ĪSUMĀ:
Iespējams, sniedz nepatiesu informāciju par noziegumu
Šovasar labēji noskaņoti aktīvisti un deputātu kandidāti arvien biežāk apsūdz trešo valstu imigrantus par uzmākšanos un seksuāliem uzbrukumiem Latvijas sievietēm. Stāstus pavada rasistiski komentāri, aizvien agresīvāki rosinājumi izrēķināties un aicinājums vēlēšanās balsot par pareizajiem politiskajiem spēkiem.
Stāsti par vardarbīgajiem imigrantiem aizsākās jūnija izskaņā, kad juriste Gita Vilcāne platformā “X” rakstīja, ka viņai Rīgas centrā seksuāli uzbrukuši divi imigranti. Par to ziņoja arī Latvijas Televīzija.
Stāsts radīja plašu rezonansi, un policija pēc savas iniciatīvas uzsāka kriminālprocesu. Tomēr pēc izmeklēšanas atklājās, ka nozieguma nav bijis.
“Šeit pat nav runa par to, ka neapstiprinājās, mēs esam pierādījuši, ka tas nav noticis,” Latvijas Radio skaidroja policijas priekšnieks Armands Ruks.
Tagad policija pārbauda, vai Vilcāne nav apzināti sniegusi nepatiesu informāciju un maldinājusi sabiedrību. Sociālajos medijos Vilcāne regulāri nopeļ imigrantus.
Iepriekš viņa bijusi vēlēšanās kandidāte no Nacionālās apvienības saraksta un galēji labējās tolaik vēl biedrības “Austošā saule” valdes locekle.
Vilcānes stāsts, kuram nav nekādu pierādījumu, ir skaļākais, taču nebūt ne vienīgais.
Sociālajos tīklos izplata arī citus nepārbaudītus stāstus
Jūlijā kāds labēji noskaņots cilvēks platformā “X” uzrakstīja par savu čomu, “kurš Tallinas kvartālā esot aizstāvējis sievieti no 30 pakistāniešiem”.
Ar to dalījās vairāki Nacionālās apvienības politiķi: Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks un deputāte Liāna Langa. Savukārt Nacionālās apvienības jauniešu organizācijas pārstāvis un Saeimas vēlēšanu kandidāts Austris Stankevics to pārstāstīja “TikTok”.
Taču Valsts policija skaidro, ka par šādu gadījumu nav saņēmusi nekādu informāciju.
Cits ar Nacionālo apvienību saistīts blogeris Roberts Limmers stāsta par sievieti, kurai kādā maija rītā uzbrucis musulmaņu vīrietis. Lai gan viņš esot piedraudējis sievieti nogalināt, Rīgas pašvaldības policija it kā ieteikusi “likties mierā”.
Policijai tika uzdots jautājums arī par šo gadījumu. Sieviete iestādē vērsās pēc konflikta ar agresīvu vīrieti, kurš bija neatļauti novietojis automašīnu.
Kad policija ieradās, vīrietis to vietu jau bija pametis. Pēc iesnieguma saņemšanas policija analizēja liecību un pieejamos videomateriālus. Taču nebija iespējams nepārprotami noteikt vīrieša identitāti. Tātad policija rīkojās un sāka izmeklēšanu, nevis ieteica “likties mierā”.
Vēl cits Nacionālās apvienības deputāta kandidāts Valts Dalbiņš bez jebkādiem faktiem runā nevis par vienu, bet ļoti daudzām sievietēm:
“Man ir jau ļoti daudz sieviešu sarakstījušas no dažādām Latvijas vietām dažādus notikumus, un situācija ir vienkārši katastrofāla.”
Par imigrantu uzmākšanos vēsta arī citi labēji noskaņoti blogeri. Piemēram, Stambulas konvencijas pretinieks un pašpasludināts “sieviešu drošības aktīvists” Mārtiņš Krusts, kurš Saeimas vēlēšanās startē no režisora Alvja Hermaņa partijas “Mēs mainām noteikumus”.
Viņš publicējis video ar kādu tumšādainu vīrieti tramvajā un raksta, – “turpinās masveidīgs migrantu terors pret latvietēm”. Video nekas neliecina par uzmākšanos vai vardarbību. Taču to pārpublicēja vairāki sociālo mediju lietotāji, tajā skaitā Austra Stankevica veidotais kanāls “Latvija latviešiem.” Sociālajos medijos atrodama virkne līdzīgu piemēru. Taču
Rīgas pašvaldības policija nav saņēmusi iesniegumus par trešo valstu imigrantu uzmākšanos Latvijas sievietēm vai līdzīgām izpausmēm.
Valsts policija šobrīd izmeklē vairākus gadījumus saistībā ar iespējamiem trešo valstu pilsoņu likumpārkāpumiem, kurus pagaidām nekomentē. Tā uzsver, ka imigrantu likumpaklausība nav mainījusies un vairumā gadījumu viņus tur aizdomās par ceļu satiksmes pārkāpumiem.
Nav izslēgts, ka nākotnē kāds no sociālo mediju ierakstiem izrādīsies patiess, taču tagad tiem pierādījumu nav.
