Sestdien ap plkst. 22 vētras laikā elektrība pazuda arī Varakļānu pilsētā un slimnīcā, un tā neatjaunojās vairāk nekā 24 stundas. Kad svētdien no rīta pārbaudīts vakcīnu ledusskapis Sandras Gritānes ģimenes ārsta praksē, termometrs rādīja jau plus 12 grādus, un vakcīnas vairs nebija drošas lietošanai, jo vakcīnas jāuzglabā divu līdz sešu grādu temperatūrā.
Ārsta palīdze Dace Ozoliņa stāstīja, ka nācās utilizēt ap 40 vakcīnu. “Gan bērnu, gan pieaugušo, gan grūtnieču. Un kopumā skaits bija ap 40. Paldies Dievam, nebija atvestas vēl jaunās vakcīnas, kas ir šā mēneša pasūtījums,” sacīja Ozoliņa.
Foto: Novadu Ziņas LTV Vakcīnu utilizācija
Precīzu skarto prakšu un zaudēto devu skaitu atbildīgie dienesti vēl apkopo. Latvijas Ģimenes ārstu asociācijā norādīja – šī pieredze parādījusi, ka līdzīgā situācijā nākotnē varētu ciest arī daudz vairāk prakšu.
“Mēs pat neesam gatavi un nezinām to īsto realitāti, kas var gadīties. Pieļauju, ka, ja tas būtu noticis kaut vai Rīgas apstākļos, ļoti daudzas prakses būtu tādā pašā situācijā kā es un citi kolēģi,” komentēja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas biedrs, ģimenes ārsts Jēkabpilī Guntis Balodis.
Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) kopš pirmdienas nepārtraukti seko līdzi situācijai un konsultē ārstniecības iestādes. Tāpat esot izstrādātas rekomendācijas vakcinācijas iestādēm, kā rīkoties šādos apstākļos.
“Dažas vakcinācijas iestādes vakcīnu norakstīšanu jau ir veikušas, tomēr šis process vēl ir tikai sākuma stadijā. Tādēļ pašlaik nav iespējams sniegt datus, kas atspoguļotu reālo situāciju attiecībā uz skarto vakcinācijas iestāžu skaitu un norakstāmo vakcīnu apjomu,” skaidroja SPKC.
Ģimenes ārstu praksēs atzīst, ka šobrīd aktuālākās ir bērniem paredzētās vakcīnas. Taču līdz ar sabojātajām vakcīnām rodas arī jautājums par zaudējumiem. Daļa ģimenes ārstu ledusskapjos esošo vakcīnu ir valsts apmaksātas, citas vakcīnas prakses iegādājušās par saviem līdzekļiem.
Zāļu valsts aģentūras direktores vietnieks Sergejs Akuličs stāstīja, ka zaudējumi par pašu iegādātajām vakcīnām netiek apmaksātas.
“Katrai iestādei būtu jāuzņemas arī atbildība par to, kā viņi nodrošina [uzglabāšanu]. Vai tur viņiem ir papildu ģenerators vai akumulatori, kā viņi izseko pareizu temperatūras režīmu,” stāstīja Akuličs.
Taču ģimenes ārstu praksēs norāda – rezerves elektrības nodrošināšana ne visur ir tik vienkārša.
“Man personīgi ģeneratoru kā tādu nav pat vērts iegādāties un atstāt kaut kur prakses robežās, jo man pat nav telpu, kur to uzglabāt,” norādīja ārsts Balodis.
Tomēr jautājums ir ne tikai par norakstītajām vakcīnu devām un finansiālajiem zaudējumiem. Ģimenes ārstu asociācijā atzīst – šāda mēroga elektrības pārrāvumam prakses gatavas nebija. Tagad jārod risinājums, lai nākamajā reizē ārsti nebūtu izvēles priekšā – kā glābt pacientiem paredzētās vakcīnas.
KONTEKSTS:
Naktī uz 23. augustu Latviju skāra spēcīgākā vasaras vētra vismaz kopš 1966. gada, kad ir pilnvērtīgi novērojumi par vēja brāzmām Latvijas teritorijā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija.
Vētrā sabrūkot jaunbūvei, Jelgavā gājis bojā cilvēks. Tāpat vairāki cilvēki cietuši krītošu koku un zaru dēļ. Glābšanas darbos cietuši divi ugunsdzēsēji glābēji. Kulminācijā pēc vētras, svētdienas rītā, elektroapgāde bija traucēta aptuveni 277 000 mājsaimniecību, pavēstīja “Sadales tīkls”, norādot, ka plaši elektrības atslēgumi ir ne tikai sadales, bet arī pārvades jeb “Augstsprieguma tīkla” elektrotīklā.
Daudzviet nedarbojās luksofori, bija slēgti veikali un degvielas uzpildes stacijas. Tāpat bija traucēti mobilie sakari.
