Aptaujās rezultāti nedaudz atšķiras
“Apvienotais saraksts”, “Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši”, “Progresīvie”, “Latvija pirmajā vietā”, “Jaunā Vienotība” un Nacionālā apvienība – šie seši politiskie spēki baudīja vislielāko vēlētāju atbalstu, liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS no 13. līdz 19. augustam veiktā aptauja. Tā veikta internetā.
Savukārt sociālo pētījumu aģentūras “Latvijas fakti” jaunākie publiskotie dati liecina, ka parlamentā varētu iekļūt septiņas partijas un apvienības – jau iepriekš pieminētājiem pievienojas arī Zaļo un Zemnieku savienība. Abos reitingos līdera pozīcijas pašlaik ieņem “Apvienotais saraksts”. Atšķiras arī to partiju saraksts, kuras, iespējams, nepārvarēs ne tikai 5 %, bet arī 2 % barjeru.
SKDS izmanto lielu respondentu bāzi internetā
Dažādu aptauju rezultātus ne vienmēr iespējams tieši salīdzināt, jo tiek izmantotas atšķirīgas metodoloģijas, tā skaidro pētnieki.
SKDS partiju reitingi
Izlase: aptaujā (ikmēneša Latvijas iedzīvotāju omnibusa aptauja) pēc stratificētās nejaušības (stratifikācijas pazīmes: administratīvi teritoriālā un nacionālā) izlases principa tiek iekļauti ne mazāk kā 2000 Latvijas patstāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Izlasi rēķina, balstoties uz jaunākajiem statistikas datiem par Latvijas Republikas iedzīvotājiem. Izlase tiek veidota kā reprezentatīva pret Latvijas iedzīvotāju kopumu.
Aptaujas metode: tiešās intervijas respondentu dzīves vietās (50% respondentu) un interneta aptauja (50% respondentu) izmantojot īpaši sastādītas aptaujas anketas divās valodās – latviešu un krievu. Intervēšanu veic īpaši instruēti pētījumu centra SKDS intervētāji.
“Aptauju veicējiem ir tā saucamie interneta paneļi. Arī mums ir mūsu interneta panelis, kas ir patiesībā ļoti liela datu bāze ar potenciāliem respondentiem, viņu kontaktiem, viņu e-pasta adresēm. Attiecīgi no šī lielā kopuma mēs sūtām e-pastus un izvēlamies respondentus pēc vecuma, dzimuma, dzīvesvietām, tautībām, sarunas valodām,” stāsta SKDS centra direktors Arnis Kaktiņš.
“Latvijas fakti” respondentus sasniedz klātienē un telefoniski
Savukārt sociālo pētījumu aģentūras “Latvijas fakti” vecākā projektu vadītāja Oksana Kurcalte saka – interneta aptaujās galvenokārt piedalās cilvēki, kuri jau aktīvi seko politiskiem procesiem, bet klātienē un telefoniski var sasniegt daudz plašāku iedzīvotāju grupu.
Klātienes gadījumā ir arī daudz grūtāk atteikties no aptaujas – tīri psiholoģiski. Savukārt telefonintervijas “Latvijas fakti” veic, nebalstoties uz datu bāzēm, – numurus nejaušības kārtībā ģenerē dators, un tādā veidā var sasniegt jebkuru. Vienlaikus bez klātienes intervijām arī nevarot iztikt.
“Ir daļa, kuriem nepatīk attālinātais kontakts, viņi grib redzēt jūsu godīgās acis. Mums regulāri pietrūkst Latgales iedzīvotāju, un nav jau tā, ka mēs latgaliešiem nevaram piezvanīt, bet tie ir tie, kas biežāk saka: nē, pa telefonu es ar jums nerunāšu. Šeit mēs varam runāt par reģionālajiem atšķirībām. Latgalē patiešām dod priekšroku tiešajam kontaktam,” pauž Kurcalte.
Katrai metodei – savi aspekti
SKDS uzsver – nav labākās vai sliktākās aptauju metodes – katrai ir savi aspekti, kas ietekmē arī to, cik pārstāvētas ir dažādas iedzīvotāju grupas.
“Telefona intervijās ir redzams tas, ka krievvalodīgie vispār mazāk grib ar tevi sarunāties, jo viņi ir aizdomu pilni. Redzam, ka interneta aptaujās izskatās, – viņi ir atvērtāki un vaļsirdīgāki. Tiešajām intervijām – tur atkal tu netiec klāt kaut kādām iedzīvotāju grupām, kuri ir jaunie, bagātie, veiksmīgie, – teorētiski tev vajag viņiem tikt klāt, bet dabā tas ir problemātiski. Savukārt interneta aptaujās viņi ir pārstāvēti,” stāsta Kaktiņš.
Viņš arī skaidro – vēsturiski Latvijā ir bijis daudz vairāk organizāciju, kas veikušas aptaujas par partiju reitingiem, nekā tas ir šobrīd, un šo aptauju rezultāti vienmēr ir bijuši atšķirīgi, jo tajās tika izmantotas dažādas metodoloģijas, un tas ir pilnīgi normāli.
Kura no prognozēm beigu beigās izrādīsies precīzāka, šobrīd ir grūti pateikt – tā atzina abās organizācijās.
KONTEKSTS:
15. Saeimas vēlēšanas notiks sestdien, 3. oktobrī. Iecirkņi būs atvērti no plkst. 8 līdz plkst. 20. Balsot varēs jebkurā iecirknī.
No 28. septembra līdz vēlēšanu dienai varēs nodot balsi glabāšanā visos vēlēšanu iecirkņos Latvijā šādos laikos:
Priekšvēlēšanu aģitācijas periods sākās 5. jūnijā.
Uz pirmo sēdi jaunievēlētā 15. Saeima sanāks 3. novembrī, kad arī izbeigsies 14. Saeimas pilnvaras.
