ĪSUMĀ:
Auto kolonnas Maskavā
Retklifa brauciens uz Maskavu notika 25. augustā un iepriekš nebija publiski izziņots. Par CIP direktora atrašanos Krievijā liecināja ASV militārās transportlidmašīnas C-17 lidojums no Rīgas uz Maskavu, kā arī diplomātiskās kolonnas pārvietošanās Krievijas galvaspilsētā.
Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs trešdien apstiprināja, ka Retklifs Maskavā ticies ar Krievijas izlūkdienestu pārstāvjiem, bet ne ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, taču Putins par sarunām esot nekavējoties informēts.
Vizīte pievērsa plašu starptautisku uzmanību, jo tas bija pirmais CIP vadītāja brauciens uz Maskavu kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā.
Brīdinājums par NATO
“The Wall Street Journal”, atsaucoties uz avotiem, vēsta, ka viens no Retklifa brauciena galvenajiem mērķiem bijis brīdināt Maskavu neuzbrukt NATO dalībvalstīm. ASV izlūkdienestu vērtējumi liecinot, ka Krievija varētu apsvērt ierobežotu akciju pret kādu alianses dalībvalsti, lai pārbaudītu NATO vienotību un ASV prezidenta gatavību aizstāvēt sabiedrotos.
Savukārt izdevums “Politico”, atsaucoties uz diviem avotiem, kas pārzina situāciju, ziņo, ka Retklifs īpaši brīdinājis Krievijas amatpersonas par eskalāciju pret NATO dalībvalstīm Baltijas reģionā – Igauniju, Latviju un Lietuvu.
Runa varētu būt ne tikai par tradicionālu militāru uzbrukumu.
ASV izlūkošanas informācija liecina, ka Krievija potenciāli varētu izmantot kiberuzbrukumus, sabotāžu, citas hibrīdas operācijas vai pat ierobežotu militāru iebrukumu, kas būtu pietiekami nopietns, lai pārbaudītu NATO reakciju, bet vienlaikus nebūtu vērsts uz plaša mēroga karu ar aliansi.
Šādas bažas ASV pusē pastiprinājuši vairāki pēdējā laika incidenti Eiropā, tostarp Krievijai piedēvētas sabotāžas un kiberoperācijas, kā arī incidenti NATO austrumu flangā.
Rinkēvičs: tieša Krievijas iebrukuma risks pašlaik ir zems
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir paudis, ka militārā apdraudējuma novērtējums nav mainījies un tieša Krievijas iebrukuma risks pašlaik ir zems.
Vienlaikus joprojām iespējamas sabotāžas, kiberuzbrukumi un citas hibrīdoperācijas, ar kurām Latvija un citas NATO un Eiropas Savienības valstis saskaras regulāri.
Iekšlietu dienesti, Nacionālie bruņotie spēki un NATO sabiedrotie veic pasākumus šo apdraudējumu novēršanai. Prezidents arī augstu vērtē sabiedroto, tostarp ASV, politiskos, diplomātiskos un militāros centienus stiprināt reģiona drošību.
Runājot par CIP direktora vizīti, Rinkēvičs uzsvēris, ka Latvijai ar ASV ir cieša sadarbība gan informācijas apmaiņā un savstarpējās konsultācijās, gan nepieciešamības gadījumā arī loģistikas nodrošināšanā, un šis bijis viens no šādiem gadījumiem. Plašākus komentārus par vizīti Latvijas amatpersonas nesniegs, jo par tās mērķi un saturu informēs ASV puse tādā apjomā, kādu pati uzskatīs par iespējamu.
“Mums ir ļoti laba un cieša sadarbība ar mūsu amerikāņu sabiedrotajiem gan informācijas apmaiņā, gan savstarpējās konsultācijās, gan loģistikas atbalstā, ja tas ir nepieciešams. Šis bija tas gadījums,” vēsta Rinkēvičs.
Arī premjers Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”) apgalvo, ka šobrīd Latvijas iedzīvotājiem satraukumam nav pamata.
Nacionālo bruņoto spēku komandieris Kaspars Pudāns uzsver, ka Krievijai patlaban nav militāru spēju plašam iebrukumam NATO, turklāt Latvija tikšot aizsargāta, jo Latvijā atrodas NATO sabiedrotie.
