Iedzīvotājiem, kuru dati ir nozagti kiberincidentā, ir jābūt ļoti piesardzīgiem, sevišķi tiem, par kuriem informācija ir atrodama citās publiskās datu bāzēs, piemēram, valsts amatpersonu deklarācijās vai zemesgrāmatās, jo lielākais risks iestājas tad, kad dati tiek kombinēti, norādīja Dilba.
“Ļoti precīzi var izstrādāt un noteikt personas profilu. Uzbrukumi var kļūt mērķtiecīgāki,” stāstīja Dilba, piebilstot, ka riski saglabāsies ilgstoši.
Viņa vērtēja, ka noticis būtisks incidents, kas aizskar pamattiesības un personas tiesības uz datu aizsardzību. Vienlaikus šobrīd nevar konkrēti teikt, ka šis ir bijis pārkāpums no CSDD. Datu valsts inspekcija šobrīd vērtē, vai CSDD ir darījusi visu, lai šos datus aizsargātu.
Arī kompensāciju, tostarp nemateriālā kaitējuma kompensāciju, datu regula paredz, ja ir bijis pārkāpums.
“Izmeklēšanā mēs arī sapratīsim, vai te bijusi kāda paviršība, ļaunprātība. Saskaņā ar datu regulu, [datu] pārzinim, kas šajā gadījumā ir CSDD, ir jāveic visi tehniskie, organizatoriskie pasākumi, lai nodrošinātu personas datu aizsardzību,” skaidroja Dilba.
“Ja atklāsim, ka bijuši kādi pasākumi, kas nav bijuši adekvāti vai pietiekami, mēs varam konstatēt, ka ir bijis pārkāpums.
Tad attiecīgi jāvērtē korektīva līdzekļa piemērošana. Visticamāk, pie šāda apjoma tas varētu būt administratīvais sods vai cits administratīvais līmenis, ja konstatēs nolaidību vai neatbilstošas darbības, ja tiks konstatēts, ka CSDD darījusi visu, bet ļaunprāši bijuši tik gudri un veiksmīgi, ka viņiem izdevies šādu datu apjomu izgūt.”
Dilba arī atgādināja, ka personas kods vien neļauj piekļūt bankas kontiem vai rīkoties personas vārdā. Tomēr tas var iniciēt krāpšanos, piemēram, ļaundariem cenšoties pieslēgties “Smart-ID” lietotnē. Svarīgi iedzīvotājiem neapstiprināt pieslēgšanos lietotnēm, ja paši to nerosina. Viņa aicināja arī papildu aizsardzībai izmantot “Cert.lv” bezmaksas rīku “DNS ugunsmūris”.
CSDD aicina cilvēkus pagaidām nevērsties direkcijā ar iesniegumiem pēc kompensācijām un sagaidīt Valsts datu inspekcijas secinājumus. Direkcijā stāsta, ka pēc kiberuzbrukuma jau ir parādījušies pirmie atsevišķie gadījumi, kad cilvēki vēršas direkcijā ar lūgumu mainīt viņu transportlīdzekļa numurzīmi. Vaicāts par iespēju šo pakalpojumu cilvēkiem nodrošināt bez maksas, CSDD pārstāvis Martiņš Mālmeisters skaidro, ka šo kartību nosaka Ministru kabineta noteikumi.
“Tie paredz, ka bezmaksas numuru zīmju apmaiņa patlaban nav iespējama un juridiski mums nav pamatojuma mainīt šīs numurzīmes, mēs aicinātu sabiedrību, autovadītājus tomēr saglabāt mieru un nav pamata šobrīd mainīt numurzīmes pret citām, jo būtībā numurzīmju nomaiņa kā tāda nekādīgi neietekmē tiešu apdraudējumu autovadītājiem,” sacīja Mālmeisters.
Gadījumos, kad “eParaksts mobile” lietotāja numurs ir personas kods, iedzīvotājus aicina mainīt to uz sistēmas piedāvātu nejaušu ciparu kombināciju. Datu valsts inspekcijā arī aicina cilvēkus būt īpaši uzmanīgiem pēc šī incidenta, tajā skaitā – rūpīgi pārbaudīt e-pasta, īsziņas vai cita veida saziņas sūtītāju; neklikšķināt uz aizdomīgām saitēm un neatvērt nezināmas izcelsmes pielikumus, kā arī būt īpaši piesardzīgiem, ja tiek lūgts ievadīt paroles, maksājumu karšu datus, veikt maksājumu vai steidzami veikt citas darbības.
KONTEKSTS:
Augusta pirmajā pusē kiberuzbrukumā CSDD informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmai hakeriem izdevies iegūt 1,2 miljonu cilvēku personas datus un apmēram 150 000 juridisko personu reģistrācijas numurus. Dati iegūti no direkcijai veiktajiem maksājumiem pēdējo 18 gadu laikā.
Katrs var uzzināt, vai viņa dati nozagti, autentificējoties savā profilā CSDD e-pakalpojumu portālā “e.csdd.lv”.
Kiberincidentu novēršanas institūcija “Cert.lv” norādīja, ka uzbrukumam izmantota ievainojamība internetam pieejamā CSDD sistēmā. Turklāt nebija ievērotas vairākas obligātās kiberdrošības prasības. Ziņas par kiberincidentu saņemtas novēloti.
Valsts policija sākusi kriminālprocesu par kiberuzbrukumu, savukārt Valsts kancelejas Krīzes vadības centram sadarbībā ar “Cert.lv” uzdots izveidot CSDD kiberincidenta seku novēršanas darba grupu. CSDD amatpersonu atbildību par datu noplūdi pārbaudīs arī Ģenerālprokuratūra.
Incidenta dēļ atkāpusies visa CSDD vadība.
Izraudzīta CSDD pagaidu padome Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētāja Ģirta Ozola vadībā un ievēlēta CSDD pagaidu valde. Par pagaidu valdes priekšsēdētāju ievēlēts Juris Teteris, bet par valdes locekli – Aivis Ozoliņš.
