ĪSUMĀ:
Pirms šīm vēlēšanām partijas aģitācijai tērē mazāk
Kopš priekšvēlēšanu aģitācijas perioda sākuma jūnijā politiskās organizācijas deklarējušas 1,85 miljonu eiro lielus aģitācijas izdevumus. Visvairāk līdz trešdienai, 2. septembrim, iztērējis “Apvienotais saraksts” (377 425 eiro), partija “Latvija pirmajā vietā” (314 800 eiro) un Zaļo un Zemnieku savienība (258 176 eiro).
Salīdzinot šī gada augusta datus ar 2022. gada priekšvēlēšanu politisko spēku tēriņiem aģitācijai šajā pašā periodā, secināms, ka šogad tie ir bijuši par aptuveni 100 000 eiro mazāki. Sabiedrība par atklātību “Delna” vērtēja, ka tas skaidrojams ar vairākiem aspektiem, piemēram, šoreiz vēlēšanās piedalīsies 14 politiskie saraksti, bet pirms četriem gadiem to bija 19.
Tāpat mainās iedzīvotāju paradumi, kā saņemt informāciju, un tagad partijas un apvienības daudz vairāk izmanto interneta platformas un sociālos medijus, nevis tradicionālos reklāmas kanālus – televīziju, avīzes, radio un citus.
Vēl viens faktors, kas potenciāli var ietekmēt partiju izdevumus aģitācijai, ir mākslīgā intelekta pieaugošā loma mūsu ikdienas dzīvē – izmantojot to, var būtiski ietaupīt, nealgojot personālu, skaidroja “Delna” pētnieks Arturs Bikovs:
“Piemēram, mēs gribam uzrakstīt kādu tekstu. Kādam nolūkam man algot polittehnologu vai maksāt komunikācijas speciālistam, ja man ir mākslīgais intelekts? Kurš, visticamāk, to darīs kopumā sliktāk, bet par tiem resursiem, ko man izdosies ietaupīt, es varu “noalgot” kādu no mākslīgajiem intelektiem. Es varu maksāt aptuveni 20–50 eiro mēnesī, un ir ļoti liela iespējamība, ka tas galarezultāts nebūs tik slikts.”
Saņemti vairāki desmiti iesniegumu par iespējamiem pārkāpumiem
Priekšvēlēšanu aģitācijas periodā darbojas vairāki ierobežojumi un noteikumi, kurus nedrīkst pārkāpt. Piemēram, visiem audio, video un fotomateriāliem, kuri ir veidoti ar mākslīgo intelektu, ir jābūt marķētiem. Tāpat ir aizliegta slēptā aģitācija – kad politiskai reklāmai nav norādīts aģitācijas materiāla apmaksātājs, kā arī ir aizliegts aģitācijas īstenošanai izmantot valsts un pašvaldību institūciju administratīvos resursus.
Šobrīd iesniegumu skaits par iespējamiem pārkāpumiem priekšvēlēšanu aģitācijā pieaug.
Apmēram trīs ceturtdaļas jeb 45–50 no tiem ir saistīti ar aģitācijas ierobežojumu pārkāpumiem kopumā, tajā skaitā slēpto aģitāciju.
Vēl ap 12 iesniegumiem ir par administratīvā resursa izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijā.
Pārkāpumi par administratīvā resursa izmantošanu līdz šim konstatēti četros gadījumos, un izsūtīti brīdinājumi – divi pašvaldībām, viens politiskajai partijai un viens kādai trešajai personai.
Būtisku pārkāpumu līdz šim nav bijis, stāstīja KNAB Politisko partiju finanšu kontroles nodaļas vadītāja Amīlija Raituma:
“Būtisks pārkāpums notiktu tad, ja mums būtu jāpieņem kaut kāds atturošs lēmums, lēmums, ar kuru mēs aizliegtu noteiktā satura turpmāku publicēšanu, pieņemtu lēmumu par kaut kāda aģitācijas materiāla, teiksim, turpmākās izvietošanas aizliegumu un tā tālāk.
Līdz šim brīdim nav konstatētas tādas indikācijas, ka birojam būtu jāpieņem šie lēmumi.”
Kur ziņot aizdomās par pārkāpumiem
Par pārkāpumiem var ziņot, izmantojot vairākus saziņas veidus – KNAB tiešsaistes saziņas platformu, mobilo aplikāciju “Ziņo KNAB!”, zvanot uz iestādes oficiālo numuru vai rakstot uz e-pasta adresi.
Ziņot var arī sabiedrībai par atklātību “Delna”, norādīja pētnieks Bikovs:
“Ja jūs uzskatāt, ka tas patiešām ir kaut kas tāds, kas izskatās kā pārkāpums, jo sevišķi, ja jūs to pamanījāt internetā, lūdzu, uzreiz: ekrānšāviņš, video, saite, konta nosaukums, datums. Ja mēs runājam par kaut kādu ārēju reklāmu, atkal – uzbildēt, [norādīt] precīzu vietu. Tas ir it sevišķi aktuāli, protams, kad mēs runājam par interneta reklāmu, jo tā var diezgan ātri pazust. Tāpēc to svarīgi piefiksēt. Ar ārējo reklāmu ir nedaudz ērtāk, protams, nemaz nav tik ātri, tik viegli no tā izvairīties.
Bet, jā, jebkurā gadījumā man liekas, ka tas ir tas, kas mums jāpatur prātā, ka nereti tie pārkāpumi tiek atrasti, pateicoties tam, ka cilvēkam nav vienalga.”
Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma prasību neievērošanas gadījumā ir paredzēta administratīvā atbildība. Fiziskai personai – brīdinājums vai naudas sods līdz 500 eiro, bet juridiskajai personai, tai skaitā politiskajai organizācijai, var piemērot naudas sodu līdz 7100 eiro.
KONTEKSTS:
15. Saeimas vēlēšanas notiks sestdien, 3. oktobrī. Iecirkņi būs atvērti no plkst. 8 līdz plkst. 20. Balsot varēs jebkurā iecirknī. 15. Saeimas vēlēšanām iesniegti 14 kandidātu saraksti.
No 28. septembra līdz vēlēšanu dienai varēs nodot balsi glabāšanā visos vēlēšanu iecirkņos Latvijā šādos laikos:
Priekšvēlēšanu aģitācijas periods sākās 5. jūnijā.
Uz pirmo sēdi jaunievēlētā 15. Saeima sanāks 3. novembrī, kad arī izbeigsies 14. Saeimas pilnvaras.
