Konrāda kvartāla “Mācītāja mājā” Cēsīs Pēteris Blūms rāda detaļu pēc detaļas, kam dota otra dzīve. Atpakaļ likti vecie grīdu un griestu dēļi, saglabātas durvis, ķieģeļi un arī Vidzemei raksturīgie krēsli, kuriem sākotnēji bija lemts nonākt izgāztuvē.
Konrāda kvartāls Cēsīs Foto: Novadu Ziņas LTVKonrāda kvartāla “Mācītāja mājā” Cēsīs Foto: Novadu Ziņas LTV
“Lai mēs varētu izmantot kaut ko, mums ir jāsaprot, kas tajā mājā ir izmantojams. Tad tur ir vajadzīga jau tāda sistēmiska pieeja, jo, piemēram, šīs mājas projektam bija sadaļa, kurā tas viss bija aprakstīts,” stāstīja arhitekts Pēteris Blūms.
Par materiālu saglabāšanu un atkārtotu izmantošanu jādomā jau pirms demontāžas darbu sākšanas, uzsvēra speciālisti.
Latvijā šāda pieeja joprojām nav pietiekami izplatīta, turklāt arvien mazāk paliek meistaru, kuri prot rūpīgi demontēt vecās ēkas detaļas un materiālus.
“Mēs esam ļoti izšķērdīgi, salīdzinot ar Skandināvijas valstīm. Mēs darām to, ko viņi jau sen nedara, – mēs ļoti daudz izmetam to, ko viņi sen jau izmanto. Un jebkuram restaurācijas projektam vai pārbūves projektam, ja es izietu cauri tāmei, tie varētu būt apmēram 30 % no izdevumiem,” skaidroja būvpētnieks Juris Zviedrāns.
Savukārt inženieris, arhitekts Mantens Devrīnts atzīmēja, ka Latvijā trūkst speciālistu, kas strādātu ar šādiem pārstrādātiem materiāliem:
Foto: Novadu Ziņas LTVFoto: Novadu Ziņas LTVFoto: Novadu Ziņas LTVSeno namu elementi Foto: Novadu Ziņas LTVSeno namu elementi Foto: Novadu Ziņas LTVSeno namu elementi Foto: Novadu Ziņas LTV
“Mums nav speciālistu, kas ar to strādā. Protams, ja mēs runājam par renovāciju vai restaurāciju, tas ir savādāk. Tur ir speciālisti, bet paši arhitekti nav izglītoti. Viņiem tas liekas jauns trends.”
Restaurators, biedrības “Cēsu mantojums” valdes priekšsēdētājs Jānis Tolpežņikovs norādīja, ka atkārtoti izmantojami ir, piemēram, akmens un ķieģeļu materiāli, arī metāla konstrukcijas.
Nereti eksperti, būvpētnieki spēj ieteikt labāko risinājumu, radot arī īpašniekos pārsteigumu par dažādām iespējām.
“Būs runāšana Lielstraupes pilī, kur pēkšņi man paziņo, ka nomainīs visus dakstiņus. Es prasīju – kāpēc? Tad bija tāds liels klusums, jo mēs joprojām šķirojam padomju laiku materiālus, mūsdienu vēl kaut kādus materiālus, bet būtībā jāskatās pēc kvalitātēm.
Nav svarīgi, kad šie materiāli ir izgatavoti. Svarīgi, cik kvalitatīvs ir tas materiāls,” pauda būvpētnieks Juris Zviedrāns.
Atkārtotai izmantošanai mazāk piemēroti ir nekvalitatīvi vai videi nedraudzīgi materiāli, piemēram, daļa plastmasas izstrādājumu.