Arī Lietuva un Igaunija neceļ trauksmi par CIP vizīti
Arī Lietuvā un Igaunijā norāda – draudu līmenis valstī nav mainījies. CIP direktora vizīti kaimiņvalstīs neuztver par kaut ko ārkārtēju, ņemot vērā, ka saziņa starp ASV un Krievijas pārstāvjiem notiek regulāri. Lietuvā norāda, ka fakts, ka tik augsta amerikāņu amatpersona dodas brīdināt Krieviju, ir laba zīme, jo liecina, ka ASV joprojām rūp mūsu reģiona drošība.
Kaimiņvalstu politiķi par vizīti esot bijuši informēti – domājams, arī par to, ka saruna skars Baltiju – un trauksmi tādēļ par to neceļ. Viņi atzīst, ka provokāciju draudi no Krievijas ir reāli, bet par tiem runāts jau ilgāku laiku.
“Varu apstiprināt, ka esam nepārtrauktā kontaktā ar mūsu partneriem un varu apstiprināt, ka balstoties uz mūsu izlūkinformāciju, draudu līmenis Igaunijā vai Baltijas valstīs nav mainījies. Tas nozīmē, ka Krievija pilnībā apzinās NATO spējas tikt galā ar Krieviju,” pauž Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals.
Lietuvas parlamenta ārlietu komisijas vadītājs uzskata – tas, ka tik augsta amatpersona dodas brīdināt Krieviju, ir laba zīme, jo ir skaidrs signāls, ka ASV fokuss no mūsu reģiona nav zudis.
“Mums nav precīzas informācijas par to, kas vizītē tika pārrunāts, bet protams, spekulācijām ir kaut kāda daļa patiesības. Es domāju, ka pirmām kārtām, ir laba zīme, ka šādas aģentūras vadītājs lido uz Maskavu, lai par kaut ko brīdinātu,” uzskata Lietuvas Seima Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Remigijs Motuzs. “Es domāju, ka tika runāts arī par Ukrainu, bet tādā kontekstā, kas skar arī mūs, par NATO iesaisti karā un uzbrukumiem, kiberuzbrukumiem, ko Krievija varētu plānot pret Baltijas valstīm, infrastruktūru un tā tālāk.”
Lietuvā opozīcijā esošās konservatīvās partijas līderis norāda – iespējams, saruna notikusi nevis par tūlītējiem draudiem, bet par to, kas var notikt tuvāko gadu laikā. Arī “Wall Street Journal” raksta, ka ASV izlūkiem informācija bijusi par iespējama ierobežota mēroga ofensīvu tālākā nākotnē.
“Pagaidām ir tikai interpretācijas. Es droši varu teikt, ka šādas vizītes nenotiek bez iemesla, tur ir iesaistīti nopietni jautājumi,” uzskata Lietuvas opozīcijas politiķis Laurīns Kašcūns. “Sabotāžas vai viltus karoga scenāriji nekur nepazūd, mēs par to runājam jau visu vasaru. Bet es pieļauju, ka ne tādēļ CIP vadītājs lidoja uz Maskavu. Viņi iespējams pārrunāja ilgāka termiņa scenāriju – ne kaut ko, kas notiek tagad, bet kas varētu notikt nākamos gadus. Par konvencionāliem draudiem no Krievijas.”
Tikmēr Seima nacionālās drošības un aizsardzības komisijas vadītājs Rimants Sinkevičs izsaka viedokli, ka, neraugoties uz sākotnējo šķietamo slepenību, CIP tomēr vēlējies, lai publika par vizīti uzzinātu, tāpēc lidojums noticis caur Rīgu.
Ārpolitikas pētnieki: CIP rīcībā varētu būt informācija par Krievijas plāniem Baltijā
Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja, ka no Latvijas perspektīvas šī nav rutīnas vizīte.
“Skaidrs, ka CIP direktoram nevajadzēja lidot tik atklātā veidā. Viņš varēja lidot neuzkrītošāk, ar mazāku lidaparātu, kā Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners ir lidojuši uz Krieviju,” sacīja Andžāns.
Viņš uzsvēra: “ASV skaidri vēlējās, lai var redzēt, ka CIP direktors ierodas Maskavā caur Rīgu, tātad acīmredzot šeit ir kāda saikne.”
“Ja par Baltijas valstīm ir spriests, tad CIP rīcībā ir ticama informācija par Krievijas iespējamu uzbrukumu Baltijas valstīm vai kādām mazākām provokācijām,” norādīja pētnieks.
