz pagaidām nekādas fiskālās ietekmes uz valsts budžetu lēmumiem nebūšot. Šobrīd pārmaiņu īstenošanai ministrija naudu neprasa, taču nevar izslēgt, ka papildu finansējums būs vajadzīgs nākamajos gados.
“Programma skolā” – valsts nauda nesekos skolēnam
“Programma skolā” paredz būtiski mainīt skolu finansēšanas sistēmu. Valsts nauda skolotāju darba samaksai vairs nesekos katram skolēnam. Tā vietā finansēs skolotāju darbu katrā klašu grupā. Taču valsts turpinās maksāt skolotāju algas tikai tajās klasēs, kurās ir valdības noteikumiem atbilstošs skolēnu skaits.
Prasības pēc noteikta skolēnu skaita izraisīja skolu slēgšanas un reorganizācijas vilni visā Latvijā. Taču dažas pašvaldības lēma nogaidīt un pilnībā vai daļēji skolotāju algas daļā klašu finansēt pašas, gaidot, ka skolēnu kļūs vairāk vai varbūt mainīsies iecerētie finansēšanas nosacījumi.
Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure, komentējot IZM iecerētās izmaiņas, sacīja: “Pašvaldības faktiski pēdējos gadus ļoti daudz strādā – jau triju gadu garumā, lai sakārtotu skolu tīklu atbilstoši kritērijiem, skolēnu skaitam. Šie grozījumi daudzviet būtiskas izmaiņas neradīs, taču atsevišķās vietās, atsevišķās pašvaldību skolās nav dota tāda iespēja, pašvaldībām vēl tāds atelpas brīdis, lai varētu skatīties tālāk, kas notiek ar skolu tīklu, kādus lēmumus pieņemt.”
Pierobežas un mazajām skolām varētu samazināt prasīto skolēnu skaitu
Tiesa, atelpa dota tikai pierobežas pašvaldībām un tām, kuru teritorijā ir tā sauktās pieejamības skolas, kuras jācenšas saglabāt, neraugoties uz mazu skolēnu skaitu.
Patlaban modelis paredz, ka pierobežā un pieejamības skolās klašu grupā, tātad trīs klasēs kopā, jābūt vismaz 15 skolēniem. Ministrija piedāvā šo skaitli mainīt uz 11 skolēniem sākumskolā un 13 pamatskolā.
Turklāt šajās skolās, skolēnu skaitam samazinoties par 25 % sākumskolā un par 10 % pamatskolā, valsts finansējumu neatņems.
Izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) sacīja: “Šobrīd bija pieejamības skola ar strikti noteiktu bērnu skaitu, un brīdī, kad viens no bērniem skaita ziņā iztrūkst, tad pēkšņi pieejamības skola vairs nav pieejama, un, manuprāt, tas nav atbilstoši situācijai ne pierobežā, ne tajās vietās, kur mums ir lieli attālumi no bērna dzīvesvietas līdz izglītības iestādei.”
“Jā, iepriekšējā ministre teica, ka svarīgi ir attālums starp izglītības iestādēm, bet es saku, ka nē – tas nav atbilstoši, jo bērni dzīvo tālāk un jāvērtē, kā pieejamā laikā nokļūt uz skolu, kur ir kvalitatīva izglītība pieejama,” pauda Indriksone.
Viņa arī norādīja: “Šis faktiski ir tāds elastības risinājums, jo es negribētu sagaidīt brīdi, kad teritorijās, kur bērns šobrīd jau brauc 40 minūtes, citur pat varbūt 50 minūtes uz savu pirmo klasi, atnāk ziņa no pašvaldības – ziniet, Ministru kabineta noteikumiem mēs vairs neatbilstam nākamajā gadā. Nezinām, kur jūs to bērnu skolā varēsiet palaist, jo mēs šo skolu vērsim ciet, jo pašvaldība nevar atļauties finansēt simtprocentīgu atlīdzību.”
Pierobežas novada Krāslavas izglītības pārvaldes vadītāja Lidija Miglāne Latvijas Radio sacīja, ka Krāslavas novada skolās skolēnu skaits atbilst spēkā esošajam modelim.
Kārsavas vidusskolas direktors Edgars Puksts intervijā Latvijas Televīzijai par ministrijas virzītajām izmaiņām skolu finansēšanā sacīja: “Biežāk būtu vēlēšanas.”
