“Šonakt Krievijas bezpilota lidaparāti atkal uzbruka robežas infrastruktūrai. Šoreiz ienaidnieks savu uzbrukumu vērsa pret starptautisko autotransporta robežkontroles punktu “Starokozače”, kas atrodas uz robežas ar Moldovu,” paziņoja Ukrainas Valsts robežsardzes Dienvidu reģionālās pārvaldes preses dienests.
Tiek ziņots, ka bezpilota lidaparāti trāpīja robežpunkta infrastruktūrai un blakus esošajai teritorijai. Uzbrukuma rezultātā izcēlās ugunsgrēki.
“Ir bojātas būves, iznīcināti autobusi, kravas un vieglās automašīnas. Izcēlās plašs ugunsgrēks. Glābēji no vietas, kurai uzbruka ienaidnieks, evakuēja 16 cilvēkus un ar autobusu nogādāja viņus drošā vietā pagaidu izmitināšanai,” norādīja Ukrainas Valsts ārkārtas situāciju dienests.
Dienests apstiprināja, ka starp civiliedzīvotājiem, kas atradās pie robežkontroles punkta, ir trīs cietušie un divi bojāgājušie.
Pašlaik šajā robežposmā ir apturēta personu un transportlīdzekļu reģistrēšana. Par situāciju ir informēta kaimiņvalsts puse.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Krievijai realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.
Savukārt Ukraina jau no 2025. gada rudens arvien aktīvāk ar tālas darbības droniem un raķetēm apšaudījusi dažādus militārus, kā arī ar naftas pārstrādi un tirdzniecību saistītus mērķus Krievijā un okupētajā Krimā. Tas Krievijā un Krimas pussalā izraisījis degvielas krīzi un lielas militārās apgādes problēmas.
