ĪSUMĀ:
Kad jūnijā straujiem soļiem tuvojās Rīgā plānotais Eiropas čempionāts kāršu spēlē bridžā, atbildīgā federācija vēl apstaigāja valsts iestādes, meklējot pasākumam naudu. Kopējā tāme nacionālo komandu un jauniešu čempionātiem – tuvu vienam miljonam eiro.
“Diemžēl visu laiku šis jautājums tika politizēts,” uz jautājumu, kāpēc joprojām nav izdevies piesaistīt turnīram līdzekļus, jūnija pirmajā pusē LTV sacīja Latvijas Bridža federācijas vadītājs Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība (NA)). Viņš lika noprast, ka naudas atrašanai traucē viņa politiskā piederība.
Bijušais Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārais sekretārs Dāvis Mārtiņš Daugavietis (“Jaunā vienotība”) skaidroja – ministrija uzskatīja, ka lietderīgāk naudu investēt tautas sportā vai bērnos un jauniešos: “Toreiz nāca arī Parādnieka kungs runāt. Gan pie manis, gan ar ministri viņš runāja. Mēs arī norādījām, ka mums nav lieku līdzekļu, lai to pasākumu nodrošinātu,” skaidroja Daugavietis.
Bridža federācijas vadītājs Parādnieks stāstīja, ka jautājums tomēr izkustējies iepriekšējās valdības norietā. Taču pozitīvie lēmumi sekoja jau pēc izmaiņām koalīcijā, kad tajā nokļuva NA. 100 tūkstošus eiro piešķīra Rīgas dome, 100 tūkstošus – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), un 225 tūkstošus pārdalīja Ministru kabinets. Tiesa, lai tiktu pie valdības finansējuma, bridža turnīra rīkotājiem bija jāuzvar konkursā.
Latvijas Sporta federāciju padomes prezidents Vladimirs Šteinbergs pēc valdības lēmuma jūnijā aicināja medijus beigt stāstīt, ka “tūlīt es nesīšu Parādniekam to naudu.” Savukārt premjers Kulbergs pauda, ka bridža čempionātam neesot reāli saņemt piešķirto finansējumu: “Es nestādos priekšā, kā šāds pasākums, kas notiek pēc nedēļas, var pretendēt uz šiem kritērijiem un konkursa izpildi.”
Tomēr tieši tā arī notika. Jau pēc bridža čempionātu noslēguma jūlijā IZM sarīkoja konkursu par minētās naudas piešķiršanu Eiropas un pasaules čempionātu rīkošanai. Pieteikumu iesniegšanai deva piecas darbadienas. Pieteicās astoņas federācijas, kopā prasot teju 10 reizes virs pieejamās summas. Par vairākiem apļiem konkursā pārējos apdzina un gandrīz 150 tūkstošus eiro saņēma Bridža federācija. Kā nākamais ar septiņas reizes mazāku atbalstu konkursu pabeidza Pasaules čempionāts svara bumbu celšanā.
Bridža federācijas vadītāja Parādnieka partijas biedre, ministre Ilze Indriksone (NA), ar kuras rīkojumu tikusi izveidota vērtēšanas komisija, par konkursa iznākumu neesot bijusi informēta. “Es pat nezinu par rezultātiem. Manā rīcībā nav tādas informācijas. Es arī netaisos jaukties procesos, kas nav manā kompetencē šobrīd,” aizvadītajā nedēļā LTV raidījumam “De facto” sacīja Indriksone.
Konkursā naudu dalīja, mērot saimniecisku ieguvumu. Tika skaitīts, cik ārvalstu viesu atbrauks un cik naktis paliks. Valdības rīkojums prasīja pasākumam nodrošināt vismaz dubultu atdevi ekonomikā un 13 500 ārvalstu viesu cilvēknaktis. Anotācijā gan bija skaidrots, ka šāds apjoms jāsasniedz visiem pieteikumiem kopā. Divi bridža čempionāti trīs nedēļu garumā vienīgie spēja šo slieksni pārsniegt. Tāpēc arī kāršu spēlei proporcionāli tika visvairāk.
