ĪSUMĀ:
Studenti startēs kā galvenais opozīcijas spēks
Protesti pret Vučiča valdību aizsākās 2024. gada beigās, kad Novi Sadas pilsētā sabruka dzelzceļa stacijas nojume, nogalinot 16 cilvēkus. Šī traģēdija aktualizēja jautājumus par plašo korupciju valstī. Studenti un viņu atbalstītāji ir apsūdzējuši valdību korupcijā un nolaidībā, kā arī mediju brīvības ierobežošanā un politisko oponentu apklusināšanā. Viņi pieprasīja notikušā atklātu izmeklēšanu un ārkārtas vēlēšanu sarīkošanu.
Vučičs bija solījis šādas vēlēšanas sarīkot, nenosakot konkrētu datumu. Iepriekš Vučičs ne reizi vien apgalvoja, ka viens no studentu mērķiem esot sarīkot ārvalstu apmaksātu revolūciju.
Vučičs pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas 25. oktobrī izsludināja otrdienas vakarā. Tuvākajām parlamenta vēlēšanām Serbijā bija jānotiek ne agrāk kā 2027. gada decembrī, taču Vučičs nolēma rīkot vēlēšanas agrāk, lai tādējādi samazinātu sabiedrības spiedienu uz sevi.
Paziņojot par ārkārtas vēlēšanām, Vučičs uzsvēris, ka valstī valda politisks saspīlējums un domstarpības, taču ārvalstu iejaukšanās joprojām ir novērojama. Pats Vučičs ir solījis arī atkāpties no prezidenta amata, un, visticamāk, startēs vēlēšanās kā labēji populistiskās Serbijas Progresīvās partijas premjera amata kandidāts.
Gatavību stāties pretī Vučičam ir izrādījuši studenti, kuri šajās vēlēšanās startē kā galvenais opozīcijas spēks. Pagaidām gan nav zināmi studenta saraksta kandidātu vārdi, taču tie esot jau sagatavoti vēl pirms vēlēšanu izsludināšanas.
Studenti ir solījuši sadarboties ar dažādām opozīcijas partijām.
Proeiropeizskā opozīcija sola aktivizēt Serbijas iestāšanos ES
Kopš 2012. gada Serbija ir Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts, taču iestāšanās process Vučiča valdīšanas laikā ir stipri sabremzējies. Tagad vairākas proeiropeiskās politiskās partijas ir paziņojušas par spēku apvienošanu vienotā sarakstā. Šis saraksts ir “Eiropeiska Serbija – Marinika Tepiča-Zdravko Ponošs”.
Opozīcijas līderis Dragans Djilas paziņojis, ka viņiem ir ļoti skaidrs turpmākās darbības plāns:
“Viens no galvenajiem mērķiem ir Serbijai kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti, lai cilvēki Serbijā varētu dzīvot kā cilvēki citur Eiropā. Lai dzīves kvalitāte būtu tāda pati – mēs par to cīnīsimies. Mums tam ir labākie cilvēki, par kuru panākumiem runā viņu darbi un kuri vienmēr izpilda savus solījumus. Mums ir skaidras idejas un programma, kā 100 dienu laikā likvidēt Serbijas Progresīvās partijas režīmu un sākt celt tādu eiropeisku Eiropu, kurai mēs ticam un par kuru cīnāmies. Mēs arī zinām, kā cīnīties pret lielāko ļaunumu – korupciju. Mēs arī zinām, kā valstij virzīties uz priekšu ekonomiski, veicināt rūpniecību pašmājās un cienīt ārvalstu investorus. Eiropa nav tikai vārds. Eiropa ir vērtība un Eiropa ir tas, kam mēs ticam. Un bez Eiropas palīdzības šajā cīņā mums būtu daudz grūtāk vai pat neiespējami cīnīties.”
Labējā partija aicina dažādus spēkus sadarboties
Vēlēšanās savus spēkus pret pastāvošo varu ir gatavi apvienot arī labējie spēki. Piemēram, Jaunās Serbijas demokrātiskās partijas līderis Milošs Jovanovičs uzskata, ka tieši viņa pārstāvētais spēks, nevis Vučiča Progresīvā partija, ir īstie labējie spēki.
Taču, viņaprāt, tam nevajadzētu būt tik lielai nozīmei, kā dažādu spēku spējai sadarboties pēc vēlēšanām.
“Manuprāt, visiem, kas vēlas rīkoties atbildīgi, būtu jāapvienojas. Ir iespēja pēc vēlēšanām sadarboties un izveidot tehnisku valdību, kas strādās sešus mēnešus vai nedaudz ilgāk, lai beidzot atbrīvotu valsti vai, sliktākajā gadījumā, radītu apstākļus brīvām un demokrātiskām vēlēšanām ar mediju plurālismu.
Šī tehniskā valdība varētu aktualizēt jautājumu par atbildību par visu, ko šī administrācija ir līdz šim pastrādājusi. Bet, ja mēs to neizdarīsim, alternatīva ir tāda, ka šis cilvēks turpinās valdīt. Manuprāt, neviens atbildīgs cilvēks to nevēlas,” sacīja Jovanovičs.
Tomēr, ņemot vērā pašreizējo politisko saspīlējumu valstī, gan Jovanovičs, gan citi komentētāji pieļauj, ka vienlīdz liela ir iespēja, ka politiskā krīze tā arī netiks atrisināta, bet tieši otrādi – tā varētu padziļināties. Ir ļoti liela iespēja, ka vēlēšanu iznākumu neatzīs neviena no partijām, arī Vučičs.
