ĪSUMĀ:
Vismaz 389 cilvēki gājuši bojā
Vismaz 389 cilvēki gājuši bojā, bet vēl vismaz 900 ir pazuduši bez vēsts Nepālas teritorijā, savukārt Ķīnas pārvaldītajā Tibetas autonomajā reģionā nonāvēti vismaz trīs, bet bez vēsts pazuduši 558 cilvēki. Pazudušo vidū ir simtiem ārvalstu tūristu.
Nepālā pašlaik nav ziņu par 179 Indijas, 65 ASV, 53 Ukrainas, 51 Malaizijas, 35 Austrālijas, 33 Lielbritānijas un 25 Kanādas pilsoņu likteni.
Nepālas armijas pārstāvis paziņojumā uzsvēris, ka vissmagāk skartajos rajonos tāda nozīmīga palīdzība kā pārtikas produkti un teltis tiek nomestas no helikoptera. Starptautiskā Sarkanā Krusta pārstāvis Deivids Fišers šorīt intervijā raidsabiedrībai BBC situāciju raksturojis kā ekstremālu.
Organizācijai jau tagad ir skaidrs, ka ir nepieciešams daudz vairāk palīdzības, nekā tā tiek sniegta patlaban.
“Dažās Nepālas daļās tika ziņots par astoņu līdz desmit metru augstiem viļņiem. Tie šķērsoja ļoti šauru kanjonu Nepālas ziemeļos pie robežas ar Ķīnu, no kura ir ļoti sarežģīti izkļūt. Diemžēl daudziem neizdevās izglābties. Nepālas Sarkanā Krusta brīvprātīgie atrada līķus pat Čatvanā Nepālas dienvidos. [..] Ainas ir šausminošas, īpaši ziemeļos un Rasuvas rajonā, kurus [plūdi] skāra pirmie. [..] Ir noslaucīti veseli ciemi, tirdzniecības vietas. Tas ir svarīgs tirdzniecības ceļš ar Ķīnu. Ir pazudis liels skaits kravas auto un vadītāju,” sacīja Fišers.
Bez vēsts pazudušo tuvinieki pulcējas pie dažādām vietām, kā slimnīcām un armijas kazarmām, lai uzzinātu vairāk par pazudušo cilbēku likteni. Subina Tamanga ir ļoti nobažījusies par savu bērnu tēva dzīvību:
“Es vēlos, lai mans vīrs atgriežas pie manis drošībā kā viens vesels. Es neko citu nevēlos. Mūsu pēdējā sarunā pusastoņos viņš teica, ka bērniem sūta divus kilogramus valriekstu un divus kilogramus šokolādes. Viņš arī nosūtīja ātri pagatavojamās nūdeles un solīja, ka drīz ieradīsies, taču viņš neatnāca.”
Simtiem bez vēsts pazudušo vidū ir arī svētceļnieki no dažādām pasaules valstīm. Daudziem budistiem un hinduistiem par svētvietu kalpo Tibetā esošais Kailaša kalns. Kā norāda aģentūra “Reuters”, augustā ir vieni no pateicīgākajiem laika apstākļiem un piekļuves maršrutiem Tibetas kalnos.
Pazudušo vidū arī ceļotāji no Latvijas
Latvijas Radio arī sazinājās ar kādu Nepālā esošu latviešu ceļotāju ģimenes draugu Viesturu Kuļikovski, kurš ir saziņā ar tuviniekiem, un pēc viņa rīcībā esošas informācijas
uz Nepālu bija devusies vairāk nekā 30 Latvijas valstspiederīgo ceļotāju grupa. Ar nevienu no viņiem pagaidām nav iespējams sazināties.
Vienai grupai ceļojumu organizēja jogas un vēdisko zināšanu studija “Yantra.lv. Milzīgais ledāja nogruvums un tam sekojošais zemes nogruvums Nepālas un Ķīnas pierobežā notika vakar no rīta pēc vietējā laika, un, kā stāsta šo tuvinieku ģimenes draugs, šie ceļotāji bija devušies pārgājienā uz Kailaša kalnu Tibetas kalnienē, un pēdējā pieejamā ceļotāju ģeolokācija ir pie Nepālas–Ķīnas robežpunkta.
“Tur ar vairākiem no grupas bija radinieki sazinājušies vēl. Tas bija jau aizvakar vakarā, un jā, ka viss ir kārtībā, viss ir pēc plāna un viņi atrodas pēdējā viesnīcā Kerungas pilsētā vai ciematā Tibetā, no kura viņiem bija jādodas uz leju, uz robežšķērsošanas punktu, lai nonāktu atpakaļ Nepālā un tad tālāk jau uz Katmandu. Un pēc tam… Mūsu draugu meita ieguva ģeolokācijas datus jau šorīt, un tie pēdējie ģeolokācijas dati bija tieši no šī robežpunkta, apmēram ap to laiku, kad tie mežonīgie plūdi nāca lejā,” stāsta Kuļikovskis.
