Tieši tajās bija paredzēts pārbaudīt, vai Seula ir gatava pārņemt savu un ASV spēku vadību kara laikā.
Kopš Korejas kara sākuma apvienotos Dienvidkorejas un ASV spēkus kara gadījumā vada amerikāņu ģenerālis. Seula vēlas šo kārtību mainīt līdz 2030. gadam un jau šoruden cerēja vienoties ar Vašingtonu par konkrētu vadības pārņemšanas termiņu. Lai to izdarītu, Dienvidkorejai jāpierāda, ka tās bruņotie spēki spēj paši vadīt kopīgās operācijas. Augusta militārās mācības bija viena no galvenajām pārbaudēm šajā procesā.
Taču pēc Trampa rīkojuma mācības saīsinātas no 11 līdz piecām dienām un samazināts arī praktisko treniņu apjoms. Dienvidkorejas amatpersonas atzinušas, ka lēmums ar Seulu iepriekš nav saskaņots. Drošības eksperti brīdina, ka tas var aizkavēt Dienvidkorejas gatavošanos pārņemt kara laika vadību – laikā, kad Vašingtona pati prasa sabiedrotajai uzņemties lielāku atbildību un izmaksas par savu aizsardzību.
Tramps arī paziņojis, ka vēlāk šogad tiksies ar Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu. Sīkākas detaļas viņš gan nesniedza.
Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras vadītājs aprīlī paziņoja, ka Ziemeļkoreja savās kodolieroču ražošanas spējās demonstrē ļoti nopietnu pieaugumu. Dienvidkorejas aizsardzības ministrs paziņojis, ka Ziemeļkorejai ir aptuveni 80 līdz 120 kodolieroču.
