Krievija ar raķetēm un droniem uzbrūk Ukrainas pilsētām
Viens cilvēks nogalināts šonakt notikušā Krievijas raķešu uzbrukumā Ukrainas otrajai lielākajai pilsētai Harkivai. Pilsētas mērs Ihors Terehovs paziņoja, ka raķete ir trāpījusi rūpniecības zonai Harkivas dienvidos.
Savukārt Zaporižjā bezpilota lidaparāts trāpījis daudzdzīvokļu namam, kur vienā no dzīvokļiem izcēlies ugunsgrēks. Divi cilvēki nogalināti.
Arī Ukrainas galvaspilsēta Kijiva piedzīvoja kārtējos Krievijas dronu uzlidojumus. To laikā viens no droniem trāpīja 16 stāvu dzīvojamai mājai Holosijevskas rajonā. Pagaidām nav ziņu par postījumu apmēru vai cietušajiem.
Krievijas raķešu un dronu uzbrukumi aizvadītajā naktī skāruši arī citus Ukrainas reģionus. Precīzs izmantoto ieroču skaits un uzbrukumu kopējās sekas vēl tiek apkopotas.
Ukrainas triecienu sekas sasniedz arī Maskavu
Savukārt Ukraina šonakt veica kārtējos tālas darbības uzbrukumus Krievijas teritorijā.
Ukrainas dronu triecienos esot cietusi Afipskas naftas pārstrādes rūpnīca Krasnodaras novadā. Vietējo iedzīvotāju sociālajos medijos publicētajos video un attēlos redzams, ka rūpnīcas teritorijā bija izcēlies ugunsgrēks. Arī Krasnodaras novada gubernators apstiprināja dronu triecienus pa rūpnīcas teritoriju.
Afipskas rūpnīca ir viena no lielākajām naftas pārstrādes rūpnīcām Krievijas dienvidos. Tur ik gadu pārstrādā aptuveni 6,25 miljonus tonnu jēlnaftas, kas ir apmēram 2 % no Krievijas naftas pārstrādes apjoma.
Ukrainas triecieni Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām dod arvien redzamāku rezultātu. Degvielas trūkums sasniedzis arī Maskavu, kur pie uzpildes stacijām veidojas garas rindas un vairākas kompānijas ierobežo benzīna pārdošanu.
Iepriekš Krievijas varasiestādes bija centušās galvaspilsētu no deficīta pasargāt, novirzot tai papildu degvielas piegādes. Taču nu Maskavā benzīnu nākas gaidīt vairākas stundas, bet citviet uzpildes stacijās degvielas nav vispār. Ierobežots arī daudzums, ko vienā reizē iespējams iegādāties.
Degvielas trūkumu Krievijā pēdējos mēnešos saasinājuši Ukrainas regulārie tālas darbības rādiusa dronu triecieni pa naftas pārstrādes rūpnīcām.
Kijiva šādi cenšas mazināt Krievijas spējas apgādāt un finansēt karu, un triecienu ekonomiskās sekas tagad arvien vairāk jūtamas arī galvaspilsētā. Lai kompensētu iztrūkumu, Krievija jau ierobežojusi degvielas eksportu un sākusi benzīnu ievest no ārvalstīm, kas ir neierasts solis vienai no pasaules lielākajām naftas ražotājvalstīm.
0:58
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Krievijai realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.
2025. gada ziemā Krievija uzsāka mērķtiecīgus triecienus pret Ukrainas energoinfrastruktūru, pašā ziemas spelgonī izraisot plašus elektrības, ūdens un apkures traucējumus valstī, tostarp galvaspilsētā Kijivā.
Savukārt Ukraina jau no 2025. gada rudens arvien aktīvāk ar tālas darbības droniem un raķetēm apšaudījusi dažādus militārus, kā arī ar naftas pārstrādi un tirdzniecību saistītus mērķus Krievijā un okupētajā Krimā. Tas Krievijā un Krimas pussalā izraisījis degvielas krīzi un lielas militārās apgādes problēmas.
