Ieraugot postažu pēc vētras, muzeja darbiniecēm apskrējās dūša – trīs hektāru plašajā teritorijā krituši 15 koki. Par laimi pati muzeja ēka nav skarta.
“Šī mums ir dižā liepa no Raiņa laika, vienīgais koks, kas varētu būt no 19. gadsimta. Tas ir dižkoks, kuram ir nošķēlies viens zars, un vēl tur arī kāds būtu jāņem nost,” vētras postījumus atrādīja Raiņa muzeja “Jasmuiža” vadītāja Solvita Kleinarte.
Muzejā strādā piecas darbinieces. Jau nākamajā dienā pēc vētras viņas pašu spēkiem varējušas salasīt mazākus zarus, sagrābt, bet tad darbs apstājies.
“Lai visu lielo savāktu, kokus, lielos zarus sagabalotu un nogādātu līdz mūsu novietnei pie malkas šķūņa, noteikti ir vajadzīgi vīrieši ar zāģiem,” sacīja muzeja vadītāja.
Muzejs aicināja palīgā gan pašvaldību, gan izplatīja aicinājumu sociālajos tīklos. Vietvarā darbiniekiem palīgā doties aizliedza, jo bija jāstrādā citā objektā, bet muzejs pieder valstij. Vīri nolēma ziedot savu pusdienlaiku, lai varētu vismaz stundu palīdzēt.
Foto: Novadu Ziņas LTV Raiņa muzejs “Jasmuiža” Preiļu novadā
Tomēr ar to vien nav gana, vajadzīga nauda arboristiem.
Muzejs Kultūras ministrijai (KM) iesniedzis sākotnējo informāciju par postījumiem, lūdzot aptuveni 4000 eiro. Ministrijā norādīja – lūgumu ir daudz.
“Šī brīža ieskats ir tāds, ka seku novēršanai būs nepieciešami vairāk nekā 100 000 eiro Kultūras ministrijas padotības institūcijās, kas ir valsts kultūras institūcijas,” pastāstīja KM sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.
Nepieciešamo finansējumu ministrija plāno apkopot un lūgt valdībai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Memoriālo muzeju apvienības direktore Ināra Polmane sacīja, ka vētrā dažāda mēroga postījumus piedzīvojusi gandrīz puse jeb pieci no apvienības muzejiem.
Tikmēr Raiņa muzejs apmeklētājus turpina uzņemt, bet bīstamās parka vietas ir norobežotas. Darbinieces sola teritoriju sakopt jebkurā gadījumā — jautājums ir, cik ilgu laiku tas prasīs.
KONTEKSTS:
Naktī uz 23. augustu Latviju skāra spēcīgākā vasaras vētra vismaz kopš 1966. gada, kad ir pilnvērtīgi novērojumi par vēja brāzmām Latvijas teritorijā.
Vētrā sabrūkot jaunbūvei, Jelgavā gāja bojā cilvēks. Vairāki cilvēki cieta krītošu koku un zaru dēļ. Glābšanas darbos cieta divi ugunsdzēsēji glābēji.
Svētdienas rītā elektroapgāde bija traucēta aptuveni 277 000 mājsaimniecību, un elektrības dažādās Latvijas vietās nebija vairākas dienas. Daudzviet nedarbojās luksofori, bija slēgti veikali un degvielas uzpildes stacijas. Tāpat bija traucēti mobilie sakari. Elektroapgādi atjaunoja pakāpeniski.
Atbildīgie dienesti atzina, ka vētra sniegusi mācībstundu par lietām, kas uzlabojamas. Priekšlikumi jāizstrādā Krīzes vadības centram. Premjers Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”) atzina, ka vētras radītā krīze izgaismoja komunikācijas trūkumus starp atbildīgajiem dienestiem, bet prezidents Edgars Rinkēvičs atzīmēja, ka ir jāpilnveidot Krīzes vadības centra darbs.
Ļoti stipra vētra plosījās arī Lietuvā.
