ĪSUMĀ:
Rumānijā likvidēts nomaldījies drons.
Viens no pēdējā laika masīvākajiem uzbrukumiem
Agresors uzbrukumā izmantojis gan raķetes, gan dronus. Saskaņā ar Ukrainas Gaisa spēku sniegto informāciju, Krievija uzbrukumā izmantojusi Oniks, Cirkon, Iskander-M un S-400 raķetes, kas sasniedz mērķus pa ballistiskajām trajektorijām.
Tātad, atšķirībā no spārnotajām raķetēm, šīs paceļas augstu atmosfērā un pirms trieciena ļoti lielā ātrumā traucas lejup pretī mērķim. Tas apgrūtina to notriekšanu.
Raķetes palaistas no Krievijas Kurskas, Rostovas un Brjanskas apgabaliem. Palaistas arī dažāda veida spārnotās raķetes.
Kopumā palaistas 46 raķetes un 168 droni. Galvenais mērķis bija Kijiva un tās apgabals. Trāpījumi reģistrēti 28 vietās, un divās vietās nokrita notriekto raķešu atlūzas.
Gaisa spēkiem izdevās notriekt ap 40 raķetēm un 145 dronus. Uzbrukums ilga vairākas stundas – sākās pēc pusnakts, bet raķetes lidoja uz Ukrainu vēl pēc 8.
Rumānijā likvidēts nomaldījies drons
Rumānijas iznīcinātājs F-16 likvidējis jūras dronu netālu no gāzes ieguves vietas valsts piekrastē. Saskaņā ar aizsardzības ministra paziņojumu, tas bijis aprīkots ar sprāgstvielām.
Rumānijas prezidents Nikušors Dans incidentu nosodījis, uzsverot, ka tā ir bezatbildīga eskalācija no Krievijas puses.
Saskaņā ar Aizsardzības ministrijas paziņojumu, jūras dronu šorīt agrā rīta stundā pamanīja kāds civilais kuģis. Turp nosūtīti divi Rumānijas iznīcinātāji F-16, un viens no tiem dronu iznīcināja.
Tas gan nav vienīgais incidents. Krievijai aizvadītajā naktī veicot kārtējo masīvo raķešu un dronu uzbrukumu Ukrainai, Rumānijā arī nogāzies drons. Tas ielidojis Rumānijas gaisa telpā aptuveni 13 kilometrus uz austrumiem no Galacas un nogāzies neapdzīvotā vietā, teikts Aizsardzības ministrijas paziņojumā.
Glābšanas darbi turpinās
Postījumi Kijivā nodarīti dažādām ēkām trīs rajonos. Kijivā triecienos cietuši dzīvojamie nami, skola, bērnu slimnīca, saimnieciskās ēkas, arī noliktavas.
“Atlidoja un kamēr te dega, mēs vienu dzīvu izvilkām, bet divi re… Uzgājām uz sesto stāvu, tur dzīvo izvilkām, bet viens divsimtais. Un vienu pirmajā stāvā atradām. Re, guļ puiši – viens jauns, bet otrs … viens no pirmā stāva, bet otru nezinām,” stāsta sētnieks, kas strādājis pie kāda uzbrukumā cietušā nama.
Kijivā agresora triecienā nogalināti 12 cilvēki, pavēstīja pilsētas mērs Vitālijs Kličko.
Atbilstoši jaunākajiem datiem galvaspilsētā ievainoti 34 cilvēki, vēsta tīmekļa medijs “RBK-Ukraina”.
Uzbrukumā izpostītas dzīvojamās ēkas, medicīnas un izglītības iestādes, kā arī noliktavas, kur izcēlušies plaši ugunsgrēki. Vienā deviņstāvu dzīvojamajā mājā sagrauti augšējie stāvi, bet citā ēkā pēc trieciena bija iesprostoti desmitiem cilvēku.
Oh God.
A Grandma in Kyiv waited for rescuers to find her grandson in the rubble after the Russian strike.
They found his body…
Journalist and eyewitness Maryan Kushnir wrote: “Cries of grief were heard across all of Solomianka. This woman’s cry tore everything from the… https://t.co/P6515jviwY pic.twitter.com/6RVqbYkeAX — Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) August 20, 2026
Daļā Kijivas pārtraukta elektroapgāde, un avārijas dienesti strādā pie tās atjaunošanas. Krievijas uzbrukuma laikā galvaspilsētā vairākkārt skanēja gaisa trauksme. Ukrainas amatpersonas brīdina, ka bojāgājušo un ievainoto skaits vēl var mainīties, jo glābšanas darbi turpinās.
