66% Krievijas iedzīvotāju jūlijā atzina, ka, viņuprāt, valstij paši smagākie laiki vēl tikai priekšā, konstatēts aptaujā.
Kopš gada sākuma to Krievijas iedzīvotāju īpatsvars, kas uzskata, ka vissmagākie laiki vēl tikai gaidāmi, pieaudzis par trešdaļu jeb 16 procentpunktiem,
jo darbaspēka trūkums padziļinās un izmaksas pieaug, Kremlim turpinot ieguldīt naudu un darbaspēku armijas vajadzībās.
Līdzīgs 66-67 % pesimisma līmenis reģistrēts 1991. gadā, pirms Padomju Savienības sabrukuma tajā pašā gadā, un 1992. gadā, hiperinflācijas periodā, kad cenas pieauga par aptuveni 2500 % un dzīves līmenis strauji pasliktinājās, liecina VCIOM dati.
Jaunā aptauja veikta laikā, kad ilgstošais karš pret Ukrainu arvien vairāk ietekmē parasto Krievijas iedzīvotāju dzīvi.
Pēdējos mēnešos Ukraina pastiprinājusi uzbrukumus dziļi Krievijas aizmugurē naftas un enerģētikas infrastruktūrai, izraisot degvielas trūkumu daudzās valsts daļās.
Kijiva veikusi arī virkni uzbrukumu noliktavām, kas pieder Krievijas e-komercijas gigantam “Wildberries”, tādējādi traucējot piegādes patērētājiem un mazajiem uzņēmumiem.
KONTEKSTS:
Turpinoties Krievijas plaša mēroga iebrukumam Ukrainā, kurš sākās 2022. gada 24. februārī, Ukraina 2025. gada augustā sāka pielietot jaunu pretošanās stratēģiju – dronu triecienus naftas pārstrādes rūpnīcām, sūkņu stacijām, naftas uzglabāšanas noliktavām un eksporta termināļiem, kā arī militāriem objektiem agresorvalsts teritorijā.
Līdz šim Ukrainas vidējas un tālas darbības dronu un raķešu triecieni iznīcinājuši vai bojājuši simtiem šādu Krievijas objektu. Droni bieži apšaudījuši un bojājuši arī naftas termināļus, pārstrādes vai uzglabāšanas objektus Krievijas rietumos pie valsts robežas ar Eiropas Savienību.
Šo triecienu sekas Krievijai ir būtiskas: plaši ugunsgrēki, naftas pārstrādes rūpnīcu darbības apturēšana, degvielas deficīts un pat pilnīgs dīzeļdegvielas eksporta aizliegums. Degvielas trūkums redzams vairākos reģionos, tostarp Maskavā, kur veidojas garas rindas pie uzpildes stacijām. Ukrainas triecieni traucē arī Krievijas militāro loģistiku – īpaši Krimas apgādi.
Ukrainas vadība šos triecienus dēvē par “tālas darbības sankcijām”, kuru mērķis ir radīt Krievijā bailes un deficītu, piespiežot agresorvalsti maksāt augstāku cenu par karu.
