ĪSUMĀ:
Tramps savā sociālajā medijā “Truth Social” trešdien vakarā izziņoja “visiznīcinošāko ekonomisko operāciju, kāda jebkad ir veikta pret kādu valsti”.
Militārie triecieni nav panākuši Irānas kapitulāciju
Tramps arī brīdināja, ka “ikviena valsts, kas ļaus savām finanšu institūcijām, uzņēmumiem, lidostām vai valsts iestādēm sniegt jebkāda veida atbalstu Irānai, pati saskarsies ar ļoti nopietnām ekonomiskajām sekām”.
ASV prezidents Donalds Tramps gaidāmo sankciju vērienu pret Irānu salīdzinājis ar Sabiedroto spēku izcelšanos Normandijā 1944. gadā Otrā pasaules kara laikā.
Viņš aicināja visus ASV sabiedrotos pievienoties ASV, lai “izolētu un uzvarētu Irānas radītos draudus”:
“Redzēsim, kas notiks. Vai nu viss būs ļoti labi un naftas cenas strauji kritīsies, vai arī mēs turpināsim darīt tieši to pašu, ko darām tagad.”
Taču prezidents savā ierakstā neatklāja, kādas sankcijas ASV noteiks pret Irānu un kā Baltais nams gatavojas sodīt Teherānas lielākos tirdzniecības partnerus, piemēram, Ķīnu, Krieviju vai Ziemeļkoreju, ar kuru Tramps atkal vēlas uzlabot attiecības.
Domājams, ka Tramps ir nolēmis palielināt ekonomisko spiedienu uz Irānu, jo ASV militārie triecieni nav piespieduši Teherānu pakļauties Vašingtonas prasībai izbeigt Hormuza šauruma blokādi, kuras dēļ ir ievērojami samazinājies naftas eksports no Persijas līča. Savukārt degvielas cenu pieaugums ASV rada galvassāpes Trampam pirms novembrī gaidāmajām Kongresa vidustermiņa vēlēšanām.
Sankcijas varētu īpaši skart arī Ķīnu
Īpaši sarežģīta izvēle varētu būt Ķīnai, kas ir viena no svarīgākajām Irānas tirdzniecības partnerēm un tās naftas pircējām. Pekinai var nākties izvēlēties – turpināt darījumus ar Irānu un riskēt ar ASV sankcijām vai meklēt citas alternatīvas.
Viena no šīm alternatīvām jau ir redzama. Ķīna jau tagad palielina naftas iepirkumus no Krievijas, tādējādi kompensējot samazinātās piegādes no Tuvajiem Austrumiem.
Aģentūra “Reuters” lēš, ka augustā pa jūru Ķīnā dienā nonāk aptuveni 1,25 miljoni barelu Krievijas jēlnaftas – aptuveni 15 procenti no visa Ķīnas naftas importa. Tas nozīmē, ka Krievija šajā situācijā var būt netieša ieguvēja.
Taču Trampa cirtiens Irānas partnerēm var skart arī Krieviju. Lai gan Krievija nav būtiska Irānas naftas iepircēja, tās sadarbojas citās jomās. Ja ASV draudi vērsīsies pret valstīm, kas nodrošina Teherānu ar ekonomisku vai militāru atbalstu, spiediens var skart arī pašu Maskavu.
Analītiķi gan norāda, ka aiz Trampa skaļās retorikas joprojām paliek diplomātijas iespējas, jo ASV prezidents ir atzinis, ka sarunas ar Irānu kādā brīdī varētu atkal atsākties.
Irāna nosoda ASV “ekonomisko terorismu”
Jau aprīlī ASV noteica sankcijas pret vairākām ārvalstu bankām un uzņēmumiem, kas veica darījumus ar Irānu, bet pagājušajā nedēļā ASV finanšu ministrs Skots Besents paziņoja, ka ASV pastiprinās ekonomisko spiedienu uz Irānu.
Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči paziņoja, ka Trampa draudi uzsākt “ekonomisko karadarbību” pret islāma republiku ir mēģinājums novērst uzmanību no problēmām ASV, piemēram, strauji pieaugošā valsts parāda, kas trešdien pirmo reizi pārsniedza 40 triljonu dolāru atzīmi.
Aragči piebilda, ka “ASV ekonomiskais terorisms apdraud pasaules ekonomiku un valstu suverenitāti visā pasaulē”.
Runājot par iespējamo ASV sankciju pastiprināšanu pret Irānu, analītiķi norāda, ka Vašingtonai nav īpašu iespēju izvērsties.
Irāna jau 47 gadus ir pakļauta ASV sankcijām
Telekanāla CNN analītiķis Farīds Zakarija atgādināja, ka Irāna jau 47 gadus ir pakļauta smagām ASV ekonomiskajām sankcijām, tāpēc islāma republika ir spējusi sekmīgi pielāgoties.
“Ir svarīgi saprast, ka cilvēki, kuri vada Irānu, necieš no šīm sankcijām. Patiesībā Revolucionārā gvarde, kas tagad faktiski kontrolē Irānu, ir galvenā ieguvēja no sankcijām, jo tā kontrolē visas kontrabandas operācijas.
Tātad paradoksālā kārtā jūs kaitējat ierindas irāņiem, vienlaikus savā ziņā stiprinot režīmu, un cerat, ka ekonomiskā spiediena palielināšana dos rezultātus. Taču tas jau 47 gadus nav devis rezultātus,” secina Zakarija.
Viņš arī šaubās, ka ASV būs gatavas vērsties pret Irānas lielākajiem tirdzniecības partneriem, kas nodrošina Teherānu ar ienākumiem. Zakarija netic, ka ASV varētu noteikt nopietnas ekonomiskās sankcijas pret Ķīnu, jo tādā gadījumā Pekina varētu atbildēt ar retzemju minerālu eksporta aizliegumu, kas radītu nopietnas ekonomiskas problēmas pašām ASV.
KONTEKSTS:
Tuvo Austrumu reģionā karadarbība sākās 28. februārī, kad ASV un Izraēla deva triecienus Irānai. Bruņotais konflikts skāris lielu daļu reģiona valstu, jo Irāna devusi atbildes triecienus ASV sabiedrotajiem.
Šis konflikts satricinājis arī pasaules ekonomiku: nācies atcelt tūkstošiem lidojumu, naftas cenas strauji pieauga, jo Irāna bloķēja Hormuza šaurumu, kas ievērojami apgrūtinājis starptautisko tirdzniecību.
Naktī uz 8. aprīli Tramps paziņoja, ka ASV un Irāna vienojušās par divas nedēļas ilgu pamieru, un vairākas nedēļas ar Pakistānas starpniecību notika ASV un Irānas netiešās sarunas par kara izbeigšanu.
15. jūnijā ASV un Irāna panāca vienošanos par karadarbības izbeigšanu, tostarp Libānā, un dažas dienas vēlāk ASV un Irānas prezidenti ir fiziski parakstījuši pagaidu vienošanos, kuras mērķis ir izbeigt karu starp abām valstīm. Lai gan memorands paredzēja Hormuza šauruma atbloķēšanu, Irāna 20. jūnijā paziņoja, ka atkal to slēdz, jo uzskata, ka Izraēlas atbildes triecieni grupējumam “Hizbullāh” Libānā pārkāpj vienošanos.
12. jūlijā ASV bruņotie spēki deva triecienus vairāk nekā 140 militārajiem mērķiem Irānā. Teherāna paziņoja, ka Hormuza šaurums tirdzniecības kuģu satiksmei atkal slēgts, taču Vašingtona to noraidīja. Bruņoto spēku Centrālā pavēlniecība paziņoja, ka kuģu satiksme joprojām notiek. Reaģējot uz karadarbības pastiprināšanos, atkal pieaugušas naftas cenas.