Kijivā piektdien izsludināta sēru diena, pieminot masīvā krievu trieciena upurus, pavēstīja mērs. Jebkādi izklaides pasākumi aizliegti.
Uzbrukumā Kijivas apgabala Brovaru rajonā gājis bojā viens vīrietis un ievainots vēl viens, paziņoja Kijivas apgabala kara administrācijas vadītājs Timurs Tkačenko.
Zelenskis: Ukrainai nepieciešama kārtīga aizsardzība pret balliistiskajām raķetēm
Krievija labi apzinās Ukrainas problēmas. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sociālajos medijos raksta, ka šis bijis milzīgs uzbrukums, kuram Krievija gatavojusies ilgu laiku, kombinējot dažāda veida ballistiskās raķetes, spārnotās raķetes un dronus, cenšoties nodarīt pēc iespējas lielāku kaitējumu civilajai infrastruktūrai.
Emergency crews have been working at the sites of Russian strikes since overnight. It was a massive attack – the Russians had been preparing for a long time, combining different types of ballistic missiles, cruise missiles, and drones, aiming to cause as much damage as possible… pic.twitter.com/zvOkAwgNlf — Volodymyr Zelenskyy / Володимир Зеленський (@ZelenskyyUa) August 20, 2026
Zelenskis arī atgādina, ka diemžēl, kamēr Maskava iegulda ballistiskajās raķetēs un eskalācijā, šādi triecieni no pārējās pasaules ne vienmēr saņem tādu atbildi, kādai tai vajadzētu būt.
“Kamēr Ukrainai nebūs pietiekamas pretbalistiskās aizsardzības, Krievija neuztvers mieru nopietni,” uzsver Zelenskis.
Ukrainas uzņēmums būvēs cietās raķešu degvielas rūpnīcu
Jaunākais uzbrukums galvaspilsētai notiek laikā, kad Ukraina saskaras ar pārtvērējraķešu trūkumu “Patriot” pretgaisa aizsardzības sistēmām.
Savukārt Ukrainas aizsardzības uzņēmums “Fire Point” paziņojis, ka trīskāršo savu budžetu cietās raķešu degvielas rūpnīcas būvniecībai Dānijā, palielinot budžetu līdz 150 miljoniem eiro. Papildu līdzekļi tiks novirzīti jaunas ēkas būvniecībai, jo sākotnēji paredzētā ražošanas vieta neatbilda prasībām. Paredzams, ka rūpnīca sāks darboties nākamā gada beigās.
Uzņēmums arī precizējis plānus saistībā ar Ukrainā ražotu ballistisko raķešu izstrādi, norādot, ka raķetei FP-7 ar tās 300 kilometru darbības rādiusu vajadzētu būt gatavai līdz septembra beigām, bet raķetei FP-9, kas var trāpīt mērķos 800–850 kilometru attālumā, vajadzētu būt gatavai līdz gada beigām. Uzņēmums uzskata, ka jaunajām raķetēm vajadzētu palīdzēt Kijivai ieņemt spēcīgāku pozīciju miera sarunās ar Krieviju. Atšķirībā no spārnotajām raķetēm, kuras darbina reaktīvais dzinējs un tās lido pa relatīvi līdzenu trajektoriju, ballistiskās raķetes tiek darbinātas ar reaktīvo dzinēju un tiek palaistas augstu atmosfērā, pirms tās nolaižas uz mērķi.
«Domās un darbos kopā ar Ukrainu!»
Lai ukraiņu tauta varētu turpināt drosmīgi aizstāvēt savu valsti, nepieciešama arī praktiska palīdzība, tādēļ LSM sadarbībā ar “Ziedot.lv” no 17. augusta līdz 13. septembrim aicina ziedot visaptverošas rehabilitācijas nodrošināšanai Ukrainas karavīriem.
Ziedot iespējams, zvanot 90204113 (maksa par zvanu – 5 eiro ar PVN) vai tiešsaistē “Ziedot.lv”.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Krievijai realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.
2025. gada ziemā Krievija uzsāka mērķtiecīgus triecienus pret Ukrainas energoinfrastruktūru, pašā ziemas spelgonī izraisot plašus elektrības, ūdens un apkures traucējumus valstī, tostarp galvaspilsētā Kijivā.
Savukārt Ukraina jau no 2025. gada rudens arvien aktīvāk ar tālas darbības droniem un raķetēm apšaudījusi dažādus militārus, kā arī ar naftas pārstrādi un tirdzniecību saistītus mērķus Krievijā un okupētajā Krimā. Tas Krievijā un Krimas pussalā izraisījis degvielas krīzi un lielas militārās apgādes problēmas.
