Lai gan vēl tiek apzinātas katastrofas sekas un upuri, kā arī turpinās bezvēsts pazudušo meklēšana, kuru vidū ir arī Latvijas valstspiederīgie, eksperti cenšas izskaidrot, kas izraisīja traģiskos plūdus.
Tiek uzskatīts, ka katastrofu izraisījis ledāja sabrukums Nepālas kalnos netālu no Tibetas.
Ielejā no “apmēram 5200 metru augstuma nokrita liels ledus gabals”, teica Jaunzēlandes ģeoloģijas un kodolzinātņu institūta “GNS Science” galvenais zinātnieks Saimons Kokss.
Tālāk pa kanjonu lejup gāzās spēcīga dubļu masa, kas līdzi parāva akmeņus, nogulumus, kokus un visu citu, kas ir ceļā, situāciju modelēja zinātnieks.
Ūdens siena vispirms skāra robežposteni, kā dokumentēts šausminošos videonovērošanas ierakstos, kuros redzami dubļi un gruveši, kas gāžas pār teritoriju, cilvēkiem bēgot no tās.
Pēc tam tā virzījās lejup pa straumi Nepālā, appludinot ciematus un sagraujot tiltus un ēkas.
Lai gan ledāja sabrukuma apmēra aprēķināšanai nepieciešams laiks, Kokss lēsa, ka tas varētu būt no “pusmiljona kubikmetru līdz desmitiem miljonu kubikmetru”.
Ledāja sabrukums bija pietiekami liels, lai to reģistrētu kā seismisku notikumu un sākotnēji kļūdaini pieņemtu, ka notikusi zemestrīce.
ASV Ģeoloģijas dienests (USGS), analizējot datus, secināja, ka “seismiskā aktivitāte patiesībā bija ledāja sabrukums un gruvešu straume, un zemestrīces nebija”.
Ledāja sabrukums tika reģistrēts kā 5,2 magnitūdu seismisks notikums plkst. 8.37 pēc vietējā laika (plkst. 5.52 pēc Latvijas laika).
Kamēr katastrofas skartā teritorija ir praktiski nesasniedzama, eksperti izmanto satelīta attēlus un citus pieejamos mērījumus notikumu rekonstruēšanai.
Drīz pēc seismiskās aktivitātes reģistrēšanas datu pārraidi pārtrauca netālu esošā ūdens monitoringa stacija, paziņoja Nepālas varasiestādes. Pakāpeniski pa vienai atslēdzās arī citas stacijas lejup pa plūdu straumi. Netālu no Tibetas robežas esošajā Kalihholas stacijā plkst. 14.14 reģistrēts 12,3 metru augsts ūdens līmenis.
Sākotnēji tika pieļauts, ka notikuši ledāja ezera izvirduma plūdi, taču citi eksperti uzstāja, ka ledāja sabrukuma vietas tuvumā nav konstatējuši esošus ledāja ezerus, un izvirzīja teoriju, ka zem ledāja sakrājies ūdens varētu būt notecējis kopā ar krītošo gabalu.
Jaunzēlandes zinātnieks Kokss piebilda, ka vasaras ledāju kušana augšup pa straumi un musonu lietavas nozīmē, ka upju līmenis jau tā ir augsts, un ūdens daudzumu palielina arī gruveši un dubļi, kas sakrājušies, pārvietojoties kilometriem no sākotnējās sabrukšanas vietas.
Nepālas varasiestādes pirmās ziņas par plūdiem saņēma ap plkst. 9 pēc vietējā laika un sāka brīdināt teritorijas gar Botehoši upi, taču nav skaidrs, cik cilvēku saņēma brīdinājumu vai cik daudz laika viņiem būtu bijis, lai reaģētu.
Lai gan ir grūti nekavējoties piedēvēt kādu atsevišķu ledāju norisi klimata pārmaiņām, sasilstošā planēta ir pastāvīgs satricinājums šīm senajām ledus upēm, norāda eksperti.
Ledāji atkāpjas visā pasaulē, radot katastrofu riskus, bet arī liedzot lejup pa straumi esošajām kopienām svarīgus ūdens avotus.
“Lielākais veids, kā mazināt risku, būtu samazināt mūsu siltumnīcefekta gāzu emisiju, lai ierobežotu sasilšanu,” sacīja Velingtonas Viktorijas Universitātes glacioloģe Lorēna Vargo.
Nepālā ledāja sabrukuma izraisītajos pēkšņajos plūdos gājuši bojā vismaz 353 cilvēki, ceturtdien ziņo amatpersonas.
Vēl 826 cilvēki, tajā skaitā vismaz 579 tūristi, gan nepālieši, gan ārvalstnieki, skaitās pazuduši bez vēsts. Starp pazudušajiem ir arī seši Latvijas pilsoņi.
