Pēc pēdējo dienu notikumiem ģeneratora skaņa ir patīkama. Tā nozīmē, ka elektroapgādes pārrāvuma laikā svarīgākās iestādes darbu var turpināt. Madonas novadā ar rezerves elektroapgādi prioritāri nodrošināti ūdenssaimniecības objekti, veselības un ilgstošas sociālās aprūpes iestādes. Pārvietojami ģeneratori ir arī pagastu apvienībās, vidēji divi katrā, taču pašvaldība atzīst – ar pašreizējo rezervi ilgstošā ziemas krīzē būtu ļoti sarežģīti.
“Šobrīd ir sagatavota iepirkuma dokumentācija aptuveni uz 80 ģeneratoriem, kur būs jaudas gan no tādiem nelieliem, pārvietojamiem 6,5 kilovatu ģeneratoriem līdz pat 200 kilovatu ģeneratoriem,” stāstīja Madonas domes priekšsēdētāja vietnieks Māris Justs (“Latvijas attīstībai”/”Izaugsme”). Viņš gan piebilda, ka problēma varētu būt degvielas nepietiekamība.
Foto: Miks Kuncevičs Gulbenes novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Babris
Gulbenes novadā pašvaldības rīcībā pašlaik ir 21 ģenerators, bet vēl 10 plānots iegādāties patvertņu aprīkošanai. Papildu risinājums elektroapgādes pārrāvuma gadījumā ir saules paneļi, kas uzstādīti vairākos pašvaldības objektos. Vietvarā demonstrēja arī savu līdz šim jaudīgāko ģeneratoru ar 100 kilovatiem.
“Tie, kas saprot, kas ir 100 kilovati, tas ir ļoti daudz. Šis var nodrošināt lielas ēkas funkcionalitāti — gan apgaismojumu, gan dažādu iestāžu funkcionalitāti, kur tas vairāk ir vajadzīgs. Mēs to ikdienā arī darbinām, lai viņš visu laiku tiktu darbināts, lai tas neiestāvas un arī lai cilvēki mācētu ar to apieties,” klāstīja Gulbenes novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Babris (Zaļo un Zemnieku savienība).
Valmieras novadā norādīja, ka kritiskā infrastruktūra esot nodrošināta, bet jaunu ģeneratoru iegādei līdzekļi budžetā tiek paredzēti katru gadu. Valmierā paredzēts, ka nepieciešamības gadījumā par atbalsta punktiem varētu kļūt pašvaldības iestādes, ja būtu piedzīvota līdzīga vētra kā citviet.
Foto: Miks Kuncevičs Valmieras novada domes priekšsēdētāja vietnieks Ričards Gailums
“[Būtu] kultūras centrus, kultūras namus, klientu apmeklētāju punktus sākuši darbināt, lai cilvēkiem būtu iespēja uzlādēt savas elektroierīces, saņemt arī informāciju,” klāstīja Valmieras novada domes priekšsēdētāja vietnieks Ričards Gailums (“Valmierai un Vidzemei”).
Tāpat pašvaldībās uzsver, ka nākotnē nepieciešams biežāk rīkot praktiskās mācības.
Madonas novada pārstāvis Justs rosināja izspēlēt praktiski ģeneratora ieslēgšanos un darbības nodrošināšanu. “Kamēr uz vietas nav, kamēr mēs tikai dzirdam attālināti, ka kādam ir kaut kādas problēmas, to tā neizjūt,” viņš sacīja.
Gailums pieļāva, ka valsts varētu palīdzēt pašvaldībām iegādāties ģeneratorus. “Tāpat kā valsts palīdzības programmas saules paneļu uzstādīšanai, elektroauto iegādei. Un kāpēc ne arī ģeneratoriem?” viņš rosināja.
Atšķiras arī ģeneratoru pārbaudes kārtība – vienās pašvaldībās tos iedarbina un pārbauda ik pēc pāris mēnešiem, citās padziļinātu pārbaudi veic tikai reizi gadā.
KONTEKSTS:
Naktī uz 23. augustu Latviju skāra spēcīgākā vasaras vētra vismaz kopš 1966. gada, kad ir pilnvērtīgi novērojumi par vēja brāzmām Latvijas teritorijā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija.
Vētrā sabrūkot jaunbūvei, Jelgavā gājis bojā cilvēks. Tāpat vairāki cilvēki cietuši krītošu koku un zaru dēļ. Glābšanas darbos cietuši divi ugunsdzēsēji glābēji. Svētdienas rītā elektroapgāde bija traucēta aptuveni 277 000 mājsaimniecību, pavēstīja “Sadales tīkls”, norādot, ka plaši elektrības atslēgumi ir ne tikai sadales, bet arī pārvades jeb AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) elektrotīklā.
Daudzviet nedarbojās luksofori, bija slēgti veikali un degvielas uzpildes stacijas. Tāpat bija traucēti mobilie sakari.