“Tie pasākumi, kuri jau notikuši, viņiem vajadzēja pamatoti iesniegt gan cilvēku sarakstu, gan dokumentus, kas pierāda. Vai tās ir akreditācijas, vai tās ir viesnīcu rezervācijas ar konkrēti cilvēkiem,” skaidroja IZM sporta departamenta direktors Aleksandrs Samoilovs.
Sporta federāciju padomes prezidents Šteinbergs noliedz, ka naudas piešķiršana ar atpakaļejošu datumu pielāgota īpaši bridžam.
“Tāda prakse IZM bija arī līdz tam, kad Nacionālā apvienība pārņēma šo ministriju. Līdz ar ko šī prakse nav speciāli pielāgota – ja jūs atkal velkat uz bridžu – nav speciāli pielāgota bridžam,” sacīja Šteinbergs.
Tiesa, arī ar valsts līdzfinansējumu visas bridža čempionāta izmaksas nav izdevies nosegt. “Ņemot vērā, ka tas finansējums ir mazāks, nenosedz [izmaksas] pilnībā. Es vērsīšos arī pie Eiropas Bridža līgas ar lūgumu sniegt papildu atbalstu,” stāstīja Parādnieks.
Federācijas vadītājs nenoliedz, ka bijušas atsevišķas izmaksu pozīcijas, no kurām, iespējams, varēja atteikties, bet gribējies dalībniekiem radīt svētkus. Atbraukušie bridžisti vienlaikus popularizējuši Rīgu un Latviju.
“Mēs bijām pasaules bridža epicentrs tajā brīdī. Mēs kļuvām par bridža lielvalsti. Visa pasaule to novērtēja,” klāstīja Parādnieks.
Viņu aizskāruši premjera izteikumi, ka bridžs esot laba lieta, veicina domāšanu, bet tas neesot sports: “Ziniet, draugi mīļie, paldies dievam, neviens cilvēks, pat ja viņš ir premjers, nenosaka, kas ir sports.”
Lieliem pasākumiem ir izveidota īpaša dižpasākumu programma, bet bridžs vismaz vienam no kritērijiem neatbilda, tādēļ speciāli šim konkursam naudu pārdalīja no Ekonomikas ministrijas uz IZM.
“Tas, kas man liekas absurdi, ja tiešām tiek pamatots ar šo ekonomisko atdevi. Ok, tas ir arguments, es piekrītu, bet tad naudai ir jāiet no Ekonomikas ministrijas. Kāpēc tur jājauc iekšā Izglītības ministrija, ja viss ir tik skaisti un rožaini?” teica bijušais IZM parlamentārais sekretārs Daugavietis.
No sporta federāciju datiem izriet, ka bridža vērienam ne tuvu klāt nestāv septembrī Madonā plānotais pasaules čempionāts rollerslēpošanā vai janvārī Rīgā notikušais UEFA Eiropas Čempionāts telpu futbolā. Futbola federācijā “De facto” gan pauda, ka sākumā bija aplēsuši krietni lielāku dalībnieku skaitu, bet konkursa komisija noticējusi tikai tiem skaitļiem, ko bijis iespējams identificēt.
“Ja būtu jātiesājas, mēs vienos vārtos viņus [LFF] iznestu, jo viņi pat savā pieteikumā nav ierakstījuši, cik cilvēkus viņi nodrošina. Viņi vienkārši pielikumā kaut kādas sarakstes pielika,” atcerējās Šteinbergs.
Konkursam vispār nepielaida Automobiļu federācijas pieteikumu, jo Eiropas rallijkrosa čempionāta 1. posms tomēr neskaitoties Eiropas čempionāts.
Ministru prezidents Kulbergs tagad vēlas noskaidrot, kāpēc valsts līdzfinansējums piešķirts jau agrāk notikušam pasākumam. Valdības rīkojums šajā ziņā naudas sadali nav ierobežojis, jo dokumentā pieminēta pasaules un Eiropas čempionātu norise šajā 2026. gadā.
