Divu miljonu iedzīvotāju lielā Saksija–Anhalte var lepoties ar savu kultūrvēsturisko mantojumu. Tur ir dzimuši tādi slaveni cilvēki kā komponists Georgs Frīdrihs Hendelis un baznīcas reformators Mārtiņš Luters, bet reģiona pilsētā Desavā pirms gadsimta uzplauka arhitektūras, dizaina un mākslas virziens “Bauhaus”.
Diemžēl Saksija–Anhalte nevar dižoties ar tikpat lieliskiem ekonomiskajiem sasniegumiem. Tur iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju un vidējais atalgojums pērn bija viens no zemākajiem starp 16 Vācijas federālajām zemēm. Saksijā–Anhaltē ir arī augsts nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits.
Sliktie ekonomiskie rādītāji lielā mērā ir ietekmējuši reģiona iedzīvotāju noskaņojumu pirms svētdien gaidāmajām vietējā likumdevēja vēlēšanām.
Pēdējās aptaujas rādīja, ka 43 % balsstiesīgo vēlētāju gatavojas balsot par labējo partiju AfD.
Savukārt par konservatīvo Kristīgo demokrātu savienību (CDU), kas Saksijā–Anhaltē nepārtraukti valda kopš Vācijas atkalapvienošanās 1990. gadā, vēlējās balsot 22 %.
Daudzi AfD atbalstītāji uzskata, ka ekonomiskajās problēmās ir vainojami iebraucēji.
“Imigranti saņem ļoti daudz. Viņiem ir veselības apdrošināšana, viņi saņem naudu, ikmēneša pabalstus un visu pārējo. Daudzi ar to nav apmierināti. Varbūt vislabāk būtu, ja pie mums atkal būtu karš un viss tiktu sabombardēts un sagrauts. Tad varētu visu atjaunot, un ekonomika atkal sāktu augt. Bet tā, kā ir tagad, nevar turpināties,” sacīja kāds vīrietis Jerihovas pilsētā.
Viņam piekrita arī kāda kundze: “Es jums teikšu kā vāciete – mums par visu ir jācīnās. Man nav nekas pret tiem cilvēkiem, kuri strādā un maksā nodokļus. Bet man ir iebildumi pret tiem cilvēkiem, kuri ierodas, lai iznīcinātu mūsu reģionu. Teikšu godīgi – mēs esam mazākumā.”
Arī AfD premjera kandidāts Saksijā–Anhaltē Ulrihs Zīgmunds ir pazīstams ar pretimigrantu retoriku.
“Ir jāizraida cilvēki, kuri šeit uzturas nelegāli, un galvenais – jānovērš tie stimuli, kas šeit piesaista cilvēkus ar mērķi izmantot mūsu sociālās palīdzības sistēmu. Tā ir mūsu politiskā atbildība, un tam ir jābeidzas. Mūsu valdības programmā ir iekļauts daudz labu priekšlikumu, un mēs, protams, tos demokrātiski īstenosim,” kādā no priekšvēlēšanu kampaņas pasākumiem teica Zīgmunds.
Oto fon Gērikes Magdeburgas Universitātes politikas profesors Mihaels Bēhers intervijā Latvijas Radio uzskaitīja vairākus iemeslus, kāpēc AfD pēdējos gados ir piedzīvojusi tik strauju popularitātes pieaugumu:
“Cilvēki vairs neuzskata, ka tradicionālās politiskās partijas viņus pienācīgi pārstāv un risina viņu problēmas. Turklāt mēs saskaramies ar daudzām krīzēm un lielu nenoteiktību par nākotni, piemēram, kara Ukrainā un ekonomiskās situācijas pasliktināšanās dēļ. Pašlaik grūtības piedzīvo arī ekonomikai nozīmīgi rūpniecības uzņēmumi. Piemēram, “Volkswagen” ir krīze, bet autobūve ir viena no lielākajām Vācijas rūpniecības nozarēm.
AfD piedāvā ļoti vienkāršas atbildes uz šo nenoteiktību. Viņi saka: “Migrācija ir slikti, palīdzēt Ukrainai ir nepareizi, mēs tērējam naudu nepareizām lietām”. Un tās ir ļoti, ļoti pārliecinošas un vienkāršas atbildes uz sarežģītām problēmām pasaulē.”
Ja AfD vēlēšanās saņems tik lielu atbalstu, kā prognozē aptaujas, tad radikālajam spēkam būs labas iespēja iegūt absolūto vairākumu Saksijas–Anhlates landtāgā.
Taču tas būs atkarīgs no centriski kreiso spēku – Zaļās partijas un Sociāldemokrātiskās partijas sekmēm vēlēšanās, Latvijas Radio sacīja politologs Mihaels Kolkmans no Mārtiņa Lutera Halles–Vitenbergas universitātes.
“Ja “zaļajiem” vai sociāldemokrātiem neizdosies iekļūt parlamentā, tad AfD pietiktu ar 41 % vai 42 % balsu, lai iegūtu absolūto vairākumu. Tas nozīmētu, ka tajās politikas jomās, par kurām atbild federālās zemes, AfD varētu pieņemt jebkurus sev vēlamus likumus. Taču, ja “zaļie” iekļūs parlamentā, tad AfD līdz absolūtajam vairākumam varētu pietrūkt piecu mandātu. Bet pat tad, ja AfD iegūtu vairāk nekā vienu trešdaļu mandātu, un tas ir pilnīgi reāli, tā varētu būtiski ietekmēt politiku arī neesot koalīcijā,” norādīja Kolkmans.
Pat ja AfD neiegūs absolūto vairākumu, būs ļoti sarežģīti izveidot nākamo reģiona valdību. CDU iepriekš paziņoja, ka nekādā gadījumā nesadarbosies ar AfD vai radikālo Kreiso partiju, taču bez vienas vai otras atbalsta nevarēs nodrošināt normālu lēmumu pieņemšanu likumdevējā.
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs ir brīdinājis, ka AfD uzvara var radīt nopietnas problēmas Saksijas–Anhaltes ekonomikai.
Tā domā arī Mihails Kolkmans: “Viens no AfD būtiskākajiem priekšlikumiem ir tas, ko viņi dēvē par reemigrāciju jeb ārvalstnieku nosūtīšanu atpakaļ uz viņu izcelsmes valstīm. Ja ņem vērā, ka 20 % no visiem ārstiem Saksijā–Anhaltē ir no citām valstīm, tas, protams, būtu milzīgs trieciens veselības aprūpes sistēmai. Tas pats attiektos arī uz universitātēm un uzņēmumiem. Kāds ir aprēķinājis, ka AfD programmas īstenošana izmaksātu 2 miljardus eiro. Taču neatkarīgi no tā, kas pēc vēlēšanām būs pie varas, viņiem praktiski vairs nebūs naudas. Tāpēc budžetā būs jāveic ļoti, ļoti būtiski samazinājumi.”
Mihails Bēhers piebilda, ka AfD nākšana pie varas varētu apdraudēt arī veiksmīgus atjaunojamās enerģijas projektus Saksijā–Anhaltē, jo partija apšauba cilvēku izraisītas klimata pārmaiņas un vēlas palielināt akmeņogļu izmantošanu enerģijas ražošanā.