Vienlaikus, viņa ieskatā, brīdinājums Krieviju ir sasniedzis, tomēr “Krievija nav gluži parasta valsts, jāņem vērā, ka pretinieku nekad nevar novērtēt par zemu. Tai pašā laikā jāsaprot, ka Krievija var būt agresīva tad, kad tā ir vāja. Redzam Ukrainā, ka tā ir vāja, bet tai ir spējas”.
Arī Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Sandis Šrāders Latvijas Radio raidījumā “Labrīt” sacīja: “Ja šī vizīte būtu bijusi ļoti slepena, viņš [CIP direktors Džons Retklifs] nekad nebūtu piestājis Rīgā.”
“ASV varētu veikt tiešu lidojumu uz Maskavu, ja nebūtu nodomu koordinēt šos jautājumus ar Baltijas valstīm,” pauda Šrāders.
Vienlaikus Šrāders sacīja, ka Krievija ir bijis drauds Baltijas valstīm visu laiku, tostarp “Krievija attīstījusi militārās bāzes arī tuvu Baltijas robežām”.
Šrāders arī uzskata, ka ASV ar šo vizīti apliecina gatavību ievērot NATO kolektīvās aizsardzības principus un aizstāvēt Baltijas valstis iespējamas Krievijas agresijas gadījumā.
Šrādera ieskatā – ASV raugās un dara visu, lai signalizētu par iespējamu atturēšanu Krievijas militārajiem draudiem.
“ASV ļoti skaidri signalizē gan Krievijai, gan Eiropai, ka ASV netaisās pamest mūs, ka tās vienmēr respektēs NATO 5. pantu. Ka mums jādara tas, ko esam iesākuši – jāstiprina iekšējā drošība,” pauda Šrāders.
“Publiski mēs redzam, ka Krievija kļūst arvien vairāk izmisusi militāri, ekonomiski, un arī spiediens un iespējamība, ka notiks ļoti plaša rekrutēšana un masu iesaukšana Krievijas armijā, varētu novest pie tā, ka Krievija censtos un varētu mēģināt eskalēt militārās darbības pret vājākajiem NATO locekļiem, kas ir Baltijas valstis,” spriež Šrāders.
“Tad Amerikas Savienotās Valstis skaidri signalizē, ka tās joprojām pieturas pie NATO kolektīvās drošības principiem, un arī brīdina Krieviju par to, ja gadījumā tiks veiktas kādas militārās darbības pret Baltijas valstīm, tad Amerikas Savienotās Valstis godinātu to, ko amerikāņi ir darījuši, ka tie respektētu NATO 5. pantu un nāktu palīgā mums, ja gadījumā šāda militārā darbība notiktu no Krievijas puses.”
Sārts: Latvijai jābūt gatavai dažādiem scenārijiem
NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts par pozitīvu signālu uzskata jau pašu faktu, ka ASV un Krievija sazinās. CIP direktora iesaiste, viņaprāt, liecina, ka sarunas, visticamāk, bijušas par drošības jautājumiem, tostarp Eiropas drošību un Irānu.
Ja neoficiālā informācija par Maskavā izteikto brīdinājumu ir patiesa, Sārta vērtējumā, tas drīzāk attiecies nevis uz iespējamu pilna mēroga iebrukumu Baltijā, bet gan uz Krievijas hibrīddarbību eskalāciju – sabotāžu, provokācijām, kiberuzbrukumiem vai dronu incidentiem. Šāds apdraudējums nav nekas jauns, tāpēc Latvijai jāturpina tam gatavoties.
“Es paļautos uz to, ko dienesti ir teikuši, ka, jā, hibrīduzbrukumu iespēja ir palielinājusies. Mēs redzam, ka mēģina atrunāt no šādu situāciju eskalācijas, ja tā ir taisnība, [ko vēsta neoficiālie avoti].
Bet būtībā – kas jādara? Nekas nav mainījies. Veidojam savas pretdronu spējas, kiberspējas. Visas lietas, ko mēs zinām, mums būtu jāuzlabo un strauji, un attiecīgi arī jāveido maksimāli visas puses.
Un, protams, pašiem cilvēkiem [jāstiprina savas spējas]. Nu jā, mēs vētrā paskatījāmies, kas ir tās svarīgas lietas, kam jābūt, lai mēs varētu turpināt normāli funkcionēt arī pie kaut kādām krīzēm.”
Saistībā ar šo notikumu nereti tiek atgādināta arī 2021. gada novembra vizīte, kad toreizējais CIP direktors Viljams Bērnss devās uz Maskavu, lai brīdinātu Krievijas vadību par iespējamā iebrukuma Ukrainā sekām. Aptuveni trīs mēnešus vēlāk Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.