Šai skolai ir piešķirts īpašais pierobežas skolas statuss, taču bija noteikts, ka vidusskolas posmā jāmācās vismaz 30 skolēniem, lai skola varētu saņemt valsts finansējumu pedagogu algām. To izdevies panākt. Tagad ministrijas piedāvātās atkāpes jeb elastību, tādas skolas kā Kārsavas vidusskola, vērtē kā zināmu drošības spilvenu, kas gan būs spēkā vien uz ierobežotu laiku.
“Es saprotu, ka tas ir uz gadu. Kā saka, interesanti. Biežāk vēlēšanas varēja notikt.
Mums pašlaik pamatskolā ir vairāk nekā 200 bērnu. Tā kā pašlaik tas mūs neietekmē. Pamatskola mums ir visdrošākā pagaidām. Mēs pašlaik atbilstam kritērijiem,” srāstīja Puksts.
Saskaņā ar ministrijas ieceri mazākas skolēnu skaita prasības iecerētas arī skolās, kur mācās skolēni ar īpašām vajadzībām, un tālmācībā.
Pašvaldības gan jo sevišķi cerēja uz tā sauktās DEGURBA (Eiropas Statistikas biroja veidota apdzīvoto vietu klasifikācija) sistēmas pārskatīšanu, kas atbilstoši iedzīvotāju blīvumam katrā teritorijā nosaka, cik lielām klasēm katrā no skolām jābūt.
Pašvaldību pārstāvji vairākkārt pauduši, ka vismaz attiecībā uz daļu vietvaru šī sistēma neesot godīga. Taču iesniegtie grozījumi DEGURBA sistēmu nemaina. Indriksone gan sola, ka nākotnē izmaiņas varētu būt arī DEGURBA kritērijos, taču šādu pārmaiņu izstrādei vajadzīgs ilgāks laiks.
Lielāka brīvība rīkoties ar valsts piešķirto naudu
Savukārt jau tagad saskaņošanai valdībā iesniegtie grozījumi dod lielāku brīvību skolām rīkoties ar valsts piešķirto finansējumu. Spēkā esošais regulējums ļauj pārdalīt tikai 2 % no piešķirtās mērķdotācijas skolotāju algām atbalsta personāla un izglītības iestādes vadītāju vietnieku algošanai. Šo ierobežojumu plānots atcelt, ļaujot elastīgāk plānot un izmantot finansējumu atbilstoši izglītības iestādes faktiskajām vajadzībām.
Indriksone sacīja: “Faktiski tie ir tādi elastības risinājumi, gan pamatojoties ar to, ka valsts netika atradusi resursus un nenodrošina pilnu finansējumu atbalsta personālam, kas, manuprāt, ir tomēr svarīgi, tur ir finansējuma elastības risinājumu un iespēju izglītības iestādēm pārdalīt finansējumu, to varētu teikt, sabalansēt savas patiesās, reālās vajadzības, lai nebūtu tā, ka ir atbalsta personāls atrasts, pieejams, bet nevar nofinansēt.”
Atbalsta personāla algošanu atvieglos arī tas, ka pretēji iepriekš plānotajam nākamajā mācību gadā skolās strādājošajiem vēl nenoteiks 40 stundu darba nedēļu.
Miglāne, runājot par Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātajām pārmaiņām, uzteica to, ka būs lielākas iespējas algot atbalsta personālu: “Paldies, vismaz tas, ka tiek izgrozīts nedaudz vieglāks variants atbalsta personālam, īpaši logopēdiem, psihologiem, jo uz gadu grozījumos ir piedāvāts tāpat vēl atlikt to pāreju uz 40 stundām. Jo savādāk viņi bija zaudētāji.”
Atzinumu sniegšanai laiks līdz ceturtdienai
Arodbiedrībai un citiem partneriem atzinumu sniegšanai šajā jautājumā dots laiks vien līdz ceturtdienai.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga sacīja: “Arī šos grozījumus ietekmē priekšvēlēšanu faktors un īsais laiks, kopš ir šī jaunā valdība. Skaidrs, ka nozares puses centīsies izmantot, lai to segu pavilktu uz savu pusi. Mums rada bažas, vai pietiks naudas? Lai nav tā, ka cerības bija lielas, bet tad ir vilšanās. To nedrīkst pieļaut, jo pārāk daudz nozarē ir bijušas vilšanās un eksperimenti.”
Šobrīd pārmaiņu īstenošanai ministrija naudu neprasa, taču nevar izslēgt, ka papildu finansējums būs vajadzīgs nākamajos gados.
