Melnis atgādināja, ka septembra beigās visā Latvijas austrumu pierobežā plānots izvietot dronu pārtveršanas sistēmas. Drons, kas ielidoja valsts teritorijā agrā piektdienas rītā, bija nācis no Baltkrievijas, norādīja ministrs. Lai to notriektu, bija nepieciešams sabiedroto kaujas lidmašīnu atbalsts.
Viena šāda šāviena cena var būt no pusotra miljona eiro.
Ministrs teica, ka uz robežas tiks izvietotas Latvijā ražotas pretdronu sistēmas, kas ļaus samazināt izmaksas dronu notriekšanai:
“Šobrīd mums ir izvietotas jau uz robežas šīs lētās pretdronu pārtvērēju sistēmas. Protams, viņas ir nepietiekošā skaitā un, kā es jau minēju, līdz septembra beigām mēs plānojam un arī izdarīsim – visā Latvijas pierobežā ar Krieviju un Baltkrieviju izvietosim šīs dronu pārtvērējsistēmas.”
Uz robežas tiks izvietoti arī papildus radari.
Eksperts: Sistēmas būs efektīvas miera laikos, militārais apdraudējums ir cita lieta
Visi šie elementi ir nepieciešami, lai spētu pēc iespējas ātrāk atklāt un identificēt mērķi, kas tuvojas valsts robežai, skaidroja militārais eksperts, bloga “Vara bungas” autors Mārtiņš Vērdiņš. Viņš uzskata, ka jaunā sistēma būs efektīva miera laikos, kad runa ir par vienu vai varbūt dažiem droniem vienā incidentā. Cita lieta ir militārais apdraudējums, kad dronu var būt daudz, un tie apzināti centīsies izvairīties no pretgaisa spēku uguns.
“Daudz kas ir atkarīgs no tā, vai viss projekts tiks attīstīts vienā laidā, vai tas būs vairāku etapu projekts. Tātad, vai visa sistēma stāsies kaujas dežūrā vienlaicīgi. Vai tas būs pakāpenisks process, kad, palielinoties sistēmu skaitam, pieaugs arī efektivitāte. Tomēr tā nekad, visticamāk, nebūs simtprocentīga,” sacīja Vērdiņš.
Vērdiņš arī piebilda, ka līdzās izmaksām par pretgaisa raķetēm, kuras izmanto NATO iznīcinātāji, nāk klāt arī lidmašīnu ekspluatācijas izmaksas, un tās varētu būt ap 30 000 ASV dolāru stundā:
“Pie kam tur ietilpst gan sagatavošanās lidojumam, gan pacelšanās, gan nonākšana līdz galamērķim, atgriešanās atpakaļ. Tas nav tā, ka mēs izmantojam tikai 3 minūtes tajā brīdī, kad viņi reāli izšauj. Tas nozīmē, ka viņiem ir jāpārvietojas, viņiem jāpaceļas gaisā, jānolaižas. Lidojuma stundas, kas saistītas ar tehnikas amortizāciju un vēl visādas citas izmaksas.”
Nav precīzi zināms, cik izmaksās Latvijas ražotās pretdronu sistēmas, bet eksperts pauda, ka tās būs vairākas reizes lētākas nekā analogi.
Dronu pārtvērējiem nepieciešamie lādiņi nebija paredzēti sākotnējā iepirkumā, norādīja ministrs. Bija pieņemts lēmums, ka šiem pārtvērējiem lādiņi tiks komplektēti tepat Latvijā no komponentēm, kas bija jāpērk no citām valstīm. Militārais eksperts Vērdiņš sarunā uzsvēra – no karavīra perspektīvas svarīgākais nav tas, kur tiek ražoti lādiņi, bet tas, ka tie karavīram nepieciešamajā brīdī ir:
“Galvenais ir rezultāts, lai pretdronu sistēmu skaits atbilstu kaujas galviņu skaitam, lai tas kā minimums būtu vienāds. Protams, no ekonomiskā viedokļa būtu saprotams, ka labāk sprāgstvielas ražot uz vietas.”
Savukārt ražot uz vietas ne vienmēr ir iespējams, tāpēc galvenais ir panākt rezultātu, uzsvēra Vērdiņš.
Ministrs savukārt teica, ka sprāgstvielu salikšana uz vietas bruņotajos spēkos ir bīstamāks process, nekā jau testētu un sagatavoto lādiņu izmantošana.
Lasi LSM.lv rakstu sēriju “Militārās jaudas kalve”
KONTEKSTS:
Kamēr norisinās Krievijas agresija Ukrainā, gadījumi, kad Latvijas gaisa telpā ielido vai tai pietuvojas ārvalstu bezpilota lidaparāts, ir notikuši vairākkārt.
7. maija agrā rītā Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja vairāki bezpilota lidaparāti. Divi no tiem nokrita Rēzeknē, bojājot naftas produktu uzglabāšanas objektu. Par šo gadījumu Latvijas armija sāka dienesta pārbaudi. Tajā identificēti atsevišķi trūkumi, taču disciplinārsodi nav piemēroti.
Pirmo reizi Latvijas gaisa telpā ielidojušu dronu sabiedroto iznīcinātāji sekmīgi notrieca 8. jūnijā, bet 14. augustā drons Latvijas gaisa telpā notriekts otro reizi – NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātāji Balvu novada Rugāju pagastā notrieca Krievijas elektromagnētiskās karadarbības rezultātā Latvijā ielidojušo ārvalstu dronu.
