Valsts robežsardze atzina, ka elektroapgādes traucējumi diezgan būtiski ietekmējuši viņu darbu. Vairākās robežsardzes struktūrvienībās bija novērotas problēmas ar elektrību, kuru dēļ nodaļās daļēji vai pilnībā nebija pieejamas videonovērošanas kameras, nebija interneta un sakaru. Darbojās rācijas, bet ne mobilie vai pat stacionārie telefoni. Bet saziņai izmantoti arī “Starlink” satelītu sakari.
Tāpat uz vairākām stundām bija pārtraukta Terehovas robežkontroles punkta darbība, jo nestrādāja datubāzes un vairākas stundas nevarēja veikt robežpārbaudi. Elektroniskā rindas rezervācijas sistēmā nebija iespējams izsaukt transportlīdzekļus robežšķērsošanai. Novērotas arī problēmas ar ugunsdrošības signalizācijām.
Daudzviet sapostīta robežas infrastruktūra.
Kopumā konstatēti 124 robežas žoga bojājumi no kritušiem kokiem, bojātas septiņas tehnoloģiskās iekārtas un septiņas ēkas.
Vienlaikus robežsardze norādīja, ka tās objekti aprīkoti ar ģeneratoriem, ir pieejamas arī savas degvielas uzpildes stacijas, tāpēc robežsardze varēja turpināt savu darbu arī šajos apstākļos.
Robežsardze aizvadītās nedēļas nogalē novērsusi 74 cilvēku mēģinājumus nelikumīgi šķērsot Latvijas un Baltkrievijas valsts robežu.
Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) norādīja, ka aplēses par to, cik izmaksās bojājumu atjaunošana, vēl sekos:
“Šobrīd ir pārrunāts un ir doti uzdevumi robežsardzei kopā ar VUGD iespējami ātri novērst vētras postījumus, atjaunot infrastruktūru tur, kur tā ir bijusi bojāta, jo mūsu mērķis ir, lai visa šī infrastruktūra būtu darba spējīga.”
Vienlaikus ministrs sacīja, ka laikapstākļu dēļ mazinājušies centieni nelikumīgi šķērsot valsts robežu.
Ugunsdzēsējiem un mediķiem problēmas ar sakariem
VUGD Operatīvās vadības pārvaldes priekšnieks Kristaps Kolbergs apstiprināja, ka dienestam bijušas problēmas ar degvielas apgādi, – dažviet glābējiem nācās uzpildīt mašīnu bākas, pienesot degvielu kannās. Citviet nācās pārsēsties uzpildītajās mašīnās. Arī sakaru traucējumi radīja apgrūtinājumus dienesta darbā. Bet elektrības padevi nodrošināja ģeneratori, kas atrodas VUGD struktūrvienībās.
Glābēju pārstāvis kopumā pozitīvi vērtēja dienesta paveikto vētras laikā. Īpašus bojājumus VUGD infrastruktūra nav piedzīvojusi.
Arī NMPD vadītāja Liene Cipule norādīja uz līdzīgām problēmām:
“Ietekmes bija saistītas gan ar enerģijas padeves traucējumiem, gan ar sakaru traucējumiem, gan ar neizbraucami ceļiem, gan ar problēmām ārstniecības iestādēs, slimnīcās, jo mēs nevarējām visos gadījumos uz tuvāko slimnīcu vest pacientu, bija jāizvēlas citi ceļi. Protams, ka vētra mūsu darbu ietekmēja. Tomēr jāsaka, ka visi izsaukumi tika izpildīti un darbības nepārtrauktība tika nodrošināta.”
Atsevišķajos gadījumos arī NMPD brigādēm bija jāstrādā bez sakariem, sacīja Cipule. NMPD vadītāja stāstīja, ka tika bojāti divi operatīvie transportlīdzekļi, viens saimnieciskais, applūdušas atsevišķas telpas, bet nopietnu bojājumu infrastruktūrai nav.
KONTEKSTS:
Naktī uz 23. augustu Latviju skāra spēcīgākā vasaras vētra vismaz kopš 1966. gada, kad ir pilnvērtīgi novērojumi par vēja brāzmām Latvijas teritorijā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija.
Vētrā sabrūkot jaunbūvei, Jelgavā gājis bojā cilvēks. Tāpat vairāki cilvēki cietuši krītošu koku un zaru dēļ. Glābšanas darbos cietuši divi ugunsdzēsēji glābēji. Svētdienas rītā elektroapgāde bija traucēta aptuveni 277 000 mājsaimniecību, pavēstīja “Sadales tīkls”, norādot, ka plaši elektrības atslēgumi ir ne tikai sadales, bet arī pārvades jeb AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) elektrotīklā.
Daudzviet nedarbojās luksofori, bija slēgti veikali un degvielas uzpildes stacijas. Tāpat bija traucēti mobilie sakari.
Ļoti stipra vētra plosījās arī Lietuvā.
