Nedēļu pēc kiberuzbrukuma CSDD vēl apzina nozagto datu apjomu

Kiberuzbrukuma analīze turpinās 

Šobrīd incidenta analīze joprojām turpinās, un pašlaik vēl nevar precīzi pateikt, cik unikālu klientu dati tika izgūti no CSDD sistēmas, jo maksājumu kvīšu skaits kopš 2008. gada ir milzīgs, un klienti šajā sarakstā mēdz atkārtoties. 

Pašlaik īstenotas visas nepieciešamas darbības, lai pasargātu organizācijas IT sistēmas no atkārtotiem uzlaušanas mēģinājumiem, pauda direkcijā. Tiesa, kiberdrošības speciālisti brīdina – jautājums nav, vai notiks vēl kādi kiberuzbrukumi, jautājums ir – kad tie notiks. Paredzēt to neviens nevar, taču CSDD pastāvīgi veic sistēmu uzlabošanu, norādīja direkcijas pārstāvis Mārtiņš Mālmeisters. 

Viņš sacīja: “Protams, vājās vietas uzzina tajā brīdī, kad jau ir noticis kāds incidents, un šobrīd arī IT speciālisti ļoti rūpīgi seko līdzi aktivitātēm IT sistēmās un, redzot vai pamanot kādus vājos punktus, protams, tās tiek labotas, uzlabotas, un IT drošība tomēr mums kā organizācijai ir viena no prioritātēm.” 

Klientiem nekas papildus nav jādara, jo lietotājvārdi un paroles nav izgūti no IT sistēmas, atgādināja CSDD. 

Kiberuzbrucējiem ir izdevies izgūt vēsturiskus maksājuma kvīšu datus par CSDD sniegtajiem pakalpojumiem kopš 2008. gada. Šie dati satur vārdus un uzvārdus, transportlīdzekļa numurzīmes, uzņēmumu nosaukumus un reģistrācijas numurus, adreses un maksājumu datumus. 

Aicina neapstiprināt paša neuzsāktus “Smart-ID” un “eParaksts mobile” pieprasījumus

Šī informācija var tikt izmantota ļoti ticamu un personalizētu krāpniecības uzbrukumu veidošanai, brīdina kiberincidentu novēršanas institūcijā CERT.lv. Īpaši ir jāuzsver personas kods, ko cilvēki bieži izmanto kā lietotājvārdu, autentificējoties ar “Smart-ID” un “eParaksts mobile” dažādos digitālajos pakalpojumos, piemēram “Latvija.gov.lv” vai “e-CSDD”. 

Personas kods viens pats nedod piekļuvi šiem pakalpojumiem, taču krāpnieki var mēģināt panākt, lai cilvēks pats apstiprina viņu uzsāktu autentifikāciju, uzsvēra CERT.lv. Institūcija brīdināja: 

Ja telefonā saņemat “Smart-ID” vai “eParaksts mobile” pieprasījumu apstiprināt autentifikāciju, kuru pats neesat uzsācis, nekādā gadījumā to neapstipriniet. 

Jābūt īpaši piesardzīgiem arī pret zvaniem, īsziņām un e-pastiem, kuros izmantoti jūsu reālie personas vai transportlīdzekļa dati. 

Par iespējamiem krāpnieku mēģinājumiem izmantot šos datus savos nolūkos brīdina arī CSDD. Mālmeisters sacīja: “Vēršam mūsu klientu uzmanību, ka ne CSDD vai kāda cita valsts institūcija nekad nezvanīs un neprasīs dažādu informāciju, kas satur pieejas kodus, piemēram, internetbankā vai citu informāciju, kas var saturēt to, kad krāpniekiem ir iespējams piekļūt klientu uz finanšu līdzekļiem.” 

 Vairāki scenāriji, kāpēc kiberuzbrukums bijis iespējams 

Informācijas tehnoloģiju politikas aktīvists un IT sistēmu ievainojamību meklētājs Kirils Solovjovs sacīja, ka grūti spriest par to, kāpēc šāds uzbrukums bija iespējams, taču viņš norādīja uz vairākiem iespējamiem scenārijiem. Viens no tiem – kāda CSDD darbinieka neuzmanība, uzklikšķinot uz kādas inficētas saites. Bet pastāv arī citas iespējas. 

Solovjovs sacīja: “Otrs gadījums – varbūt vienkārši pašā informācijas sistēmā, e-CSDD vai kādā citā iekšējā sistēmā ir bijis caurums, ievainojamība, kas nav atrasta, un ko tad uzbrucējs ir izmantojis, lai izgūtu [datus].” 

“Tādā gadījumā te ir jādomā par to, ka organizācijām regulāri tomēr ir jāveic tā saucamais “RedTeamings” jeb sarkanās komandas uzbrukumi, kur viņi noalgo speciālistus, kas atnāk un izliekas par uzbrucējiem, un mēģina tikt iekšā, mēģina kaut ko dabūt ārā. Mēs parasti redzam samērā daudz dažādus caurumus un dažādus trūkumus tai brīdī, kad klientiem šādus pasākumus veicam,” pauda Solovjovs.

Eksperts arī norādīja, ka liels jautājums šajā situācijā ir tas, kāpēc vispār tiek glabātās maksājuma kvītis, kas ir vairāk nekā 10 gadus vecas un vai šis risks ir attaisnojams.

Incidents ar kiberuzbrukumu nav ietekmējis CSDD klātienes pakalpojumus un e-pakalpojumus, un tie tiek sniegti ierastajā kārtībā.

KONTEKSTS:

Augusta sākumā kiberuzbrukumā CSDD informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmai hakeriem izdevies nesankcionēti iegūt vēsturiskos maksājumu kvīšu datus par CSDD pakalpojumiem, kas satur arī atsevišķus personas datus – personas kods/reģistrācijas numurs, vārds, uzvārds/uzņēmuma nosaukums, maksājums, apmaksas datums, automašīnas numura zīme, adrese.

Uzbrukums ir apturēts, notika vairāki uzlabojumi IT sistēmas drošībai, lai novērstu šāda veida kiberuzbrukumus.

Klientu lietotāju vārdi un paroles nav skarti, klientiem nav nepieciešamas papildu darbības. Incidents nav ietekmējis CSDD klātienes pakalpojumus un e-pakalpojumus, un tie tiek sniegti ierastajā kārtībā.