“Yantras” tūristu grupas radinieku apkopotie dati liecina, ka kopējais braucēju skaits bija 37 cilvēki, ieskaitot nepilsoņus un tos, kurus neielaida Ķīnā. Pašu ceļotāju “WhatsApp” grupā ir reģistrēti 39 dalībnieki, taču tajā var būt arī cilvēki, kuri nemaz nebrauca. Savukārt apdrošināšanas sarakstos ir 33 personas. Neviens no dalībniekiem nebija reģistrējies Latvijas Ārlietu ministrijas Konsulārajā reģistrā.
Cik cilvēku šķērsoja robežu no Nepālas uz Tibetu, radiniekiem nav apstiprinātu datu. “Yantras” grupā nav tikai Latvijas valsts piederīgie. Arī cilvēki no Lietuvas un Igaunijas. Zināms, ka 26. augusta rītā dalībnieki, kuri atradās Tibetā, izbrauca no viesnīcas un devās robežas virzienā. Bet ne visa 37 cilvēku grupa, jo daļu Ķīnā neielaida un viņi palika Katmandu. Apstiprinātu ziņu par “Yantras” tūristu grupas atrašanās vietu, evakuāciju vai stāvokli pagaidām nav.
Viesturs joprojām cer, ka viņa draugiem tomēr izdevies laikus no plūdiem patvērties drošā vietā:
“Vienkārši sakaru tiešām tur nav, to arī mūsu biedriem no šīs grupas apstiprināja no Ķīnas vēstniecības puses, ka sakari nav nekādi, tā ka tikai glābējiem esot kādi satelītu sakari. Attiecīgi tā ir mūsu lielā cerība, ka varbūt ar viņiem viss ir kārtībā, vienkārši nav iespējas nekādi sazināties. Tā tas šobrīd ir iespējams.”
Šobrīd esot izveidots arī radinieku un draugu “WhatsApp” čats, kurā tuvinieki vāc datus par pazudušajiem.
“Visi dati vēl pavisam nav savākti, bet, tikko būs, tā nosūtīsim uz Ārlietu ministriju. Jā, viņi bija pie robežpunkta plūdu brīdī. Tur nav pilnībā nekādu mobilo sakaru un nekā tamlīdzīga. Protams, mēs visi ceram, ka nav noticis sliktākais, bet sakaru ar viņiem nav.”
Ārlietu ministrijā norāda, ka problēmas šobrīd rada tas, ka ceļotāju grupas nav iepriekš reģistrējušās Konsulārajā reģistrā
un līdz ar to šobrīd iestādes nevar pateikt ne konkrētu tūristu skaitu, kas atrodas Nepālā, ne arī zina plānotos ceļojuma maršrutus.
Latvijas goda konsuls Nepālā šobrīd cenšas noskaidrot šo cilvēku atrašanās vietu. Tikmēr tuvinieki esot saziņā arī ar Indijas vēstniecību.
Ārlietu ministrija aicina ziņot par pazudušajiem
Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) tikmēr informē, ka trešdien vakarā uz ĀM Konsulārā departamenta diennakts dežuranta ārkārtējās situācijās ārvalstīs tālruni sāka pienākt zvani no tuviniekiem, kas nevar sazināties ar saviem ģimenes locekļiem un draugiem, kuri šobrīd atrodas Nepālā.
Tuvinieki ministrijai līdz šim jau ziņojuši par vismaz 25 Latvijas ceļotājiem no divām grupām, ar kuriem nav iespējams sazināties. Ministrijā norādīja, ka no dažādiem avotiem veidotais kopējais saraksts ir palielinājies līdz aptuveni 40 cilvēkiem.
Ņemot vērā to, ka grupas nav reģistrējušās Konsulārajā reģistrā, šobrīd ĀM nevar pateikt ne konkrētu tūristu skaitu, kas atrodas Nepālā, ne viņu plānotos ceļojuma maršrutus.
Konsulārais departaments un Latvijas goda konsuls Nepālā šobrīd dara visu iespējamo, lai noskaidrotu Latvijas ceļotāju atrašanās vietu.
“Par tuviniekiem, kas vēl ar mums nav sazinājušies: ja jums ir kāda informācija, kaut vai informācijas druskas, kur šie cilvēki varētu būt bijuši, kāds ir pēdējais pieturas punkts, kādas viesnīcas,
lūdzam mums ziņot, jo tas daudz palīdz goda konsulam, sazinoties ar iestādēm, norādīt šīs vietas. Tātad var zvanīt uz mūsu konsulārās palīdzības ārkārtējās situācijās ārvalstīs tālruni +371 26337711,” aicina Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktore Edīte Medne.
