ĪSUMĀ:
Saeimas komisijas sēdi sasauca pēc kritikas par medija darbu nesenās vētras laikā. Arī LSM izvērtējumā secināts, ka Latvijas Radio sniegtais ziņu saturs situācijas mērogam nav bijis pietiekams. Uzņemoties atbildību, Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājs Uģis Lībietis atkāpās no amata, bet LSM galvenajai redaktorei Anitai Braunai un Radio Ziņu dienesta galvenajai redaktorei Zanei Eniņai par neatbilstošu profesionālo rīcību piemērots disciplinārsods – rājiens.
Komisijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere (“Jaunā Vienotība”) jau sēdes sākumā uzsvēra, ka tās mērķis nav atrast un sodīt vienu vai divus vainīgos. Deputāti vēlējās noskaidrot, kā vētras laikā bija sadalīti pienākumi, kurš pieņēma lēmumus par programmas maiņu un kā notika informācijas apmaiņa gan pašā Latvijas Sabiedriskajā medijā, gan ar valsts institūcijām.
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) pēc notikušā secinājusi, ka LSM darbības nepārtrauktība bija nodrošināta – nevienā tā darbības vietā darbs vētras dēļ netika pārtraukts. Tāpat medijs neesot pārkāpis likumā noteiktos pienākumus sabiedrības informēšanai ārkārtējās situācijās.
SEPLP priekšsēdētāja Sanita Upleja-Jegermane noraidīja sākotnēji izskanējušos pārmetumus, ka Latvijas Radio ēterā visu laiku skanējusi tikai mūzika un informācijas nav bijis vispār. LSM strādāja, taču tā dažādās platformas uz notiekošo reaģēja atšķirīgi, tomēr ne visos gadījumos pietiekami.
Nebija vienota informācijas centra
Sēdē daudz runāja arī par to, kā informācija līdz sabiedriskajam medijam nonāca no valsts institūcijām. Vētras laikā vadošā institūcija bija Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), un LSM sadarbību ar to vērtē kā labu. Tomēr nebija vienotas vietas, kurā būtu apkopota visa medijam nepieciešamā operatīvā informācija.
Krīzes vadības centrs bija iekļauts ministrijas un mediju kopīgajos saziņas kanālos, taču savu atsevišķo saziņas kanālu ar sabiedrisko mediju šoreiz neiedarbināja.
Arī citu institūciju informācija ne vienmēr bija sagatavota tā, lai to varētu ātri nodot medijiem. Tādēļ Latvijas Radio pats sazinājās ar ugunsdzēsējiem, “Sadales tīklu”, pašvaldībām un citiem avotiem.
Krīzes vadības centra pārstāve skaidroja, ka centrs pilnā apjomā iesaistās pēc valdības lēmuma, kad vienas nozares krīze pāraug plašākā, vairāku nozaru krīzē. Šoreiz atbildība par krīzes vadību un komunikāciju palika KEM līmenī.
Vienlaikus sēdē izskanēja jautājums, vai vētras mērogs tomēr neprasīja aktīvāku Krīzes vadības centra iesaisti. KEM pēc notikušā piedāvā rīkot kopīgas mācības, lai valsts iestādes un sabiedriskais medijs praktiski pārbaudītu informācijas apriti krīzes laikā.
KEM valsts sekretāra vietniece Līga Rozentāle norādīja, ka ministrijas izveidotajā saziņas grupā bija aptuveni 30 mediju pārstāvju, tostarp LSM žurnālisti. Informāciju par gaidāmo vētru tajā sāka ievietot jau piektdienas vakarā, bet vēlāk ziņas par situācijas attīstību un tās sekām sniedza ik pēc dažām stundām. Saziņas grupa bijusi atvērta arī mediju jautājumiem.
“Informācija, ko mēs nosūtām “Signal” grupā ar civilās aizsardzības komisijām, ir tehniski detalizētāka. Tur mēs rakstām jau par konkrētiem atslēgumiem, par skaitļiem, par to, kur vest ģeneratorus. Mēģinām tiešām tādu ļoti tehnisku diskusiju par to, kāda ir rīcība, ko no kā mēs sagaidām. Mediju grupā mēs iedodam tādu koncentrētāku publisko informāciju, ko var likt presē iekšā. Bet arī tā tiek sūtīta ik pa dažām stundām,” sacīja Rozentāle.
