Pirmie droni pilsētas teritorijā ielidoja aptuveni plkst. 00.30 pēc vietējā laika. Soču mērs Andrejs Prošuņins izplatījis brīdinājumu par bezpilota lidaparātu uzbrukuma draudiem pilsētā. Turpmāko stundu laikā, vismaz līdz plkst. 05.00, Sočos bija dzirdama sprādzienu dārdoņa.
Ukrainas Aizsardzības spēki netālu no Sočiem veica dronu triecienu pretgaisa aizsardzības divizionam, un tā rezultātā militārajā objektā izcēlās ugunsgrēks, vēsta krievu neatkarīgais medijs “Astra” un ukraiņu kara monitoringa kanāli.
Ugunsgrēks izcēlies Sīriusa ciemata apvidū pie robežas ar Abhāziju. Tur izvietots pretgaisa raķešu komplekss S-300 vai S-400, norāda analītiķi.
Presumably an S-400 in Sochi. pic.twitter.com/rzPleg6fSC — Exilenova+ (@Exilenova_plus) September 3, 2026
Vienlaikus uzlidojuma liecinieki ziņoja par vairākiem ugunsgrēkiem pilsētas teritorijā, kā arī par bezpilota lidaparāta trāpījumu naftas bāzei, kas pieder enerģētikas uzņēmumam “Lukoil”.
Tāpat monitoringa kanālu informācija liecina, ka naktī Sočos aizdegusies kāda vietējā degvielas uzpildes stacija. Tiek norādīts, ka aizdegšanās fiksēta pēc tam, kad tās teritorijā nokrita drona atlūzas.
Aizvadītās nakts bezpilota lidaparātu uzlidojums sekojis ceturtdienas rītā Ukrainas īstenotajam jūras dronu uzbrukumam Soču ostai Krievijas Melnās jūras piekrastē.
KONTEKSTS:
Turpinoties Krievijas plaša mēroga iebrukumam Ukrainā, kurš sākās 2022. gada 24. februārī, Ukraina 2025. gadā augustā sāka pielietot jaunu pretošanās stratēģiju – dronu triecienus naftas pārstrādes rūpnīcām, sūkņu stacijām, naftas uzglabāšanas noliktavām un eksporta termināļiem, kā arī militāriem objektiem agresorvalsts teritorijā.
Līdz šim Ukrainas vidējas un tālas darbības dronu un raķešu triecieni iznīcinājuši vai bojājuši simtiem šādu Krievijas objektu. Droni bieži apšaudījuši un bojājuši arī naftas termināļus, pārstrādes vai uzglabāšanas objektus Krievijas rietumos pie valsts robežas ar Eiropas Savienību.
Šo triecienu sekas Krievijai ir būtiskas: plaši ugunsgrēki, naftas pārstrādes rūpnīcu darbības apturēšana, degvielas deficīts un pat pilnīgs dīzeļdegvielas eksporta aizliegums. Degvielas trūkums redzams vairākos reģionos, tostarp Maskavā, kur veidojas garas rindas pie uzpildes stacijām. Ukrainas triecieni traucē arī Krievijas militāro loģistiku – īpaši Krimas apgādi.
Ukrainas vadība šos triecienus dēvē par “tālas darbības sankcijām”, kuru mērķis ir radīt Krievijai bailes un deficītu, piespiežot agresorvalsti maksāt augstāku cenu par karu.