Tāpat var rakstīt e-pastu uz palidziba@mfa.gov.lv.
Ārkārtas dienesti turpina apsekot katastrofas skartos rajonus
Nepālā ārkārtas dienesti ar helikopteriem apseko katastrofas skartos rajonus cerībā atrast kādus izdzīvojušos. Amatpersonas ir brīdinājušas, ka bojāgājušo skaits varētu strauji pieaugt. Arī Ķīnas teritorijā notiek glābšanas un meklēšanas darbi.
Nepālas armijas pārstāvis žurnālistiem paziņojis, ka glābšanas darbos iesaistīti vairāk nekā 5000 karavīru un policistu.
Situācijas nopietnību raksturo tas, ka vissmagāk skartajos rajonos nepieciešamā palīdzība – teltis, pārtika un cita neatliekamā palīdzība – tiek nomesta no helikopteriem. Jau patlaban aktīvi palīdzību nodrošina Indija.
Starptautiskā Sarkanā Krusta pārstāvis Deivids Fišers raidsabiedrībai BBC šorīt paziņojis, ka plūdu skartajos Nepālas reģionos situācija joprojām ir ekstremāla. Organizācijai jau tagad ir skaidrs, ka ir nepieciešams daudz vairāk palīdzības, nekā tā tiek sniegta patlaban. Fišers intervijā uzsver, ka plūdos iznīcināti ir veseli ciemi.
Publicētajos videoierakstos ir redzams, ka milzīga ūdens un dubļu masa plūda lejā no kalniem, aizslaukot savā ceļā esošās ēkas, tiltus, ceļus un cilvēkus.
ASV Ģeoloģijas dienests uzskata, ka spēcīgos plūdus un zemes nogruvumus izraisīja vairākus simtus metru liela ledāja sabrukums.
Plūdus izraisījis ledāja nogruvums
Šobrīd vienprātība ir par to, ka plūdus ir raisījis ledāja nogruvums, taču vērtējumi par tā cēloņiem atšķiras.
Nepālas amatpersonas pieļāvušas, ka nogruvumu varēja izraisīt zemestrīce. ASV Ģeoloģijas dienests skaidro, ka patiesībā šie grūdieni bijuši brūkoša ledus un iežu izraisīta seismiskā enerģija.
Vairāki eksperti norāda uz lavīnas lielo ātrumu kā apstākli, kas veicināja katastrofu. Viņu vidū arī Katmandu Universitātes profesors Ridžans Bhakta Kajasta šorīt intervijā britu telekanālam “Sky News”:
“Virsmas topogrāfija ir ļoti stāva. Ātrums bija liels. Tāpēc arī lejup pa straumi bija lieli plūdi. Tas, kas tiktāl ir apstiprināts, arī pamatojoties uz satelītuzņēmumiem, ka no augšas bija liela ledāja lavīna. Es domāju, galvenais iemesls ir straujais gaisa temperatūras pieaugums. Kad palielinās temperatūra, tad ledus kusīs straujāk. Tas virsotnē var sagraut ledāju pa straumei. Un tas vakardienas plūdos arī notika.”
Kalgari Universitātes asociētais profesors Dens Šugars, analizējot satelītuzņēmumus, secinājis, ka diennakti pirms katastrofas ļoti strauji izkusa liels sniega daudzums.
Komentārā aģentūrai “Reuters” eksperts skaidro – “vakar daļu ledāju ielejā klāja sniegs, šodien lielākoties tas ir pliks ledus. Citiem vārdiem, visticamāk, bija silts laiks”.
Nevar izslēgt, ka reģionam draud vēl viena katastrofa. Ķīnas valsts televīzija, atsaucoties uz atbildīgo iestāžu ziņām, vēsta, ka riskus rada aizsprosta ezers Kironas apriņķī, kas atrodas uz ziemeļiem no plūdu skartā reģiona. Tajā jau esot uzkrājušies divi miljoni kubikmetru ūdens, un tas pārplūst.
Arī Nepālas katastrofu pārvaldības aģentūra paziņojusi, ka jaunu plūdu draudus rada nelaimes zonā esoša ūdenskrātuve, kas izveidojusies upes gultnē un kurā ceļas ūdens līmenis. Vietējie iedzīvotāji aicināti doties prom no minētās upes krastiem.
Pirms vairākiem gadiem ANO paziņoja, ka pēdējo trīs desmitgažu laikā Nepālas kalni zaudējuši teju trešdaļu ledus.
