ĪSUMĀ:
Pētījums notika 2025. gadā, un tajā analizēta 91 pasaules izglītības sistēma. Latvijā pētījuma uzdevumus pildīja un aptaujās piedalījās gandrīz 7000 piecpadsmit gadus vecu skolēnu no 268 skolām. Skolēni pildīja uzdevumus dabaszinātnēs, matemātikā, lasīšanā, kā arī risināja uzdevumus digitālajā vidē.
Latvijas skolēnu prasmes pasliktinās
Jaunākā OECD pētījuma uzmanības centrā bija dabaszinātnes. Vērtēta jauniešu spēja kritiski izvērtēt zinātniskus pierādījumus, atpazīt uzticamus informācijas avotus un pieņemt lēmumus, balstoties uz zinātnes atziņām.
Latvijas 15 gadus veco skolēnu vidējais rezultāts bija 468 punkti, kas ir zemāks par OECD vidējo rādītāju – 482 punkti.
Arī matemātikā Latvijas skolēnu sniegums ir krities no 483 punktiem 2022. gadā uz 460 punktiem pērn. Tomēr tas ir tuvu OECD vidējam līmenim (463 punkti). Matemātikā laikā no 2015. līdz 2025. gadam ir pieaudzis zemu rezultātu uzrādošo skolēnu īpatsvars – šis pieaugums ir 11 procentpunkti.
Latvijas skolēnu vidējais sniegums lasīšanā krities līdz 430 punktiem (OECD vidējais – 461 punkts), tas samazinājies, salīdzinot ar 2022. gadu (476 punkti). Skolēni, kuri nesasniedz minimālo prasmes līmeni, 41 %. Savukārt augstāko līmeni uzrāda 2,6 % Latvijas skolēnu (OECD vidēji – 5,8 %).
Pētījumā skaidrots, ka sliktā lasītprasme – līdztekus skolēnu motivācijai – atspoguļo uzmanības un koncentrēšanās spēju būtisku samazināšanos. Turklāt lasītprasmes problēma nerodas pamatskolas noslēgumā, jo šīs skolēnu paaudzes lasītprasmes kritums bija redzams jau PIRLS pētījumā sākumskolas posmā.
Tādēļ viens no būtiskākajiem turpmākās politikas principiem būs agrīna rīcība – identificēt un novērst grūtības tajā brīdī, kad bērns vēl tikai nostiprina lasīšanas prasmi, nevis gaidīt līdz pamatskolas noslēgumam.
Klikšķināt, lai palielinātu:
Foto: PISA 2025 pētījums Latvijas skolēnu prasmes
Pētījumā piedalās 91 valsts vai teritorija, starp tām Latvijas skolēni ir 37. vietā, tomēr šis rādītājs ir zem OECD vidējā snieguma. OECD vidējais rādītājs ir 484 punkti, bet Latvijas vidējais rādītājs ir 468.
Pētījumā norādīts, ka izmaiņas Latvijas skolēnu rezultātos novērotas kontekstā ar būtiskām izmaiņām izglītības sistēmā,
tostarp 2023. gadā ieviesti atjaunināti standarti obligātajā izglītībā, notikusi pāreja uz latviešu valodu kā vienīgo mācību valodu, un arī centralizētie eksāmeni, ieskaitot PISA, kārtoti tikai latviešu valodā. Savukārt 2022. gadā, kad notika iepriekšējais pētījums, aptuveni 28 % skolēnu PISA testu pildīja krievu valodā.
Latvijas skolēniem labākas digitālās prasmes
Pirmo reizi pētījumā vērtēta arī skolēnu spēja risināt digitālo prasmju uzdevumus.
Ar 507 punktiem Latvijas skolēnu rezultāts ir augstāks par OECD vidējo līmeni (500 punkti) un ir līdzīgs sniegumam Somijā, Zviedrijā, Dānijā, Beļģijā, Nīderlandē, ASV un citās valstīs.
Foto: LU prezentācija par pētījuma datiem
Rezultāti pasliktinās visā pasaulē
Saskaņā ar OECD datiem, skolēnu sniegums pēdējā desmitgadē pasliktinās visā pasaulē, norādījusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
Salīdzinoši stabilu sniegumu 15 gadus veci skolēni OECD valstīs uzrādījuši dabaszinātnēs, kur laika posmā no 2015. gada līdz 2025. gadam OECD vidējais sniegums samazinājies par 7 punktiem, vienlaikus matemātikā tas samazinājies par 22 punktiem.
Visstraujākais skolēnu snieguma kritums vērojams lasītprasmē – par 28 punktiem.
OECD dati liecina, ka 29 % skolēnu (vidēji) nesasniedz minimālo prasmju līmeni visās trijās jomās.
Ministre rezultātus nosauc par šokējošiem
Izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) rezultātus dēvēja par šokējošiem.
PISA vadītāja Latvijā Rita Kiseļova vērtēja, ka “šī ir skolēnu paaudze, kas deviņos gados piedzīvoja trīs būtiskas reformas – mācību satura, pārejas uz izglītību tikai latviešu valodā un pārbaudījumu sistēmas izmaiņas, kā arī Covid-19 attālināto mācību ietekmi tieši tajos gados (4.–6. klase), kad nostiprinās pamatprasmes”.
“Tas ir konteksts, kas jāņem vērā, skatoties uz pētījuma rezultātiem. Atšķirības starp skolām Latvijā ir lielas, bet tās nerada ne skolas lielums, ne atrašanās vieta,” pauda Kiseļova.
Latvijā novērojama ļoti lielas atšķirības rezultātos starp dažādām skolām. Pieaugusi plaisa starp ģimnāzijām un citām skolām, bet samazinājusies rezultātu atšķirība starp Rīgas un reģionu skolām.
Skolu atšķirīgā snieguma novēršanai Kiseļova iesaka nodrošināt labāku atbalstu skolēniem, kuriem ir mācību grūtības jau sākumskolā. Tieši lasītprasmes uzlabošanai mācību programmās jāiekļauj obligātā lasīšana, ir pārliecināta Kiseļova.
“Tiem ir jābūt sistēmas līmeņa risinājumiem, mēs nedrīkstam to novelt uz skolotāju, jo skolotājs ir viens ar saviem 30 skolēniem, un nu tas fiziski nav iespējams,” pauda pētniece.
Rogoļeva uzskata, ka Izglītības un zinātnes ministrijai steigšus jāmeklē risinājumi, un tas jādara kopā ar nozares pārstāvjiem. Ministrija jau pasteigusies solīt lielāku atbalstu skolēniem un skolotājiem.
Jāpiebilst, ka labākie rezultāti, kā jau ierasts PISA testos bija Singapūras un vairāku Ķīnas teritoriju skolēniem, bet Eiropā labāko sniegumu rāda mūsu kaimiņvalsts Igaunijas skolēni.
Datos redzamas arī ievērojamas sasniegumu atšķirības skolēniem atkarībā no mājās lietotās valodas.
Jo vairāk uzdevumā teksta, jo sliktāk bijušajiem mazākumtautību skolēniem izdevies tos izpildīt, norādīja Kiseļova.
Kā vēl vienu iespējamu iemeslu rezultātu kritumam Kiseļova minēja skolu tīkla optimizāciju, jo katrs piektais skolēns ir mainījis skolu.
Pētījuma norisi Latvijā nodrošina Latvijas Universitātes Izglītības pētniecības institūts sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju. Dalība pētījumā tiek īstenota ar Eiropas Savienības fondu finansiālu atbalstu.
