Konflikta Tuvo Austrumu reģionā rezultātā Hormuza šaurums ir ticis piesārņots ar dažāda veida jūras mīnām, kuru atmīnēšanas nodrošināšanā Latvija potenciāli varētu sniegt ieguldījumu.
Latvijas līdzdalībai ir skaidri definēti uzdevumi un ierobežojumi – mūsu karavīri nepiedalīsies darbībās, kas atbalstītu ASV kā karojošo pusi konfliktā ar Irānu.
Aizsardzības ministrijā norāda, ka Hormuza šauruma atmīnēšana ir kritiski svarīga, lai tajā nodrošinātu kuģošanas brīvību atbilstoši ANO Jūras tiesību konvencijā noteiktajām tranzīta šķērsošanas tiesībām.
Prognozēts, ka pilnīgs Hormuza šauruma atmīnēšanu operāciju laiks, plašāku kuģošanas brīvības nodrošināšanas operāciju Hormuza šaurumā ietvaros, varētu ilgt no 12 līdz 16 mēnešiem.
Latvijas dalība ASV vadītajā koalīcijas operācijā un Lielbritānijas un Francijas vadītajā daudznacionālajā operācijā paredzēta līdz 2028. gada 1. septembrim.
Latvija plāno nosūtīt NBS Jūras spēku zemūdens sprādzienbīstamo priekšmetu iznīcināšanas vienību ar autonomo atminēšanas sistēmu spējām. Papildus, Latvija plāno nosūtīt NBS štāba virsniekus un instruktorus uz operāciju operacionālajiem vai taktiskajiem štābiem, kas atradīsies gan koalīciju vadošo valstu teritorijās, gan operāciju darbības rajonā.
Aizsardzības ministrs Raivis Melnis norādīja: “ASV nodrošina stabilitāti un drošību šajā reģionā, un mēs esam daļa no tā, lai atbalstītu un nodrošināt stabilitāti, kas ir nepieciešama cilvēku drošībai, kuģošanas drošībai un ekonomiskai izaugsmei.”
Par Latvijas dalību militārajās operācijās Hormuza šauruma atbrīvošanai vēl būs jālemj Saeimai.
KONTEKSTS:
Tuvo Austrumu reģionā karadarbība sākās 28. februārī, kad ASV un Izraēla deva triecienus Irānai. Bruņotais konflikts skāris lielu daļu reģiona valstu, jo Irāna devusi atbildes triecienus ASV sabiedrotajiem.
Šis konflikts satricinājis arī pasaules ekonomiku: nācies atcelt tūkstošiem lidojumu, naftas cenas strauji pieauga, jo Irāna bloķēja Hormuza šaurumu, kas ievērojami apgrūtinājis starptautisko tirdzniecību.
Naktī uz 8. aprīli Tramps paziņoja, ka ASV un Irāna vienojušās par divas nedēļas ilgu pamieru, un vairākas nedēļas ar Pakistānas starpniecību notika ASV un Irānas netiešās sarunas par kara izbeigšanu.
15. jūnijā ASV un Irāna panāca vienošanos par karadarbības izbeigšanu, tostarp Libānā, un dažas dienas vēlāk ASV un Irānas prezidenti ir fiziski parakstījuši pagaidu vienošanos, kuras mērķis ir izbeigt karu starp abām valstīm. Lai gan memorands paredzēja Hormuza šauruma atbloķēšanu, Irāna 20. jūnijā paziņoja, ka atkal to slēdz, jo uzskata, ka Izraēlas atbildes triecieni grupējumam “Hizbullāh” Libānā pārkāpj vienošanos.
12. jūlijā ASV bruņotie spēki deva triecienus vairāk nekā 140 militārajiem mērķiem Irānā. Teherāna paziņoja, ka Hormuza šaurums tirdzniecības kuģu satiksmei atkal slēgts, taču Vašingtona to noraidīja. Bruņoto spēku Centrālā pavēlniecība paziņoja, ka kuģu satiksme joprojām notiek. Reaģējot uz karadarbības pastiprināšanos, atkal pieaugušas naftas cenas.