Krīzes vadības centra krīzes komunikācijas vadītāja Egita Diora sēdē norādīja, ka kopīgajā saziņas grupā jau sestdien pulksten 12.30 aicinājusi Latvijas Radio palielināt informatīvā satura apjomu, jo daudzviet nebija elektrības, interneta un mobilo sakaru un cilvēkiem trūka informācijas.
Rozentāle arī piedāvāja turpmāk kopīgajās mācībās iesaistīt ne tikai valsts iestādes un civilās aizsardzības komisijas, bet arī LSM, ziņu aģentūru LETA un reģionālos medijus. Mācības varētu rīkot dažādos Latvijas reģionos, izspēlējot ilgstošus elektrības un sakaru pārrāvumus, plūdus un citus apdraudējuma scenārijus.
Neskaidrības par pienākumu sadalījumu LSM
Atsevišķs jautājumu loks bija par atbildības sadalījumu pašā LSM. Valdes priekšsēdētāja Baiba Zūzena skaidroja, ka darbinieku rīcība vērtēta atbilstoši viņu amata pienākumiem, pilnvarām un faktiskajai rīcībai.
Disciplinārsodi piemēroti LSM galvenajai redaktorei Anitai Braunai un Latvijas Radio Ziņu dienesta galvenajai redaktorei Zanei Eniņai, bet pārējiem izvērtēšanā iesaistītajiem darbiniekiem izteikti mutiski aizrādījumi. Pamatu pārtraukt darba attiecības ar kādu darbinieku valde neesot konstatējusi.
Vienlaikus sēdē atklājās neskaidrības par to, kam tieši krīzes laikā jāpieņem lēmums mainīt Latvijas Radio 1 programmu.
Ziņu dienesta galvenā redaktore Zane Eniņa norādīja, ka šādas izmaiņas var veikt arī Latvijas Radio 1 vadītājs un par tām neatbild tikai Ziņu dienests.
Savukārt Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) ieskatā jāprecizē arī LSM galvenā redaktora pienākumi. Pašlaik ne vienmēr esot skaidrs, kuros jautājumos galvenais redaktors pieņem lēmumus un par ko atbild, turklāt šim amatam nav pilnvērtīgas aizvietošanas kārtības.
Upleja-Jegermane vienlaikus uzsvēra, ka notikušo nevar uzskatīt tikai par Anitas Braunas vienpersoniski radītu problēmu. Vērtējot viņas atbildību, esot jānodala lēmumi, kurus LSM galvenajai redaktorei bija pienākums pieņemt, no tiem, kuri viņai nebija jāpieņem vienpersoniski. Par savu rīcību Brauna jau saņēmusi disciplinārsodu.
Foto: Kārlis Miksons / Latvijas Sabiedriskais medijs SEPLP priekšsēdētāja Sanita Upleja-Jegermane
Vienlaikus Upleja-Jegermane norādīja, ka vadošos amatos esošajiem cilvēkiem jāspēj pieņemt lēmumus arī situācijās, kuras nav paredzētas instrukcijās.
“Vadītājam jebkurā vietā ir lielākas privilēģijas, viņam ir vairāk pienākumu un lielāka alga vai lielāks gods tieši tāpēc, – nevis lai viņš vienkārši varētu izpildīt instrukciju, bet tieši tāpēc, ka viņš varētu izdarīt visu, kas ir ārpus instrukcijas, un to nevarēs aprakstīt instrukcijās. Bet mums, protams, ir jātiecas, lai cilvēki šādos amatos spētu šo daļu izdarīt,” sacīja Upleja-Jegermane.
Eniņa: Situācijas mērogs novērtēts par vēlu
Latvijas Radio Ziņu dienesta galvenā redaktore un vadītāja pienākumu izpildītāja Zane Eniņa, kliedējot bažas par dienesta gatavību krīzēm, uzsvēra, ka redakcija pastāvīgi strādā paaugstinātas gatavības režīmā.
Ziņu dienestam ir izstrādāta konkrēta rīcības kārtība – saņemot sarkano brīdinājumu, tas sadarbībā ar Latvijas Radio 1 un Latvijas Televīzijas Ziņu dienestu var nekavējoties pārkārtot programmu, pielāgot raidījumus un vajadzības gadījumā pārtraukt ēteru, lai sniegtu aktuālo informāciju. Eniņa noraidīja priekšstatu, ka Ziņu dienests šādās situācijās būtu pasīvs vai nogaidošs.
