ĪSUMĀ:
Singapūras attīstībā svarīga loma zemes atgūšanai
Singapūras attīstībā nozīmīga loma ir bijusi zemes atgūšanai. Īpaši vērienīgi šādi projekti gan sākās tikai pēc neatkarības iegūšanas 1965. gadā, kad jaunās pilsētvalsts nākotne un turpmāka attīstība nebija iespējama bez papildu platības nodrošināšanas.
Uz zemes atgūšanas rēķina kopējā Singapūras valsts platība aizvadītā 61 gada laikā palielinājās par vairāk nekā piektdaļu, šobrīd sasniedzot 744 kvadrātkilometrus.
Lielākā no jūras atgūtā teritorija ir pilsētvalsts dienvidrietumu pusē esošā Džuronas sala, kurā pakāpeniski daudzu gadu laikā tika apvienotas vairākas nelielas salas. Šī sala ir Singapūras vadošais enerģētikas nozares un ķīmiskās rūpniecības kodols. Turklāt Džuronā atrodas viens no pasaulē lielākajiem naftas pārstrādes centriem.
Premjers izziņo plānus izveidot jaunu salu
Ar valdības ieceri izveidot jaunu salu svētdien ikgadējā uzrunā tautai iepazīstināja premjerministrs Lorenss Vons. Valdības vadītājs cita starpā pamatoja ieceri ar ieguvumiem, ko nesusi mākslīgi radītās Džuronas salas izveide.
“Džuronas sala bija daudzu desmitgažu, drosmīgu lēmumu, rūpīgas plānošanas un ilgstošu investīciju iznākums. Tagad ir pienākusi mūsu kārta domāt tikpat drosmīgi un radīt nākamajai paaudzei,” sacīja Vons. “Šī jaunā sala nebūs paredzēta tikai naftas ķīmijas nozarei. Tā var atbalstīt jaunu rūpniecības paaudzi, tai skaitā attīstītas ražotnes. Tajā varēs izvietot jaunu elektroenerģijas ražošanas infrastruktūru, lai apmierinātu Singapūras nākotnes vajadzības.”
Valdība šobrīd pēta, kāda ir iespēja sapludināt jaunā mākslīgi veidotā salā vairākas nelielas, uz dienvidiem no lielās Singapūras salas esošā arhipelāga saliņas. To vidū ir Semakau, kurā izvietots pilsētvalsts vienīgais atkritumu poligons; Bukoma, kurā atrodas firmas “Shell” naftas pārstrādes rūpnīca; un Sudona, kurā atrodas Singapūras bruņoto spēku lidlauks.
Nav zināms, cik liela varētu būt jaunā sala
To, cik liela varētu būt jaunā sala, var tikai minēt – vietējos medijos publicētajās kartēs ir tādas pašas aptuvenas aprises kā premjera biroja izplatītajos materiālos. Taču pat vienkāršs platības mērījums kartē rāda, ka Singapūra iegūtu platību, kas nebūtu mazāka par 30 kvadrātkilometriem.
Teju septiņas desmitgades pie varas esošo Tautas rīcības partiju pārstāvošais premjers savā uzrunā uzsvēra, ka jaunas lielas salas izveide ir ilgtermiņa plāns. Vonam šķiet, ka tā var palīdzēt attīstīt Singapūru nākamajiem 50 gadiem.
Patlaban pilsētvalsts savas enerģētiskās drošības stiprināšanai apsver zaļo energoresursu, tai skaitā kodolenerģijas, izmantošanu. Nākamajā gadā Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra izvērtēs Singapūras infrastruktūras atbilstību kodolenerģijas iegūšanas vajadzībām.
Vietējās raidsabiedrības CNA uzrunātie pašmāju energoeksperti neizslēdz, ka jaunajā salā varētu izveidot kodolspēkstaciju, ja valdība nākotnē lemj par labu kodolenerģijas izmantošanai.
Dabas aizstāvji pauž bažas
Satraukumu par jaunas salas izveidi šajās dienās cēluši jūras vides aizstāvji, kurus valdības lēmums nepatīkami pārsteidza. Viņi norāda uz bagātīgajiem koraļļu rifiem, kas ir sastopami šajā arhipelāgā. Li Končjana Dabas vēstures muzeja kurators, jūras biologs dr. Lims Svičens komentārā medijam CNA norādīja – dažas no šīm teritorijām saglabājušās relatīvi netraucētas, jo saliņām ir ierobežota piekļuve. Tas ļāvis rifiem saglabāties veseliem, neskatoties uz ilgstošo Singapūras piekrastes attīstību.
Nevalstiskās Singapūras Dabas biedrības pārstāvis Lesters Tans intervijā CNA uzsvēra, ko sabiedrībai nāktos zaudēt:
“Šo salu vērtība ir pielīdzināma Centrālās sateces dabas rezervātam. Tā reizē ir kā dabiskā krasta līnija. Tas nozīmē, ka liela daļa rifu, ko redzam gar cietzemi, kā arī dažām citām salām, nāk no šī avota. To visu iznīcinot, mēs, iespējams, zaudētu līdz pat 60 % visu rifu Singapūrā.”
Nirēju bažas pastiprina apstāklis, ka šī ir viena no nedaudzajām vietām Singapūrā, kur cilvēki var piedzīvot zemūdens vides dažādību bez vajadzības ceļot uz ārzemēm.
Vides eksperti un interešu grupas aicina uz iesaisti sarunās par turpmāko teritorijas attīstību. CNA ziņo, ka vismaz 30 zinātnieki un ieinteresēto pušu pārstāvji pirmdien tikās ar valsts attīstības ministru.
Atbildīgās ministrijas pārstāvis uzsvēris, ka valdība atzīst teritorijas vērtīgo statusu. Savukārt pirms tālākas attīstības tikšot veikti tehniskie pētījumi, kas palīdzēšot turpmāko lēmumu pieņemšanā. Arī dabas aizsardzības piekritējs Lesters Tans cer uz izmaiņām plānos:
“Mūsu labad var piekāpties, lai tad labāk plānotu šo salu, lai domātu par stratēģiju, kā mēs varam aizsargāt koraļļu rifus nākamajām paaudzēm.”
Jaunā sala gan nav vienīgais Singapūras premjerministra nedēļas nogalē izziņotais zemes atgūšanas projekts, kuru iecerēts īstenot tuvāko gadu laikā. Taču to, ka ir aktualizēta pilsētvalsts mērogam nopietna diskusija, izceļ ne tikai sociālajos medijos izskanējusī kritika par valdības ieceri, bet arī vadošajā laikrakstā “The Straits Times” publicēts kāda jurista viedokļraksts, kura virsrakstā autors tieši jautā – kā Singapūra var labāk izmantot esošo platību.
