ĪSUMĀ:
Bērnu slimnīca, Stradiņa slimnīca un Austrumu slimnīca jau tagad nes klīniskās universitātes slimnīcas vārdu. Taču Stradiņa slimnīcas Kardioloģijas centra vadītājs un Latvijas Universitātes profesors Andrejs Ērglis ir pārliecināts, ka pēc būtības par universitātes slimnīcām minētās medicīnas iestādes kļūs tikai pēc Klīnisko universitātes slimnīcu likuma pieņemšanas. Jo sevišķi būtiska šo slimnīcu loma ir nākamo ārstu sagatavošanā.
Uz jautājumu, vai arī pacienti jutīs uzlabojumus lielo slimnīcu darbā pēc likuma stāšanās spēkā, Ērglis atbildēja:
“Tas, ko mēs vēlamies izdarīt, ir tieši tādēļ, lai uzlabotu medicīnas kvalitāti. Uzlabojot medicīnas kvalitāti, mēs uzlabojam pacientu intereses.”
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (Zaļo un Zemnieku savienība) pastāstīja, ka slimnīcu darbību būtiski mainīs jau tas vien, ka tās vairs nebūs kapitālsabiedrības, bet strādās Veselības ministrijas pakļautībā.
“Piemēram, tagad tās ir kapitālsabiedrības. Kāpēc mums slimnīcas paliek parādā? Tās parādā paliek tāpēc, ka viņām uzliktas kvotas, piemēram 20 cilvēkus izārstēt, bet realitātē tā uzņem, teiksim, 30. Protams, ka tie būs mīnusi budžetā,” stāstīja Bērziņš.
Pēc jaunā likuma spēkā stāšanās vajadzētu būt tā, ka valsts samaksā par visu faktisko darbu, ko slimnīcas veikušas. Tieši tas padarīšot medicīniskos pakalpojumus pieejamākus.
Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Līga Bāriņa gan uzsver, ka likums vien situāciju veselības aprūpē neuzlabos, jo nepieciešams lielāks finansējums slimnīcu darbībai.
“Godīgi sakot, es neredzu, vai šis uzlabos to, ka būs pakalpojums pieejamāks.
Ja nav finansējuma, vai pakalpojums būs pieejamāks un ārsti vairāk tieksies strādāt tieši universitātes slimnīcās? Man ir ļoti grūti pateikt,” komentēja Bāriņa.
Nav arī skaidrs, kā izmaiņas slimnīcās ietekmēs personāla atalgojumu, bet Bāriņa novērtē, ka daļu lēmumu par slimnīcu attīstību varēs pieņemt to darbinieki kopsapulcēs.
Bērziņš piekrīt, ka nepieciešamas izmaiņas arī citos likumos, lai Klīnisko universitātes slimnīcu likums pilnvērtīgi strādātu.
Sociālo un darba lietu komisija trešdien skatīja likumprojektu pirms tā pieņemšanas Saeimā pēdējā lasījumā. Taču tā iestrēga pie pantiem par slimnīcu padomi, kas pārraudzīs visas trīs slimnīcas. Likumprojekts paredz, ka padomē strādās Veselības ministrijas, slimnīcu, universitāšu pārstāvji, kā arī konkursā atlasīti padomes locekļi. Strīds ir gan par locekļu skaitu, gan to, vai padomi apstiprināt valdībai vai veselības ministram.
Bērziņš skaidroja, kāpēc jautājums par to, kādai būt slimnīcu padomei, ir ļoti svarīgs:
“Jo šeit ir trīs pīlāri: viens pīlārs mums ir medicīna, otrs pīlārs ir izglītība medicīnai, un trešais ir zinātne. Šeit ir ļoti būtiski, jo praktiski šīs trīs slimnīcas veido visu mūsu Latvijas medicīnu kā tādu kopumā.”
Vienota padome palīdzēšot mazināt slimnīcu savstarpējo konkurenci, veidošot stratēģisku skatu uz ārstniecību Latvijā.
Vēl viena diskusija, kas aizsākās komisijas sēdē, ir – vai padomē drīkstētu strādāt attiecīgajās slimnīcās praktizējoši ārsti. Saeimas Juridiskā biroja vecākā padomniece Daiga Dambīte norādīja uz iespējamiem interešu konflikta riskiem. Tikmēr Ērglis uzskata: lai slimnīcas strādātu veiksmīgi, to pārvaldībā jāiesaista medicīnas eksperti un speciālisti, kaut riski jāapzinās un jācenšas no tiem izvairīties.
“Tas, kas pašreiz notiek, ir šī sabalansēšana starp tiem sapņiem, ko mēs gribam medicīnā, un iespējām. Tāpēc tur jābūt pietiekami lieliem profesionāļiem, lai galu galā mēs pēc būtības celtu šo kvalitāti,” sacīja Ērglis.
Viņam bija arī viedoklis, kādai jābūt slimnīcu padomei:
“Nedrīkst tās kļūt vienkārši par kādām sanākšanām, kas vienkārši spriež par vienu vai otru politisku jautājumu vai budžetu, vai vēl kādu [tādu jautājumu].
Nē, galvenokārt tai būtu jāspriež tieši par medicīnu, izglītības un pētniecības jautājumiem, jo tieši tie nosaka kvalitāti pacientu ārstēšanā. Un tad mēs skatāmies arī uz rezultātiem.”
Bērziņš uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi pieņemt likumu šīs Saeimas darbības laikā, jo jaunais parlamenta sasaukums var arī nolemt neturpināt darbu pie likumprojekta. Komisijā darbs pie likumprojekta atsāksies ceturtdien, 3. septembrī.