Tomēr Sārts uzsver, ka tāds uzbrukums, kādu Krievija īstenoja 2022. gada februārī, Baltijas valstīm pašlaik nav iespējams. Apdraudējums gan var izpausties kā sabotāža vai terorakti, tādējādi pārbaudot, kā un cik plaši uz tiem reaģētu NATO.
Tramps mazina Retklifa vizītes nozīmi
Tramps trešdien publiski noraidīja pieņēmumu, ka Retklifs uz Maskavu būtu devies, lai brīdinātu Krieviju par iespējamu NATO testēšanu vai apspriestu jaunas sankcijas pret Irānu.
ASV prezidents Retklifa vizīti nodēvēja par “daļēji rutīnas” braucienu un sacīja, ka viņš cer, ka tā rezultātā varētu rasties progress centienos izbeigt Krievijas karu Ukrainā. Vienlaikus Tramps atstāja atvērtu iespēju, ka no vizītes varētu izrietēt kāds rezultāts.
“Tas bija daļēji ikdienišķs brauciens. Es nevēlos sarūgtināt cilvēkus. Mēs vēlētos, lai beidzas karš Ukrainā. Varbūt mums kaut kas sanāks. Mēs ļoti smagi strādājam, lai šo karu izbeigtu, un, atklāti sakot, šobrīd viņi abi [Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Putins] vēlas, lai tas beigtos,” Tramps sacīja intervijā radio raidījumu vadītājam Glenam Bekam.
“The Wall Street Journal” nacionālās drošības reportiere Lara Seligmena domā, ka Trampa mēģinājumi mazināt Retklifa vizītes nozīmīgumu varētu liecināt par to, ka ne viss izdevās.
“Viņam bija paredzēts turp doties slepeni un tikties ar Krievijas izlūkdienestu amatpersonām. Iespējams, viņi pat lūdza tikšanos ar pašu Putinu. Taču viņi netikās ar Putinu. Un ir iespējams, ka Krievija noraidīja viņu lūgumu un viņi atgriezās mājās tukšām rokām. Iespējams, viņi jūtas neērti un nevēlas atzīt, ko īsti tur darīja,” žurnāliste sacīja intervijā telekanālam CNN.
No Rīgas uz Maskavu
Īpašu uzmanību Retklifa braucienam pievērsa tā maršruts. ASV militārā transportlidmašīna C-17 vispirms no Vašingtonas devās uz Rīgu un pēc tam uz Maskavu.
Retklifa vizīte Maskavā bija pirmā zināmā CIP direktora vizīte Krievijā kopš 2021. gada. Toreizējais CIP direktors Viljams Bērnss devās uz Maskavu, lai brīdinātu Vladimiru Putinu par sekām, ja Krievija iebruktu Ukrainā. Dažus mēnešus vēlāk Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu.
Ukraina bija informēta par vizīti
Par Retklifa braucienu iepriekš tika informēta arī Ukraina. Saskaņā ar ASV mediju ziņoto Vašingtona lūdza Kijivai uz laiku apturēt triecienus Krievijas teritorijai, kamēr ASV delegācija atradīsies Maskavā.
Vizīte notika laikā, kad ASV centieni panākt Krievijas un Ukrainas miera vienošanos ir iestrēguši, bet Maskavas attiecības ar Vašingtonu joprojām ir ļoti saspringtas.
Retklifs iepriekš bijis iesaistīts arī ASV un Krievijas ieslodzīto apmaiņā. Viņš personīgi piedalījās sarunās, kas palīdzēja panākt ASV un Krievijas dubultpilsones Ksenijas Kareļinas atbrīvošanu 2025. gada aprīlī.
Tas, ka CIP direktors devās uz Maskavu ar militāro lidmašīnu un tikās tieši ar Krievijas izlūkdienestu pārstāvjiem, liecina par neparastu un sensitīvu kontaktu līmeni laikā, kad oficiālie ASV un Krievijas diplomātiskie kanāli joprojām ir ierobežoti, norāda eksperti.
Vienlaikus nav skaidrs, vai Retklifa brīdinājums par NATO bija vienīgais vai galvenais vizītes mērķis. Krievijas puse sarunu saturu nav publiskojusi, bet Trampa administrācija pagaidām nav apstiprinājusi “The Wall Street Journal” un “CBS News” versiju.