Arhīva foto. Pievienots 02.01.2024. Latvijas Radio Latvijas Radio Ziņu dienesta galvenā redaktore un vadītāja pienākumu izpildītāja Zane Eniņa
“Vētrā tā situācija varbūt bija drusciņ atšķirīga, jo nebija tāda viena ļoti skaidra signāla, kad no šī brīža sākam raidīt ļoti intensīvi. Situācija attīstījās pakāpeniski, un patiešām, kā arī mēs to Ziņu dienesta atklātajā vēstulē esam atzinuši, mēs varējām noteikti nostrādāt labāk un, iespējams, par vēlu novērtējām to situācijas plašumu, un mūsu rīcībā nebija pietiekamas informācijas par to, cik ļoti daudziem cilvēkiem nav sakaru.
Bet, līdzko šāds skaidrs signāls mums tika dots, ka ir nepieciešams strādāt intensīvāk, mēs to arī uzsākām,” sacīja Eniņa.
Deputāti prasa skaidrot Lībieša atkāpšanos
Deputāti jautāja arī, kādēļ no amata atkāpās Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājs Uģis Lībietis un ko viņa aiziešana ir atrisinājusi.
LSM valdes locekle Ieva Aile skaidroja, ka Lībietis pats pieņēmis lēmumu atkāpties, lai gan pirms tam bijis aicināts uzņemties atbildību. Saruna ar viņu notikusi tādēļ, ka Latvijas Radio Ziņu dienests vēl pirmajā darbdienā pēc vētras uzskatījis, ka ir nostrādājis labi.
Valdes ieskatā – Ziņu dienesta vadītājam vajadzējis novērtēt nepieciešamību pēc papildu ziņu izlaidumiem vai dzīvās programmas un mobilizēt tam vajadzīgos resursus. Savukārt Ziņu dienesta kolektīvs Lībieti atbalstīja un iepriekš izplatītajā atklātajā vēstulē norādīja, ka plašākas organizācijas problēmas nedrīkst personificēt vienā cilvēkā.
Apšauba Krīzes vadības centra pasīvo lomu
Deputāti apšaubīja arī to, vai notikušo varēja uzskatīt tikai par vienas nozares krīzi un vai Krīzes vadības centram nevajadzēja iesaistīties aktīvāk, negaidot formālu valdības lēmumu.
Deputāts Jānis Eglīts (Nacionālā apvienība) norādīja, ka vētras seku novēršanā bija iesaistīti glābēji, policija, pašvaldības, mediķi, energouzņēmumi, Zemessardze un vairāku ministriju pārraudzītās iestādes. Viņa ieskatā, tas liecināja, ka notikušais bija pāraudzis vienas nozares krīzes robežas.
“Ja sākumā, uzsākot šo diskusiju, man šķita, ka mēs esam mazliet labākā situācijā, tad diemžēl mēs esam sliktākā situācijā, jo brīžos, kad mēs apzināmies savas kļūdas un esam gatavi tās labot, ir viens stāsts. Šajā gadījumā – likumā nav, tātad viss ir kārtībā. Tas ir mazliet, man šķiet, muļķīgi,” sacīja Eglīts.
Viņš minēja arī situāciju Ogres novadā, kur atsevišķās vietās mobilie sakari un internets neesot bijuši pieejami līdz 27. augustam, bet pēdējie elektrības pieslēgumi atjaunoti vēl vēlāk.
Eglīts pārmeta, ka radio nav pietiekami aktīvi interesējies par iedzīvotājiem nepieciešamo praktisko informāciju, piemēram, par iespējām saņemt dzeramo ūdeni un citu palīdzību.
Aktualizē sakaru noturību un lēmumu pieņemšanu
Deputāti aktualizēja arī tehnisko sakaru noturību, tostarp iespēju krīzes laikā sasniegt atbildīgos LSM darbiniekus, ja nedarbojas elektrība un mobilie sakari.
Deputāts Jurģis Klotiņš (Nacionālā apvienība) jautāja, vai LSM atbildīgajām amatpersonām nebūtu nepieciešami no ierastās sakaru infrastruktūras neatkarīgi risinājumi, piemēram, “Starlink” iekārtas.
LSM valdes priekšsēdētāja Baiba Zūzena gan uzsvēra, ka
šajā gadījumā galvenā problēma nebija saziņas līdzekļu trūkums, bet gan atbildīgo darbinieku spēja novērtēt situāciju un laikus pieņemt nepieciešamos lēmumus vai nodot tos tālāk.