Eksperte: Vēstījumi apstiprina iesakņojušos aizspriedumus un bailes
Kāpēc šādi nepamatoti stāsti tik ļoti uzrunā cilvēkus? Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore Inta Mieriņa skaidro, ka
vēstījums par imigrantu kā draudu sievietēm apstiprina sabiedrībā jau iesakņojušos aizspriedumus un bailes pret noteiktu grupu iebraucējiem.
Proti, ja reālu gadījumu aizspriedumu pamatošanai Latvijā nepietiek, tad tos izdomā.
Nacionālās apvienības pārstāvis Stankevics saistībā ar imigrantiem izplata arī cita veida dezinformāciju un dara to regulāri.
Nupat viņš, piemēram, sociālajos medijos atkārtoja faktu pārbaudītāju sen atspēkoto stāstu, ka Londonas mērs Sadiks Hans plāno būvēt 40 tūkstošus jaunu mājokļu musulmaņiem. Taču šie mājokļi nav domāti tikai musulmaņiem, bet visiem Londonas iedzīvotājiem.
Maldu sakne ir Hana intervija, kurā mērs stāstīja, ka mājokļu trūkumu īpaši izjūt musulmaņi un citas mazākumtautības.
Izplata stāstus par imigrantiem Eiropas Savienībā
Ar imigrantiem regulāri biedē arī partija “Latvija pirmajā vietā”. Tā nesen no jauna publicējusi video, kurā samontēti fragmenti no Eiroparlamenta deputāta Viļa Krištopana pērn februārī sniegtās intervijas nu jau slēgtajā kanālā “Latvijas Radio 4”.
Krištopans tajā runā par nelegālo imigrāciju:
“Nelegālā migrācija ir sasniegusi tādus apmērus! Eiropa smok!”
Nelegāla trešo valstu imigrantu ieplūšana Eiropas Savienībā ir nopietna problēma, taču partija noklusē, ka tā pēdējos gados samazinās.
Pērn nelegālo robežšķērsotāju skaits saruka par gandrīz 40 procentiem un bija zemākais kopš 2020. gada.
Kā piemēru it kā smokošajai Eiropai Krištopans min Briseli:
“Briselē, piemēram, pamatiedzīvotāji ir apmēram 20 procenti. Pārējie – nav saprotams [kas].”
Briselē tiešām vēsturiski ir raibs iedzīvotāju sastāvs. Gada sākumā tikai piektdaļai iedzīvotāju bija beļģu izcelsme. Proti, abi vecāki cilvēka dzimšanas brīdī bijuši ar Beļģijas pasēm.
Briselē ir gan Eiropas Savienības (ES) lielākās institūcijas, gan īpaši daudz dažādu starptautisku organizāciju, kas piesaista darbiniekus no citām valstīm.
Taču Krištopanam nav taisnība, ka pārējo iedzīvotāju piederība nav zināma.
Gandrīz 63 % Briseles iedzīvotāju ir Beļģijas pilsoņi, 23 % ir citu Eiropas Savienības valstu pases, bet 14 % ir trešo valstu pilsoņi.
Tātad nav nekāda pamata saistīt Briseles iedzīvotāju raibo sastāvu ar nelegālo imigrāciju un teikt, ka nav saprotams, kas ir pārējie.
Krištopans pēc būtības uz jautājumiem, kas saistīti ar šo apgalvojumu, neatbildēja. Tā vietā viņš aicināja žurnālistus atbraukt uz Briseli un paskatīties pašiem, kas tur guļ uz ielām.
Krištopans video klipā arī atkārto bieži izskanējušo mītu par Zviedriju:
“Zviedrijā ir rajoni, kur policija baidās iebraukt, policija tur neiet!”
Arī tā nav taisnība.
Zviedrijas policija ne reizi vien atkārtojusi, ka valstī nav tādu teritoriju, kur tā nedodas. Mīts par šādām vietām izplatījās pirms vairāk nekā 10 gadiem.
Toreiz kāds Zviedrijas žurnālists šādi nosauca apkaimes, kuras Zviedrijas policija klasificējusi kā problemātiskas. 2025. gadā Zviedrijā bija 65 šādas apkaimes.
Krištopans arī stāsta, ka Vācijā, Itālijā, Francijā esot katastrofa un “uz ielām notiek karš”.
Tas ir būtisks pārspīlējums. Pētījumi par dažādām Eiropas valstīm neapstiprina, ka imigranti būtiski palielina noziedzību. Piemēram, vācu zinātnieki secināja, ka no 2008. līdz 2019. gadam iebraucēju skaita palielināšanās kopumā noziedzību nepalielināja.
Pēc 2015. gada, kad daudz straujāk kāpa iebraucēju skaits no Tuvajiem Austrumiem, noziedzība valstī pat nedaudz samazinājās.
Arī Zviedrijā, ko Krištopans un citi nereti min kā biedējošu piemēru, imigrācijas saistība ar palielinātu noziedzību ir neliela vai neskaidra.
Tomēr jāmin, ka iebraucēji un viņu atvases tiesātas biežāk par noteikta veida noziegumiem: izvarošanu un apšaudēm. Latvijā šādu tendenču nav. Jau iepriekš skaidrots, ka pērn trešo valstu pilsoņus Latvijā par aizdomās turētajiem atzina 2,4 reizes retāk nekā Latvijas pilsoņus.
