Šajā pavasarī 10 pašvaldībās tika pārtraukti latviešu valodas eksāmeni 9. klasēs Latvijas gaisa telpā ielidojušu dronu dēļ. Toreiz Izglītības un zinātnes ministrija sagatavoja vadlīnijas rīcībai eksāmenu laikā, bet pašvaldības veidoja savus plānus mācību procesa norisei apdraudējuma laikā. Bet šo trešdien ministrija apstiprināja jauno izglītības sistēmas noturības un darbības nepārtrauktības ietvaru.
Limbažu Valsts ģimnāzijas direktore Gunta Lāce stāstīja, ka jau pavasarī, kad skolas vadība sāka domāt par iespējamu apdraudējumu, ģimnāzijā tika atrastas drošas vietas, notika konsultācijas ar novada civilas aizsardzības atbildīgo personu un vēlāk pārrunas ar skolotājiem un vecākiem. Skolas vadība pamazām saprot, par ko ir jādomā, stāstīja Lāce. Bet viņa sagaida arī valsts atbalstu.
“Tieši par kaut kādu atbildības sadalījumu. Nu kurš ir tas, kurš pats pēdējais paliek uz kuģa? Kā rīkoties situācijās, ja vecāki ierodas un vēlas paņemt savus bērnus un ārā ir apdraudējums? Tikko bija vētra. Ja šāda vētra ir situācijā, kad visi bērni ir skolā, tad kā nodrošināt to, ka neviens bērns nekādā veidā nenokļūst viens pats uz ielas? Un tur mums noderētu tādi iespējami scenāriji, kā var kārtot šo skolas komunikāciju ar vecākiem,” teica Lāce.
Valsts izglītības attīstības aģentūras vadītāja Inta Ozola stāstīja, ka katrai iestādei būs jāizstrādā un vismaz reizi gadā jāpārbauda un jāaktualizē darbības nepārtrauktības plāns. Tajā jānosaka iespējamie riski, atbildīgās personas, saziņas kanāli, nepieciešamie resursi un mācību procesa pielāgošanas kārtība. Sagatavots arī plāna melnraksts, kurš iestādēm pašām jāpielāgo.
“Mums ir plāns, un mums ir ietvars, bet šie nav statiski dokumenti. Šobrīd piedāvājam, mūsu ieskatā, tādu minimālo kopumu, kuru pēc tam mēs arī varēsim kopīgi pilnveidot,” pauda Ozola.
Atkarībā no apdraudējuma mācības varēs turpināt klātienē, pārcelt uz citām telpām, organizēt attālināti vai uz laiku pārtraukt. Šie lēmumi galvenokārt gulstas uz mācību iestādes vadības pleciem, bet, ja apdraudējums skar vairākas iestādes, jāiesaistās pašvaldībai vai arī ministrijai, ja tas sasniedz valsts mērogus. Skolām plāni jāsagatavo līdz oktobrim.
Valsts ugunsdzēsības un glābšamas dienesta (VUGD) pārstāve Viktorija Gribuste uzsvēra, ka plāni nedrīkst palikt “uz papīra”, ir arī jātrenējas.
“Tajā brīdī, kad iestājas apdraudējums, ir stress un panika. Mēs sākam rīkoties automātiski. Tāpēc dienesta aicinājums ir tajā brīdī, kad plāni ir gatavi – un īpaši šajā drošības nedēļā –, izspēlējiet vismaz vienu sadaļu no šī plāna, praktiski pārbaudiet, kā tas strādā, un varbūt ir lietas, ko uzlabot,” sacīja Gribuste.
