Neuzticības izteikšanu Abu Meri balsojumā atbalstīja 24 deputāti, tostarp “Latvija pirmajā vietā” (LPV), “Progresīvie” un bijušie un esošie “Stabilitātei” deputāti, 67 deputāti no koalīcijas frakcijām bija pret, bet viens atturējās.
Savukārt neuzticības izteikšanu Indriksonei atbalstīja 26 deputāti, pret to bija 39 deputāti, bet atturējās 21 deputāts no “Jaunās vienotības” frakcijas un Līga Kozlovska (Zaļo un zemnieku savienība).
Pārmet nepietiekamu rīcību
Lēmuma projektu par neuzticības izteikšanu veselības ministram Abu Meri bija iesniegusi Saeimas opozīcijas frakcija “Latvija pirmajā vietā” (LPV). Tas bija pamatots ar nepietiekamu rīcību veselības aprūpes problēmu risināšanā. Partija atsaucās uz iepriekš iesniegtu pieprasījumu ministram par pacientu transportēšanu, rindām uz valsts apmaksātiem medicīnas pakalpojumiem un finansējuma samazinājumu Rīgas Dzemdību namam.
Pieprasījumā deputāti norādīja, ka Abu Meri pilnvaru laikā esot būtiski pasliktinājusies valsts administrēšana veselības nozarē, un aicināja steidzami risināt problēmas, kas saistītas gan ar pacientu transportēšanu, gan valsts apmaksāto medicīnas pakalpojumu nodrošināšanu.
Abu Meri piedalījās debatēs un tajās noliedza, ka slimnīcu tīkla reformas rezultātā kādas slimnīcas slēgs. Ministrija meklē risinājumu jauno ārstu piesaistīšanai reģionālajām slimnīcām. Ņemot vērā, ka ārsta sagatavošana ilgst aptuveni desmit gadu, speciālistu trūkumu pāris gados nevarot atrisināt. Tikmēr medicīnas māsu ir vairāk un tiek domāts par ģimenes ārstiem reģionos.
Ministrs atzina, ka
veselības nozarei ilgstoši trūkst finansējuma, vienlaikus budžeta līdzekļus primāri izmanto iedzīvotāju aprūpei.
Liela problēma ir daudzu iedzīvotāju hroniskās slimības, kuru ārstēšanai vajadzīgi vairāk līdzekļu un ciešāka sasaiste ar sociālo aprūpi.
Deputāte Zane Skujiņa-Rubene (“Jaunā Vienotība”) norādīja, ka Abu Meri pilnvaru laikā veselības aprūpei piešķirts vēsturiski lielākais finansējums. Tāpat notiek primārās veselības aprūpes ģimenes ārstu prakšu stiprināšana, veselības aprūpes digitalizācija, ieviests mātes un bērna veselības plāns, ir stiprināts Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests.
“Progresīvo” Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs pauda, ka “Progresīvie” atbalsta ministra demisiju, jo šī Saeimas sasaukuma laikā tā arī nav pieņemts lēmums par veselības apdrošināšanas fondu izveidi. Tāpat pēdējos gados finansējums veselības nozarei esot samazinājies. Savukārt kontekstā ar slimnīcu tīkla reformu izpalicis valdības lēmums par finansējumu slimnīcām.
Daudz pārmetumu arī Indriksonei
Neuzticības balsojumu izglītības un zinātnes ministrei Indriksonei rosināja “Progresīvo” frakcijas deputāti, kā arī deputāte Ieva Brante.
Partijas “Progresīvie” Saeimas frakcija rosināja izteikt neuzticību Indriksonei saistībā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītajām izmaiņām skolēnu vērtēšanas kārtībā un pedagogu finansēšanas jautājumiem.
Politiskais spēks norādījis, ka ministre nav ņēmusi vērā nozares organizāciju, pašvaldību, vecāku organizāciju, izglītības iestāžu vadītāju un ekspertu iebildumus pret ieceri vienlaikus ieviest vairākas būtiskas pārmaiņas izglītības sistēmā jau mācību gada laikā. “Progresīvie” arī pārmet ministrei koalīcijas partneru un citu valdības locekļu paustās kritikas ignorēšanu, kā arī nespēju pārliecinoši apliecināt, ka pašvaldībām pietiks līdzekļu pedagogu darba samaksai pēc jaunajām izmaiņām finansēšanas modelī “Programma skolā”.
“Vai Ilze Indriksone spēj nodrošināt paredzamu, konsekventi datos balstītu izglītības politiku Latvijā? Nē, nespēj. Šis demisijas pieprasījums ir par to, vai Latvijā gribam paredzamu, datos balstītu, cieņpilnu izglītības politiku,” pauda deputāts Atis Švinka (“Progresīvie”).
“Nepārmetīsim viens otram! Kļūdīties ir cilvēcīgi. Parādīsim sabiedrībai, parādīsim Latvijai, ka parlaments spēj būt pieaugušie, atzīt kļūdas un ļaut tās labot. Ļaut tās labot ministrei, ļaut tās labot skolēniem,” savukārt pauda deputāts Artūrs Butāns (Nacionālā apvienība).
Opozīcijas partijas ieskatā Indriksonei jāuzņemas politiskā atbildība par nozarē radīto situāciju, kas izveidojusies pēc augustā virzītajām reformām. Tikmēr valdība otrdien atkārtoti atlika lēmuma pieņemšanu par jauno skolēnu vērtēšanas kārtību.
Abi ministri, kuru demisija tika pieprasīta, no Saeimas tribīnes sniedza atskaiti gan par padarīto, gan vēl iecerēto. Veselības ministram turpmāk viens no būtiskākajiem uzdevumiem būs turpināt darbu pie veselības aprūpes pieejamības un sistēmas efektivitātes uzlabošanas. Savukārt izglītības ministre uzsvēra nepieciešamību turpināt iesāktās pārmaiņas izglītības sistēmā un risināt nozares aktuālākās problēmas.
Pirms nedēļas Saeimas deputāti jau sprieda par pirmajiem neuzticības balsojumiem ministriem Andra Kulberga (“Apvienotais saraksts”) vadītās valdības laikā. Ceturtdien, 3. septembrī, opozīcijas partijas “Latvija pirmajā vietā” un vairāku pie frakcijām nepiederošo deputātu rosināto neuzticības balsojumu izturēja iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) un satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (“Jaunā Vienotība”).
