Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) uzskata, ka Latvijas Sabiedriskais medijs (LSM) nav nodrošinājis pietiekamu un operatīvu informāciju iedzīvotājiem par vētras sekām un to likvidēšanu, kas būtu bijis atbilstošs situācijai, kad elektrības un elektronisko sakaru zuduma dēļ valstī ievērojamam skaitam iedzīvotāju radio FM apraidē bija vienīgais aktuālās informācijas avots. Nepietiekama sabiedrības informēšana no LSM puses radās redakcionālu lēmumu rezultātā, kas nav LSM valdes tiešā atbildība.
SEPLP ieskatā valde nedēļas nogalē rīkojās operatīvi un savas kompetences ietvaros, pēc vētras postījumiem visā Latvijas teritorijā no savas puses nodrošinot pakalpojumu pieejamības nepārtrauktību, kā arī operatīvi koordinējot atbildīgo struktūrvienību darbību un mudinot viņus apzināties situācijas faktiskos apmērus. Tāpēc SEPLP neredz pamatu atsaukt LSM valdi vai kādu no valdes locekļiem, vai priekšsēdētāju.
Padome tikšanās laikā uzdeva līdz 1. decembrim pārskatīt dažādus LSM iekšējos normatīvos aktus, tostarp arī amatu aprakstus, lai nodrošinātu, ka šādas kļūdas tiek novērstas. Savukārt amatpersonu atbildība jāizvērtē līdz 15. oktobrim.
“Lēmumā redzams, ka faktiski valde jau to ir sākusi darīt. Pieprasīti paskaidrojumi no Uģa Lībieša, Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītāja, arī no Ineses Matjušonokas, Latvijas Radio 1 direktores, arī no Anitas Braunas, galvenās redaktores. Arī no Janas Semjonovas – Latvijas Televīzijas programmu direktores – tiks pieprasīts, kad viņa būs atpakaļ no atvaļinājuma,” sacīja SEPLP vadītāja Sanita Upleja-Jegermane.
Tālāk līdz nākamā gada 31. martam uzdots sagatavot priekšlikumus iespējamām strukturālām un darba organizācijas izmaiņām, lai spētu nodrošināt kvalitatīvu informatīvo un analītisko saturu sabiedriskā pasūtījuma ietvaros.
“Tas nozīmē, ka, ņemot vērā šīs mācības – nebija sadarbība savā starpā –, šī situācija ir nepieļaujama, un tas ir jāpārskata un valdei jāpiedāvā, kā varētu strādāt citādāk, lai varētu labāk izmantot resursus šādās situācijās,” norādīja Upleja-Jegermane.
Papildus LSM valdei ir jāpārskata un jāaktualizē minētie dokumenti, lai situācijā, kad uzņēmuma fiziskā infrastruktūra un personāla darbība ir nodrošināta, bet sakaru zuduma dēļ ievērojamai daļai valsts iedzīvotāju vienīgais informācijas avots ir radio FM apraidē, ir iespēja operatīvi starp ziņu dienestiem pārdalīt resursus, kā rezultātā informatīvs saturs sabiedriskā pasūtījuma ietvaros tiktu maksimālā apjomā sniegts tieši radio programmās.
Lēmumā noteikts, ka LSM gatavība šādām situācijām ir jāpārbauda mācībās. 1. decembris šiem uzdevumiem noteikts saistībā ar sabiedriskā pasūtījuma izstrādi, jo līdz šim datumam LSM valdei jāsniedz priekšlikumi sabiedriskā pasūtījuma plānam nākamajam gadam.
SEPLP vienlaikus uzsver, ka LSM darbinieki ir rīkojušies atbildīgi un pašaizliedzīgi, piedāvājot sabiedrībai informāciju par vētras postījumiem un seku novēršanu, tai skaitā mainot Latvijas Radio 1 programmas “Labrīt” tematisko tvērumu, Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta speciālizlaidumu interneta portālā LSM.lv, kā arī nodrošinot ziņu speciālizlaidumus pēcpusdienā. Tajā pašā laikā nevar noliegt, ka 23. augusts bija gadījums, kad bija resursi jāapvieno un jāsadarbojas, kā arī būtu sagaidāma plašāka žurnālistu un producentu pašiniciatīva un situācijas nopietnības apzināšanās jau agrā rīta agrumā.
Par Latvijas Sabiedriskā medija lomu un darbību paaugstināta apdraudējuma un civilās aizsardzības krīžu situācijās nākamnedēļ, 2. septembrī, ir sasaukta Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde.
KONTEKSTS:
LSM atzīst, ka radio ziņu segums sabiedrības informēšanā vētras radītās krīzes situācijā nebija apmierinošs. Tādēļ Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājs Uģis Lībietis nolēmis atkāpties no amata.
LSM valdes locekle programmu un pakalpojumu attīstības jautājumos Ieva Aile atzina kļūdas gan rīcības koordinēšanā, gan lēmumu pieņemšanas ātrumā par veicamajām izmaiņām Latvijas Radio 1 programmas veidošanā.