“Šajā gadījumā stāsts nav par spēju vai nespēju sazināties ar kādu konkrētu cilvēku. Šeit jautājums ir par cilvēku spēju pieņemt lēmumus jeb eskalēt lēmumu uz augšu vai horizontāli situācijās, kad nav skaidrs, kā rīkoties. Jeb, citiem vārdiem sakot, par situācijas izpratni un par lēmumu pieņemšanas spēju,” sacīja Zūzena.
Foto: Kārlis Miksons / Latvijas Sabiedriskais medics LSM valdes priekšsēdētāja Baiba Zūzena
Vairāki deputāti uzsvēra, ka visas iespējamās krīzes instrukcijās paredzēt nevar, tādēļ izšķiroša ir amatpersonu spēja laikus novērtēt situāciju, uzņemties atbildību un patstāvīgi pieņemt lēmumus.
LSM jāpārskata iekšējā kārtība
Arī LSM valde tagad atzinusi, ka notikušais nav saistāms tikai ar atsevišķu darbinieku rīcību. Vētra atklājusi nepilnības iekšējā sadarbībā, lēmumu pieņemšanā un spējā operatīvi pārkārtot programmu.
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome uzdevusi LSM līdz 1. decembrim pārskatīt iekšējos noteikumus un amatu aprakstus, bet līdz nākamā gada marta beigām sagatavot priekšlikumus iespējamām strukturālām un darba organizācijas izmaiņām.
Sēdes galvenais secinājums bija, ka medijs vētras laikā darbu nepārtrauca un informāciju sniedza, taču sistēma nebija gatava pietiekami ātri pielāgoties situācijai, kurā radio daļai sabiedrības kļuva par vienīgo pieejamo informācijas avotu.
Sēdes noslēgumā komisijas vadītāja Lībiņa-Egnere uzsvēra, ka krīzes neiestājas pēc iepriekš noteikta grafika un visas iespējamās situācijas instrukcijās aprakstīt nevar.
Tādēļ svarīgi, lai katrs iesaistītais ne tikai formāli ievērotu noteikto kārtību, bet arī apzinātos savu pienākumu reaģēt atbilstoši konkrētajai situācijai.
“Vētras būs. Rudens ir tikai sācies, un arī citi apdraudējumi būs. Mēs varbūt skaļi to nesakām, jo nevēlamies varbūt bieži vien pat par to domāt, bet tādi būs. Jautājums ir, kā šīs informācijas nodošanas ķēdes strādās? Ko mēs no šīs situācijas esam mācījušies? Kā mēs to aprakstīsim vai neaprakstīsim instrukcijās un iespējamās kaut kādās galda izspēlēs. Bet kā tas praksē darbosies šodien, rīt, nedomājot par 1. decembri vai kādiem citiem vēlāk atliktiem termiņiem,” sacīja Lībiņa-Egnere.
Viņa arī aicināja šo jautājumu priekšvēlēšanu laikā nepārvērst politiskā cīņā un solīja, ka komisija pie sabiedriskā medija gatavības krīzēm vēl atgriezīsies.
KONTEKSTS:
LSM atzīst, ka radio ziņu segums sabiedrības informēšanā vētras radītās krīzes situācijā nebija apmierinošs. Tādēļ Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājs Uģis Lībietis nolēmis atkāpties no amata.
LSM valdes locekle programmu un pakalpojumu attīstības jautājumos Ieva Aile atzina kļūdas gan rīcības koordinēšanā, gan lēmumu pieņemšanas ātrumā par veicamajām izmaiņām Latvijas Radio 1 programmas veidošanā.
Arī Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome uzskata, ka LSM nav nodrošinājis pietiekamu un operatīvu informāciju iedzīvotājiem par vētras sekām un to likvidēšanu situācijā, kad elektrības un elektronisko sakaru zuduma dēļ valstī ievērojamam skaitam iedzīvotāju radio FM apraidē bija vienīgais aktuālās informācijas avots. LSM uzdots sagatavot priekšlikumus iespējamām strukturālām un darba organizācijas izmaiņām.
LSM galvenajai redaktorei Anitai Braunai un Radio Ziņu dienesta galvenajai redaktorei Zanei Eniņai par neatbilstošu profesionālo rīcību izteikts rājiens.
