Izmantojot mākslīgā intelekta rīkus, radīti 16 vīrusu genomi, kuri laboratorijā spēj reproducēties, taču tie nekādā veidā nav kaitīgi cilvēkiem.
Šajā konkrētajā piemērā Stenfordas pētnieki apmācījuši mākslīgā intelekta modeļus ar ģenētisko kodu no īstiem cilvēku un dzīvnieku vīrusiem. Pēc tam mākslīgais intelekts radījis jaunus ģenētiskos kodus tā saucamajiem bakteriofāgiem, kas spēj iekļūt tikai konkrētajā baktērijā. Testi tika veikti uz izplatītajām e.coli baktērijām jeb zarnu nūjiņām, un zinātnieki fiksēja, ka baktērijas tika iznīcinātas.
Šie bakteriofāgi var palīdzēt ārstēt infekcijas slimības un ne tikai.
Pētnieki to sauc par izrāvienu zinātnē, kas var atvērt jaunas durvis dažādu slimību ārstēšanā, jo mākslīgais intelekts izkāpj ārpus dabiskās bioloģijas rāmjiem un iekāpj sintētiskajā, mākslīgi radītajā bioloģijas pasaulē.
Protams, ja reiz ir iespējas kaut ko tādu radīt, tad to var izmantot arī kaitnieciskos nolūkos, brīdina pētnieki, uzsverot, ka tas ir drošības risks un to nepieciešams kontrolēt.
Jau iepriekš mākslīgā intelekta rīki lietoti, lai radītu jaunas antibiotikas. Arī tas cilvēcei ir ārkārtīgi svarīgi, jo baktērijām un vīrusiem ar laiku rodas tā saucamā antibiotiku rezistence, proti, vecās antibiotikas pret tiem vairs nav iedarbīgas, tāpēc nepieciešamas jaunas.
