Divas nedēļas pēc tam, kad “Hamās” atbalstīja Gazas miera plāna jaunāko posmu, paziņojot, ka nodos ieročus jaunai Gazas joslas pārvaldes komitejai, Kušners pieprasījis grupējumam spert konkrētus un pārbaudāmus soļus. Viņš arī nodeva vēstījumu, ka Gaza nekad vairs nevar būt terora avots Izraēlai.
Tikmēr “Hamās” apliecināja, ka pildīs vienošanos un aicināja piespiest Izraēlu apstiprināt nākamo miera plāna posmu un sākt izstrādāt tā īstenošanas grafiku. Taču Izraēla uzstāj, ka tā neizvedīs militāros spēkus no Gazas joslas, kamēr “Hamās” nebūs pabeidzis atbruņošanos. Daži novērotāji uzskata, ka “Hamās” paziņojums par atbruņošanos ir taktisks solis, zinot, ka Izraēla uz to atbildēs noraidoši.
Kušnera un Ēģiptes sarunās ar “Hamās” līderi atradās arī Miera padomes locekļi, tostarp bijušais Lielbritānijas premjers Tonijs Blērs, kā arī Kataras un Turcijas starpnieki. Pēc sarunām ar “Hamās” Kušners pirmdien tiksies ar Izraēlas premjeru Benjaminu Netanjahu.
Jordānija, Saūda Arābija, Apvienotie Arābu Emirāti, Pakistāna un Indonēzija nosodījušas Izraēlas noraidījumu plānam. Kopīgā paziņojumā valstis norādīja, ka Izraēla ir tieši un pilnībā atbildīga par miera kavēšanu, piebilstot, ka tās atteikšanās tieši draud izjaukt Trampa plašos centienus.
KONTEKSTS:
Tuvo Austrumu reģionā karadarbība sākās 28. februārī, kad ASV un Izraēla deva triecienus Irānai. Bruņotais konflikts skāris lielu daļu reģiona valstu, jo Irāna devusi atbildes triecienus ASV sabiedrotajiem.
Šis konflikts satricinājis arī pasaules ekonomiku: nācies atcelt tūkstošiem lidojumu, naftas cenas strauji pieauga, jo Irāna bloķēja Hormuza šaurumu, kas ievērojami apgrūtinājis starptautisko tirdzniecību.
Naktī uz 8. aprīli Tramps paziņoja, ka ASV un Irāna vienojušās par divas nedēļas ilgu pamieru, un vairākas nedēļas ar Pakistānas starpniecību notika ASV un Irānas netiešās sarunas par kara izbeigšanu.
15. jūnijā ASV un Irāna panāca vienošanos par karadarbības izbeigšanu, tostarp Libānā, un dažas dienas vēlāk ASV un Irānas prezidenti ir fiziski parakstījuši pagaidu vienošanos, kuras mērķis ir izbeigt karu starp abām valstīm. Lai gan memorands paredzēja Hormuza šauruma atbloķēšanu, Irāna 20. jūnijā paziņoja, ka atkal to slēdz, jo uzskata, ka Izraēlas atbildes triecieni grupējumam “Hizbullāh” Libānā pārkāpj vienošanos.
12. jūlijā ASV bruņotie spēki deva triecienus vairāk nekā 140 militārajiem mērķiem Irānā. Teherāna paziņoja, ka Hormuza šaurums tirdzniecības kuģu satiksmei atkal slēgts, taču Vašingtona to noraidīja. Bruņoto spēku Centrālā pavēlniecība paziņoja, ka kuģu satiksme joprojām notiek. Reaģējot uz karadarbības pastiprināšanos, atkal pieaugušas naftas cenas.
